Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Progress Stratēģiskā enerģētikas tehnoloģiju (SET) plāna pētniecības un inovācijas prioritāšu un mērķu sasniegšanā vēja enerģijas jomā;
• Efektīvs un lietderīgs atbalsts vēja enerģijas pētniecībai un inovācijai, izmantojot dažādu dalībnieku saskaņošanu un sadarbību, izvairoties no centienu sadrumstalotības;
• Enerģijas ražotāji un patērētāji gūst labumu no uzlabotas vēja enerģijas tehnoloģiju veiktspējas, koncentrējoties uz efektivitāti un elastību, samazinātām izmaksām, uzlabotu uzticamību un ilgtspēju, ekspluatāciju un uzturēšanu, drošību, robustumu un aizsardzību visos vēja enerģijas parka dzīves cikla posmos – no uzstādīšanas, ekspluatācijas un uzturēšanas līdz ekspluatācijas pārtraukšanai;
• Palielināts vēja enerģijas ieguldījums enerģētikas sistēmā ar minimālu ietekmi uz veselību un vidi (jo īpaši bioloģisko daudzveidību un piesārņojumu) un par viszemākajām iespējamajām izmaksām.

Šī darbība sniedz ieguldījumu Stratēģiskā enerģētikas tehnoloģiju (SET) plāna pētniecības un inovāciju prioritāšu un mērķu sasniegšanā vēja enerģijas jomā, kā to noteikusi vēja enerģijas Īstenošanas darba grupa (IWG), Eiropas vēja enerģijas tehnoloģiju un inovāciju platforma (ETIP Wind)^[1] un Eiropas Enerģētikas pētniecības alianses (EERA) kopīgā programma vēja enerģijas jomā^[2].

Projekta ietvaros veiktās darbības attieksies uz šādām prioritārajām pētniecības un inovāciju jomām:

1. Industrializācija, mērogošana un konkurētspēja: masveida ražošana, ko atbalsta automatizācija un uzticamas piegādes ķēdes, liela apjoma ražošanai un izvietošanai paredzēts dizains, uzticamu un ilgmūžīgu produktu dizains un uzlabotas būvniecības un uzstādīšanas metodes, digitalizācija un mākslīgais intelekts (AI) industriālajā vidē.
2. Darbības un uzturēšanas optimizācija un turpmāka digitalizācija: mākslīgā intelekta (AI), robotikas, progresīvu remonta metodoloģiju un jaunu sensoru tehnoloģiju integrācija, vēja parku apakšsistēmu savietojamība, progresīvas komunikācijas tehnoloģijas un kiberdrošība, inovatīvi komponentu nomaiņas risinājumi un ātras savienošanas/atvienošanas sistēmas pietauvošanās līnijām un starprindu kabeļiem.
3. Vēja enerģijas sistēmu integrācija: nākotnes sistēmu vajadzību definēšana un modelēšana, progresīvas tīkla iespējas, savietojamība, risinājumi efektīvai jaudas ierobežojumu pārvaldībai, integrācija ar enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām un hibrīdām spēkstacijām, sadalītā vēja enerģija.
4. Ilgtspēja un apritīgums: materiālu aizstāšana dekarbonizācijas nolūkos, materiālu patēriņa samazināšana, pārstrādes metodes, kalpošanas laika pagarināšana, izmantojot atkārtotu izmantošanu, atjaunošanu un pārprofilēšanu, jauni demontāžas rīki un metodes, kā arī risinājumi ietekmes uz vidi un bioloģisko daudzveidību mazināšanai un sociālekonomiskās ietekmes optimizēšanai.
5. Peldošā jūras vēja enerģija: inovatīvu tehnoloģiju izstrāde un demonstrēšana peldošajai jūras vēja enerģijai. Optimizētu peldošās vēja enerģijas sistēmu izstrāde, izmantojot integrētu sistēmas dažādu elementu dizainu, tostarp peldošās platformas un ģenerēšanas daļas.
6. Vēja enerģijas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras: esošo infrastruktūru un testēšanas centru modernizācija un jaunu izveide šajā nozarē. Īpaša interese šajā jomā ir par liela mēroga testēšanas iekārtām peldošās jūras vēja enerģijas sistēmām.
7. Vēja enerģijas sistēmu mijiedarbība ar klimatu, atmosfēru, okeānu un ģeofiziku: ģeofizikālo raksturlielumu mērīšana un modelēšana, aizvēja efekta modeļu izstrāde, klimata pārmaiņu ietekmes analīze.
8. Vides un sociālie aspekti, līdzāspastāvēšana: ietekmes uz vidi novērtējumu attīstība, telpiskā plānošana, bioloģiskās daudzveidības risinājumi, samazināts piesārņojums (piem., troksnis un vibrācija, piesārņojums lāpstiņu erozijas dēļ), tādu prakšu un platformu izstrāde un ieviešana, kas veicina iekļaujošu komunikāciju un ieinteresēto personu iesaisti, rīki ieinteresēto personu bažu kartēšanai un praktisku pieeju izstrāde sabiedrības līdzdalībai dzīves cikla ietvaros, vēja enerģijas tiesību socializācija, cilvēku, tehnoloģiju un vietu savstarpējās attiecības visos attiecīgajos sociālajos jautājumos.
9. Jaunās tehnoloģijas: jaunu koncepciju novērtēšana un izstrāde (piem., multirotoru koncepcijas, uzgaļu rotoru dizaini, kanālu turbīnas), jauno/inovatīvo vēja enerģijas sistēmu veiktspējas un efektivitātes uzlabošana.

Struktūra, darbību sadalījums un budžeta piešķīrums

Darbība sastāv no darbībām, kuras tieši īsteno konsorcijs, un darbībām, kuras tiek īstenotas, sniedzot finansiālu atbalstu trešajām personām. Pētniecības un inovāciju darbības ir sadalītas trīs izaicinājumos:

1. Izrāviena izaicinājums
2. Validācijas izaicinājums
3. Demonstrēšanas izaicinājums

Izrāviena un validācijas izaicinājumu var īstenot gan ar darbībām, kuras tieši veic pamata konsorcijs, gan ar FSTP darbībām.

Izrāviena izaicinājums ietver darbības, lai izstrādātu jaunus un potenciāli graujošus risinājumus, rīkus un jaunas zināšanas, lai palielinātu vēja enerģijas nozares konkurētspēju un paātrinātu vēja enerģijas izvēršanu plašā mērogā gan jūrā, gan uz sauszemes, tostarp ar eksperimentālu koncepcijas pierādījumu, kā arī validāciju gan laboratorijā, gan atbilstošā vidē, pēc vajadzības. Koncepcijas un tehnoloģijas, kas sākotnēji izstrādātas izrāviena izaicinājuma ietvaros, var tikt tālāk pilnveidotas validācijas izaicinājuma ietvaros.

Validācijas izaicinājums ietver darbības, lai validētu tehnoloģijas, rīkus un inovatīvus risinājumus gan laboratorijā, gan atbilstošā vidē, kas ir izstrādāti projektā, bet arī iepriekš un atsevišķi izstrādāti citos Eiropas un nacionālajos projektos. Validācijai projekts var apsvērt dažādus lietošanas gadījumus (piem., uz sauszemes, jūrā).

Demonstrēšanas izaicinājums ietver demonstrēšanas darbības, lai paātrinātu inovāciju ieviešanu nozarē saskaņā ar SET plānā noteiktajām prioritātēm (darbības līdz TRL 7-8). To īstenos tikai pamata konsorcijs.

Kopējais maksimālais ES finansējuma apjoms demonstrēšanas darbībām ir paredzēts 50 miljonu eiro apmērā.

Paredzams, ka projekts īstenos vismaz 3 demonstrēšanas darbības. Katras demonstrēšanas darbības fokusam ir jābūt skaidri atšķirīgam no pārējām. Piedāvātie risinājumi ir jādemonstrē nepārtrauktā periodā vismaz 6 mēnešus.

Paredzams, ka projekts ietvers skaidru "go/no go" (turpināt/pārtraukt) atskaites punktu katrai demonstrēšanas darbībai pirms izvēršanas fāzes uzsākšanas. Pirms katra "go/no-go" atskaites punkta projektam ir jāuzrāda pierādījumi par: i) visām nepieciešamajām atļaujām izvēršanai, ii) pilnīgiem, detalizētiem un reālistiskiem inženiertehniskajiem plāniem, kas atbilst piemērojamajiem standartiem, un iii) pilnīgu biznesa un īstenošanas plānu. Projekta pieteikumā ir jāizklāsta skaidrs un pārliecinošs ceļš nepieciešamo atļauju iegūšanai demonstrēšanas darbībām un jāparedz atbilstoši termiņi to sasniegšanai. Tāpat no projekta pieteikuma tiek sagaidīts, ka tas demonstrēs, kā tiks panākta finansiālā slēgšana katrai demonstrēšanas darbībai. Šim nolūkam var apsvērt citu ES/nacionālo/reģionālo atbalsta mehānismu izmantošanu.

Priviliģētās pētniecības un inovāciju jomas demonstrēšanas izaicinājumam ir tās, kas uzskaitītas no a. līdz f. darbības jomā: a. industrializācija, mērogošana un konkurētspēja, b. darbības un uzturēšanas optimizācija un turpmāka digitalizācija, c. vēja enerģijas sistēmu integrācija, d. ilgtspēja un apritīgums, e. peldošā jūras vēja enerģija un f. vēja enerģijas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras.

Darbības, kuras tieši īsteno pamata konsorcijs

Paredzams, ka pamata konsorcija darbības ietvers tiešu pētniecības un inovāciju darbību īstenošanu jebkurā no uzskaitītajām jomām un jebkurā no izaicinājumiem (izrāviena, validācijas, demonstrēšanas). Pamata konsorcijs būs atbildīgs par visa projekta vadību, tostarp par darbībām, kas veiktas, sniedzot finansiālu atbalstu trešajām personām (FSTP uzsaukumu vadība, FSTP projektu vadība). Paredzams, ka projekta vadībai paredzētais budžets nepārsniegs 7% no ES finansējuma.

Darbības, kas īstenotas, sniedzot finansiālu atbalstu trešajām personām (FSTP)

Daļa no ES finansējuma tiks īstenota, sniedzot finansiālu atbalstu trešajām personām, un tiks izmantota, lai atbalstītu pētniecības organizācijas, akadēmisko vidi, jaunuzņēmumus, augošus uzņēmumus, SME’s, nozares un citas vienības, kā arī lai nodrošinātu lietošanas gadījumus, kas vēl nav identificēti pieteikuma stadijā.

Finansiālā atbalsta izmantošanai trešajām personām būtu jāļauj ātrāk īstenot pētniecības un inovāciju darbības, piesaistot dažādas ieinteresētās personas un novatorus, lai izstrādātu un validētu jaunus tehnoloģiskus risinājumus vēja enerģijas nozarē un ātri reaģētu uz jauniem izaicinājumiem. Lai risinātu sarežģītus pētniecības un inovāciju izaicinājumus, izmantojot FSTP uzsaukumus, būtu jāpieņem pakāpeniska pieeja, kas nozīmē, ka būtu jāatbalsta projekti ar relatīvi īsu ilgumu (piem., 12-18 mēneši). Konkrētu darbību, ko atbalsta FSTP, var īstenot viena trešā persona vai (mazs) vienību konsorcijs. Turpmākos FSTP uzsaukumus var izmantot, lai sniegtu turpmāku atbalstu veiksmīgām iniciatīvām. Uzsaukumi ir rūpīgi jāplāno un jānodrošina, ka veiksmīgs pētniecības un inovāciju darbs var turpināties bez būtiskiem pārtraukumiem.

Demonstrēšanas izaicinājums ir izslēgts no FSTP uzsaukumiem.

FSTP uzsaukumiem jāņem vērā šādi aspekti:

1. Izrāviena izaicinājums: Pieteikumā jāiekļauj secīgi FSTP uzsaukumi izrāviena tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu izstrādei, atbalstot ilgtermiņa pētniecības un inovāciju izaicinājumus. Līdz 8 miljoniem EUR no pieprasītā ES ieguldījuma būtu jāizmanto, lai izveidotu šo "Izrāviena tehnoloģiju" izaicinājumu trešajām personām. FSTP izrāviena izaicinājuma mērķim jābūt inovatīvu vienību piesaistīšanai, kurām ne vienmēr ir kapacitāte pieteikties tieši uz ES grantiem.
2. Validācijas izaicinājums: Pieteikumā jāiekļauj secīgi FSTP uzsaukumi to inovatīvo tehnoloģiju/risinājumu validācijai, kas izstrādāti izrāviena izaicinājumā vai iepriekšējos pētniecības un inovāciju projektos. Līdz 16 miljoniem EUR no pieprasītā ES ieguldījuma paredzēts izmantot turpmākiem FSTP uzsaukumiem. FSTP tiks izmantots, lai iesaistītu citas vienības, kas iepriekš nav identificētas.

Pirmais FSTP uzsaukums izrāviena izaicinājumam jāpublicē projekta pirmajā gadā. FSTP uzsaukumi validācijas izaicinājumam jāpublicē vēlākā stadijā, ņemot vērā izrāviena izaicinājuma un/vai pamata projekta pētniecības un inovāciju darbību pieredzi un rezultātus. FSTP atbalstīto darbību ilgums nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus.

FSTP uzsaukumu ietvaros veiktās darbības var attiekties uz jebkuru no uzskaitītajām pētniecības un inovāciju jomām. Pretendentiem savā pieteikumā skaidri jāapraksta FSTP uzsaukuma mērķi un sagaidāmie rezultāti.

FSTP uzsaukumiem konsorcijam ir jāņem vērā noteikumi par "finansiālo atbalstu trešajām personām", kas izklāstīti Vispārējo pielikumu B pielikumā, un jāiekļauj tie pieteikumā. Konsorcijam īpaši jāapsver elementi FSTP shēmās, lai risinātu plašu ES ģeogrāfisko līdzsvaru.

FSTP uzsaukumiem jābūt atvērtiem jebkurām publiskām vai privātām vienībām, tostarp SME.

Pretendentiem ieteicams konsultēties ar Eiropas Komisijas vadlīnijām par FSTP darbībām^[3].

Projekta pārvaldība

Projektam būs jānosaka, kā un cik bieži tiek organizēti uzsaukumi priekšlikumu iesniegšanai, kas tiks finansēti, izmantojot finansiālo atbalstu trešajām personām (FSTP), un kā tiek veikta šo priekšlikumu izvērtēšana. Pamata projekta konsorcijam ir jādefinē atlases kritēriji un to organizāciju process un kritēriji, kurām var tikt piešķirts finansiālais atbalsts, nodrošinot atbilstību FSTP noteikumiem saskaņā ar Horizon Europe. Pieteikumā skaidri jāapraksta metodoloģija FSTP uzsaukumu dažādo posmu īstenošanai, jādefinē konkursu posmu specifikācijas, termiņi, mērķi, KPI un stabila izvērtēšanas metodoloģija, tostarp izvērtēšanas kritēriji. Konsorcijs ir arī atbildīgs par FSTP uzsaukumu augstas redzamības nodrošināšanu.

Paredzams, ka pamata konsorcijs demonstrēs pierādītu pieredzi lielu projektu pareizā finanšu pārvaldībā, tostarp publiskajos iepirkumos un/vai uzsaukumos un grantos trešo personu atbalstam, jo īpaši attiecībā uz labuma guvējiem, kuri vadīs FSTP uzsaukumus.

Projekts izveido Konsultatīvo padomi, kurā darbojas vēja enerģijas sistēmu pētniecības un inovāciju eksperti, pārstāvot publiskas un privātas vienības, kas ir neatkarīgas no projekta labuma guvējiem. Konsultatīvajā padomē jābūt pārstāvētai arī SET plāna vēja enerģijas Īstenošanas darba grupai (IWG), Clean Energy Transition Cofund Partnership saistītajai iniciatīvai un Eiropas Komisijai. Konsultatīvā padome konsultē projektu, lai nodrošinātu saskaņotību un atbilstību SET plāna darbībām un mērķiem. Konsorcijs nodrošinās, ka Konsultatīvās padomes ieteikumi tiek atbilstoši ņemti vērā projekta īstenošanā. To uzraudzīs piešķīrējiestāde.

Pieteikumā jādefinē mehānismi progresa novērtēšanai un demonstrēšanai (ar kvalitatīviem un kvantitatīviem galvenajiem darbības rādītājiem (KPI), salīdzinošo novērtēšanu un progresa uzraudzību). Papildus tehnoloģijai specifisko KPI definēšanai un izsekošanai attiecīgajās tehnoloģiju jomās, projektam ir jāuzrauga un jāziņo par ieguldījumu augsta līmeņa SET plāna KPI, ko noteikusi SET plāna kopiena vēja enerģijas nozarē^[4]. Projektam ir jāziņo par visu savu pētniecības un inovāciju darbību progresu saskaņā ar šiem mehānismiem un KPI, iesniedzot ikgadēju nodevumu un atskaites punktu projekta izpildei saskaņā ar plānu.

Konsorcijam būs jāiesniedz skaidrs risku un to mazināšanas plāns. Šajā plānā īpaša uzmanība jāpievērš riskam, ka izvēlētās demonstrēšanas darbības nesasniegs "go" lēmumu.

Projekta pieteikumā konsorcijam būs jāapraksta visi izaicinājumi un darbības visam projekta ilgumam, tostarp darbības, kuras tieši veiks pamata konsorcijs, un tās, kuras tiks veiktas, izmantojot finansiālo atbalstu trešajām personām (FSTP). Konkrētu darbību, ko atbalsta šāda FSTP shēma, var īstenot viena trešā persona vai vienību konsorcijs.

Attiecībā uz datu pārvaldību, papildus standarta pētniecības datu pārvaldības un atvērtās piekļuves prasību izpildei saskaņā ar Grant Agreement noteikumiem, paredzams, ka projekts izveidos platformu, iespējams, atkārtoti izmantojot jau esošu, lai nodrošinātu projekta ģenerēto datu pieejamību un uzturēšanu. Platformai jāspēj organizēt un uzņemt datus, ko ģenerējuši citi pētniecības un inovāciju projekti vēja enerģijas jomā. Īpašas pūles jāpieliek, lai nodrošinātu, ka šīs tēmas kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Konsorcijam jādefinē pasākumi, lai maksimāli palielinātu veiksmīgā projekta ietekmi, un šajā nolūkā tas sniegs ieguldījumu attiecīgajā Clean Energy Transition Partnership zināšanu kopienā un ietekmes tīklā, kā arī dalīsies ar izplatāmiem rezultātiem ar Eiropas pētniecības un attīstības kopienu.

Sadarbība ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) Tehnoloģiju sadarbības programmu (TCP) vēja enerģijas sistēmu jomā

Attiecībā uz veiktajām darbībām, kuras aptver arī attiecīgas iniciatīvas saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Tehnoloģiju sadarbības programmu vēja enerģijas sistēmām^[5], pieteikumos jāparedz sadarbība ar šīm iniciatīvām, lai apsvērtu iespējamo sinerģiju, sadarbību un savstarpēju zināšanu apmaiņu.

Ilgums

Paredzamais projekta ilgums ir aptuveni 5 gadi.