Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Palielināts ēku informācijas rīku, novērtējumu un/vai sertifikātu skaits, kuros izmantotas digitālo datu apmaiņas platformas;
• Precīzākas un uzticamākas ES saskaņotas dzīves cikla inventarizācijas par ietvertajām vides plūsmām būvmateriālos un izstrādājumos;
• Palielināts to jau esošo būvniecības standartu un sertifikācijas shēmu skaits, kurās ir atsauces uz GWP, lai atbalstītu valstu dekarbonizācijas stratēģijas saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas tiesību aktiem (piemēram, Ēku energoefektivitātes direktīvu, Būvizstrādājumu regulu un deleģētajiem aktiem, brīvprātīgo tērauda oglekļa pēdas nospieduma marķējumu, Deleģēto aktu par oglekļa piesaistes sertifikāciju ilgmūžīgos produktos);
• Uzlabota datu pieejamība un savietojamība visa ēkas dzīves cikla oglekļa novērtējumiem dažādos ēkas dzīves cikla posmos.

Ēku energoefektivitātes direktīvas (EPBD) pārstrādātā redakcija liek lielāku uzsvaru uz ēku pilna dzīves cikla oglekļa emisiju novēršanu un globālās sasilšanas potenciāla (GWP) aprēķināšanu kā daļu no holistiskas pieejas ēku ilgtspējas uzlabošanai. Vairāki projekti ir vērsti uz datu analītikas rīku izstrādi, lai integrētu ēku energoefektivitātes sertifikātus (EPC) ar citiem rīkiem, piemēram, viedgatavības rādītāju (SRI), ēku renovācijas pasēm (BRP) un digitālajām ēku grāmatiņām vienotā sistēmā vai globālā informācijas rīkā. Ir nepieciešams vairāk darba, lai integrētu pilna dzīves cikla oglekļa datus enerģētikas informācijas rīkos, tādējādi aptverot gan darbības radītās oglekļa emisijas (enerģija, kas patērēta ēkas ekspluatācijas fāzē), gan iemiesotās oglekļa emisijas (kas saistītas ar izejvielu ieguvi, ražošanu, transportēšanu, būvniecību un galīgo utilizāciju vai pārstrādi), kā arī (potenciālu) oglekļa piesaisti ilgtspējīgi iegūtos būvizstrādājumos. No otras puses, ir nepieciešami pamatotāki dzīves cikla novērtējumi, kas balstīti uz precīzākām un uzticamākām nacionālajām un starptautiskajām iemiesoto vides plūsmu dzīves cikla inventarizācijām, lai izveidotu stabilu būvniecības digitālo produktu pasu sistēmu.

Pieteikumos ir jārisina visi turpmāk minētie uzdevumi:

• Demonstrēt digitālās datu apmaiņas platformas ēkām, lai nodrošinātu visaptverošu ēku informācijas rīku, novērtējumu un/vai sertifikātu izstrādi. Šajās platformās jāiekļauj plašs datu klāsts, piemēram, no pilna dzīves cikla oglekļa novērtējumiem, nacionālajām/starptautiskajām būvmateriālu un izstrādājumu iemiesoto plūsmu koeficientu datubāzēm, digitālajām produktu pasēm, energoefektivitātes sertifikātiem (EPC), viedgatavības rādītājiem (SRI), ēku renovācijas pasēm (BRP) un digitālajām ēku grāmatiņām.
• Izmantot progresīvu datu analītiku un, kur vien iespējams, esošos atzītos datu standartus, lai apmainītos ar datiem un nodrošinātu savietojamību ar reāllaika digitālajiem dvīņiem un BIM balstītiem modeļiem.
• Validēt piedāvātās platformas vismaz trīs liela mēroga izmēģinājumprojektos. Šiem izmēģinājumprojektiem jāaptver dažādi ēku tipi (piemēram, dzīvojamās, komerciālās, izglītības iestādes u.c.) un jārisina dažādi lietošanas gadījumi (tostarp enerģijas monitorings, renovācijas optimizācija u.c.).

Šī tēma īsteno kopīgi programmēto Eiropas partnerību "Uz cilvēku orientēta ilgtspējīga būvētā vide" (Built4People). Tādējādi no šīs tēmas izrietošajiem projektiem būs jāsniedz ieguldījums Built4People mērķu sasniegšanā, jāpārnes zināšanas uz tās inovāciju klasteru tīklu^[1] un jāziņo par rezultātiem, atbalstot Built4People KPI uzraudzību.