Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Eiropas CCAM pozīcijas novērtējums globālajā konkurencē, identificējot stratēģiskās ievainojamības, atkarības un iespējas dažādos uzņēmējdarbības modeļos, piegādes ķēdēs, kritiski svarīgos komponentos, tehnoloģiskajās spējās, infrastruktūrā un regulatīvajos satvaros, ko atbalsta uzlaboti ar AI vadīti analītikas un inovāciju kartēšanas rīki.
• Ieinteresēto personu vadīti, līdzdalības nākotnes scenāriji un stratēģiskie ceļi, kas definē Eiropas vadošo lomu mainīgajā CCAM ģeopolitiskajā, tehnoloģiskajā un ekonomiskajā vidē. Tie jāizstrādā, izmantojot uzlabotas prognozēšanas metodes (piemēram, kvalitatīvus scenārijus, horizonta skenēšanu, tehnoloģiju ceļvežu izstrādi u. c.), ko papildina iteratīva validācija, izmantojot vismaz 3 specializētas Living Labs, kas atlasītas tā, lai pārstāvētu dažādus Eiropas reģionus, urbanizācijas līmeņus un pārvaldības kapacitāti, nodrošinot strukturētu, stabilu un paredzošu pieeju ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai.
• Uz datiem balstīta izpratne par dažādu CCAM ieviešanas ceļu sociālekonomisko ietekmi, pamatojoties uz kvantitatīvu novērtējumu dalībvalstīs un asociētajās valstīs, ekonomikas nozarēs un demogrāfiskajās grupās, valsts un starpvalstu līmenī, izmantojot inovatīvu, integrētu ekonomikas un transporta modelēšanu, kas aptver dinamisko mijiedarbību, sistēmiskās atgriezeniskās saites un ilgtermiņa ietekmi. Sociālekonomiskā ietekme var ietvert, bet neaprobežojas ar nodarbinātības un izaugsmes aspektiem, vienlīdzību un transporta nabadzību.
• Stabili pārvaldības modeļi, politikas un uzņēmējdarbības stratēģijas (tostarp SME un mikrouzņēmumiem), kas stiprina Eiropas līderību, ekonomisko noturību un tirgus pozīcijas CCAM jomā, izstrādāti, izmantojot starpdisciplināras metodes, kas apvieno politikas analīzi, institucionālo diagnostiku un uz scenārijiem balstītu stresa testēšanu, lai nodrošinātu stabilitāti dažādos nākotnes ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Tajos jāidentificē dzīvotspējīgi uzņēmējdarbības gadījumi, jāiesaka nozaru R&D prioritātes un jāatbalsta inovāciju mērogošana gan publiskām, gan privātām struktūrām. Turklāt tiem jānodrošina ilgtermiņa pielāgošanās spēja ģeopolitiskajai un tirgus nenoteiktībai, jāveicina vienlīdzīga izaugsme, jāsamazina ārējā atkarība un jāmazina piegādes ķēdes ievainojamība, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu izaugsmi.
• Ciešas koordinācijas un sinerģijas nodrošināšana ar European Connected and Autonomous Vehicle Alliance (ECAVA), jo īpaši ar autonomās braukšanas ceļvedi, kas izziņots ar European Automotive Action Plan.

CCAM ir galvenā globālās konkurences joma un viens no pieciem Eiropas automobiļu nozares rīcības plāna pīlāriem, kura mērķis ir palīdzēt nozarei atgūt līderpozīcijas pārejā uz viedākiem (ar AI darbināmiem), tīrākiem un savienotākiem transportlīdzekļiem. Tomēr CCAM ieviešanu ietekmē mainīgā ģeopolitiskā dinamika, straujie tehnoloģiskie sasniegumi un ekonomiskā nenoteiktība. Eiropai ir jānodrošina sava līderība CCAM jomā un jāstiprina sava sociālekonomiskā noturība, nepārtraukti novēršot ievainojamības un identificējot stabilus ceļus politikas izstrādei un tirgus ieviešanai. Šī tēma novērtēs CCAM inovāciju globālo ģeopolitisko ainavu, kartēs nākotnes ceļus un izstrādās uz pierādījumiem balstītas stratēģijas politikas veidotājiem, uzņēmumiem un investoriem. Rezultāti atbalstīs stabilu, nākotnes prasībām atbilstošu politiku, biznesa stratēģijas un investīciju sistēmas, nodrošinot noturīgu, iekļaujošu un konkurētspējīgu Eiropas CCAM ekosistēmu.

Paredzams, ka ierosinātās darbības risinās visus turpmāk minētos aspektus:

• Veikt visaptverošu CCAM ģeopolitisko un ekonomisko analīzi, lai kartētu Eiropas stratēģisko pozīciju globālajā konkurencē. Identificēt ievainojamības, atkarības un iespējas biznesa modeļos, piegādes ķēdēs, kritiski svarīgajās izejvielās, tehnoloģiskajās spējās, digitālajā un fiziskajā infrastruktūrā, validācijas procesos, drošības kritērijos un cenu noteikšanas stratēģijās, ko atbalsta ar AI vadīta analītika un inovāciju kartēšanas rīki. Analīzē jānovērtē arī liela mēroga CCAM iniciatīvas visā pasaulē, identificējot mērogošanas trajektorijas, lūzuma punktus, komercializācijas šķēršļus un veiksmes faktorus. Šīm atziņām jāsniedz informācija stratēģiskai politikas veidošanai, investīciju lēmumiem un Eiropas regulatīvajai pozīcijai globālajos CCAM tirgos.
• Izstrādāt jaunus, ieinteresēto personu vadītus līdzdalības nākotnes scenārijus, lai izpētītu ticamus ģeopolitiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos notikumus, kas ietekmē CCAM, un definētu saistītos pārejas ceļus uz vēlamu Eiropas nākotni, kas nodrošina noturību, stratēģisko autonomiju un konkurētspēju. Izmantot progresīvas prognozēšanas metodes (piemēram, kvalitatīvus scenārijus, horizonta skenēšanu, tehnoloģiju ceļvežu izstrādi utt.), ko papildina iteratīva validācija, izmantojot vismaz trīs specializētas Living Labs, lai izprastu kompromisus, novērtētu riskus un definētu stratēģiskās prioritātes dažādos globālos apstākļos. Projektam jāidentificē arī KPI, kas atspoguļo Eiropas pievienoto vērtību, unikālos pārdošanas punktus un globālo tirgus pozicionējumu, un jāpiemēro tie, lai novērtētu un vadītu CCAM konkurētspēju. Projektam jāidentificē arī KPI, kas mēra Eiropas pievienoto vērtību, tās unikālos pārdošanas punktus un globālo tirgus pozicionējumu, lai piemērotu šos KPI CCAM konkurētspējas definēšanai.
• Novērtēt dažādu CCAM ieviešanas ceļu sociālekonomisko ietekmi, koncentrējoties uz ekonomikas, nodarbinātības un sociālā taisnīguma dimensijām. Analizēt ienākumu pieaugumu, nodarbinātības efektus, reģionālo ekonomisko konverģenci un produktivitātes pieaugumu, izmantojot integrētas ekonomikas un transporta modelēšanas pieejas, kas ņem vērā dinamisko mijiedarbību un sistēmisko atgriezenisko saiti starp dalībvalstīm un asociētajām valstīm, ekonomikas nozarēm un demogrāfiskajām grupām. Identificēt iespējamās atšķirības un ierosināt politikas ieteikumus un investīciju stratēģijas, lai nodrošinātu, ka CCAM veicina iekļaujošu, taisnīgu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi visos Eiropas reģionos. Tam jāietver novērtējums par to, kā CCAM ieviešana var samazināt Eiropas atkarību no ārējām piegādes ķēdēm, vienlaikus uzlabojot rūpniecisko konkurētspēju.
• Izstrādāt stabilus politikas ieteikumus, pārvaldības modeļus un biznesa stratēģijas, kas balstītas uz institucionālo diagnostiku un pārbaudītas dažādos nākotnes apstākļos, izmantojot uz scenārijiem balstītu stresa testēšanu, lai stiprinātu Eiropas līderību un ekonomisko noturību CCAM jomā. Nodrošināt regulatīvo saskaņotību ar globālajiem standartiem, stiprināt piegādes ķēdes noturību, samazinot atkarību no valstīm ārpus ES, un veicināt atvērtu, bet konkurētspējīgu tirgus vidi. Biznesa stratēģijām jāidentificē dzīvotspējīgi biznesa gadījumi, jāiesaka nozaru R&D prioritātes un jāatbalsta inovāciju mērogošana, jo īpaši attiecībā uz SME un mikrouzņēmumiem. Politikām un stratēģijām jābūt pielāgojamām mainīgajiem ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, nodrošinot Eiropas ilgtermiņa tirgus konkurētspēju un tehnoloģisko suverenitāti.

Šī tēma prasa efektīvu SSH disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes (tostarp sociālās inovācijas) iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, uzlabojot saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

Paredzams, ka projekti, kas finansēti saskaņā ar šo tēmu, sadarbosies ar CCAM Technology Observatory, izpētot un izmantojot savstarpējo papildināmību starp to attiecīgajām darbībām un atziņām^[1].

Šī tēma īsteno kopīgi programmēto Eiropas partnerību ‘Connected, Cooperative and Automated Mobility’ (CCAM). Tādējādi no šīs tēmas izrietošajiem projektiem būs jāziņo par rezultātiem Eiropas partnerībai ‘Connected, Cooperative and Automated Mobility’ (CCAM), lai atbalstītu tās KPI uzraudzību.

No šīs tēmas izrietošajiem projektiem ir jāpiemēro European Common Evaluation Methodology (EU-CEM) attiecībā uz CCAM^[2].