Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• NWRSA metodoloģijas ieviešana vietējas nozīmes lauku ceļiem;
• Inovatīvas un efektīvas kontroles stratēģijas, stimulēšanas mehānismi un pasākumi riska apzināšanās veicināšanai, lai sekmētu drošāku uzvedību;
• Preventīvās stratēģijas ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazināšanai uz lauku ceļiem, kā arī attiecīgas ieviešanas vadlīnijas un politikas pasākumi, kas pielāgoti atbildīgajām ieinteresētajām personām (reģionālajām iestādēm, policijai, veselības aprūpes speciālistiem, valsts pārvaldes iestādēm utt.);
• Uz GIS balstīta lietotne, lai palīdzētu vietējām un reģionālajām iestādēm identificēt un kartēt ekstremālu laikapstākļu un citu dabas katastrofu (piemēram, plūdu, ugunsgrēku, vētru, stipras snigšanas utt.) ietekmi uz ceļu tīkla drošību un noturību to jurisdikcijā.

Tā kā vairāk nekā 50 % no visiem ES ceļu satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu notiek lauku apvidos, kā arī ir pierādījumi, ka avārijas un ar tām saistītie nāves gadījumi uz lauku ceļiem atšķiras no tiem, kas notiek uz pilsētu ceļiem vai automaģistrālēm, ir obligāti jāizprot un jāmazina drošības riski uz lauku ceļiem, ņemot vērā ES mērķi līdz 2050. gadam virzīties uz Vision Zero. Vietējām un reģionālajām iestādēm ir svarīga loma ceļu satiksmes negadījumu ar letālu iznākumu un smagu traumu skaita samazināšanā.

ES Road Infrastructure Safety Management (RISM) Directive ieviesa visaptveroša ceļu satiksmes drošības novērtējuma (NWRSA) koncepciju un proaktīva ceļu satiksmes drošības novērtējuma koncepciju, izmantojot izpratni par ceļu iedzimto drošību. Drošības apsvēršana tīkla līmenī ļauj iegūt pārskatu par ceļu satiksmes drošības rādītājiem, nevis koncentrēties uz atsevišķām to daļām, savukārt iedzimtās drošības novērtējuma mērķis ir identificēt ceļu posmus, kas nav iekļauti uz avārijām balstītās analīzēs (piemēram, avāriju klasteru vai "karsto punktu" analīzē), jo tajos nenotiek lielākā daļa avāriju, taču tie ir pakļauti avāriju riskam un/vai ir neērti braukšanai. Saskaņā ar RISM Directive noteikumiem ir izstrādāta metodoloģija, lai novērtētu automaģistrāļu un galveno lauku ceļu drošību visā tīklā, pamatojoties uz to kombinētajiem uz avārijām balstītajiem un iedzimtās drošības novērtējumiem. Lai gan tas ir pirmais solis ceļu satiksmes drošības apstākļu izpratnē uz lauku ceļiem, sekundārie un zemākas klases ceļi netiek aptverti, un tajā pašā laikā nav pietiekamas informācijas par ceļu lietotāju uzvedību.

Sabiedrībā, kas noveco, kognitīvie un fiziskie traucējumi rada arvien lielākus draudus drošai mobilitātei. Lauku apvidos cilvēkiem ar jebkāda veida traucējumiem vai invaliditāti bieži vien trūkst alternatīvu automašīnas vadīšanai savu mobilitātes vajadzību nodrošināšanai. Šo jautājumu risināšana ne tikai uzlabos ceļu satiksmes drošību, bet arī uzlabos dzīves kvalitāti un novērsīs šo cilvēku sociālo atstumtību.

Papildus ceļu satiksmes drošības jautājumiem vietējās un reģionālās iestādes pārvalda riskus, kas saistīti ar ekstremāliem laikapstākļiem un citām dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, ugunsgrēkiem, vētrām vai stipru snigšanu. Tā kā tie var ietekmēt drošību un darbību, attiecīgajām iestādēm ir jāpieņem holistiskāka noturības uzraudzība un reaģēšana.

Pētniecībai būtu jāatbalsta šo problēmu risināšana, veicot visas turpmāk minētās darbības vismaz trīs reģionos, aptverot gan galvenos, gan sekundāros lauku ceļus pietiekamā garumā, lai varētu veikt salīdzinājumus reģiona līmenī:

• Demonstrēt NWRSA metodoloģijas praktisko pielietojamību un paplašināt tās izmantošanu visiem lauku ceļiem, lai veiktu vienkāršu, lētu, elastīgu un pārredzamu, tomēr pietiekami precīzu ceļu infrastruktūras drošības novērtējumu. Identificēt informācijas nepilnības un ierosināt metodes pieejamo datu izmantošanai, lai papildinātu izpratni par avāriju cēloņiem un sekām.
• Izstrādāt profilakses stratēģijas un pasākumus, lai samazinātu nāves gadījumu un smagu traumu skaitu lauku apvidos, koncentrējoties uz augsta riska vietām un situācijām, kā arī uz ceļu lietotāju uzvedības uzlabošanu. Tas ietver uzticamu un viegli lietojamu metožu izstrādi, lai sniegtu kvantitatīvas norādes par faktisko avāriju risku, kas saistīts ar riskantu uzvedību, un tās izplatību. Pamatojoties uz to, būtu jāierosina izpildes pasākumi ar uz pierādījumiem balstītu efektivitāti problēmu un riskantas uzvedības pamatā esošo motivāciju risināšanā, apvienojot tradicionālās metodes ar inovatīvām izpildes pieejām un jaunām tehnoloģijām, kā arī ņemot vērā daudzkārtējo pārkāpēju problēmu Neliela atkārtotu pārkāpēju grupa veido lielu daļu avāriju (piemēram, 5 % iedzīvotāju pret 27 % avāriju saskaņā ar SWOV 2017 Progressief boetestelsel) un apreibināšanos ar narkotikām (Jaunākie pētījumi liecina, ka to autovadītāju īpatsvars, kuri iesaistīti avārijās un ir apreibinājušies ar narkotikām, ir vienāds vai pat pārsniedz tos, kuri ir apreibinājušies ar alkoholu [Gjerde & Forst 2023]). Šie izpildes pasākumi, ko papildina piemēroti izpratnes veicināšanas un pamudināšanas pasākumi, kā arī jauni stimulēšanas mehānismi drošas braukšanas veicināšanai, veidos pamatelementus integrētu stratēģiju izstrādei, kas veicina drošāku uzvedību atbilstoši vietējām vajadzībām un lauku apvidu īpatnībām. Varētu apsvērt dzimumu un invaliditātes ziņā jutīgu un intersekcionālu pieeju, kas krustojas ar citiem sociālajiem faktoriem. Avāriju novēršanas stratēģijās būtu jāiekļauj arī pretpasākumi, lai samazinātu ar veselību saistīto riska faktoru ietekmi un vienlaikus garantētu gados vecāku cilvēku un personu ar veselības traucējumiem mobilitāti lauku apvidos.
• Izstrādāt rīkus, lai zināšanas par ar klimatu saistītiem riskiem padarītu viegli pieejamas vietējām iestādēm un dotu tām iespēju veikt atbilstošus pasākumus, lai uzturētu ceļu satiksmes drošību un lauku ceļu tīkla un infrastruktūras noturību ceļu lietotājiem pat ekstremālos apstākļos^[1].

Projektiem būtu jāizvēlas tie reģioni, kas nodrošina daudzveidību ceļu tīkla dizaina, ģeogrāfijas un klimatisko apstākļu, kā arī ceļu satiksmes drošības kultūras ziņā. Vismaz diviem no šiem reģioniem jāatrodas valstīs, kurās ir augstāks nāves gadījumu īpatsvars uz lauku ceļiem nekā ES vidējais rādītājs. Ir stingri ieteicama ceļu pārvaldes iestāžu iesaistīšana.