Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Tādu sistēmu izstrāde, kurās tiek izmantota reāllaika datu analītika, lai dinamiski reaģētu uz traucējumiem, ļaujot transporta un infrastruktūras operatoriem ātri un efektīvi pielāgot darbību;
• Prognozējamas uzturēšanas stratēģiju izstrāde, piemērojot inovatīvus GenAI4EU risinājumus un izmantojot citas digitālās tehnoloģijas, lai paredzētu un novērstu infrastruktūras un aprīkojuma kļūmes;
• Vadlīniju un rīku izstrāde, lai atbalstītu pasažieru pārvadājumu operatorus un iestādes minimālu traucējumu nodrošināšanā negaidītās un kritiskās situācijās, kā arī reālu ārkārtas situāciju simulāciju organizēšanā;
• Apmācību programmas ieviešana transporta un infrastruktūras operatoriem par to, kā rīkoties transporta traucējumu gadījumā, tostarp rīki un katalogs ar ārkārtas situāciju plānošanu konkrētiem transporta traucējumiem;
• Vidējā pasažieru kavējuma samazināšana koridora līmenī (vismaz par 20 %) plānoto traucējumu laikā, salīdzinot ar bāzes līmeni, un laika samazināšana (vismaz par 40 %), kas nepieciešams reaģēšanas plāna izstrādei un izplatīšanai dažādām ieinteresētajām personām (piemēram, transporta operatoriem, pasažieriem, iedzīvotājiem) neplānotu un kritisku notikumu laikā, salīdzinot ar bāzes līmeni.

Pasažieru pārvadājumu sistēmas ir būtisks pilsētas, piepilsētas un tālsatiksmes ceļojumu komponents, kas veicina savienojamību, mazina satiksmes sastrēgumus un atbalsta vides ilgtspēju. Tomēr šīs sistēmas saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā darbības traucējumi, drošības un aizsardzības riski, kā arī mainīgās pasažieru prasības.

Pasažieru pārvadājumu kontekstā noturība attiecas uz transporta sistēmas spēju absorbēt traucējumus, saglabāt savu pamatstruktūru un funkcijas, kā arī atgriezties nepieciešamajā pakalpojumu līmenī pieņemamā laikā un izmaksās pēc traucējumu ietekmes. Tas ietver tādu pasākumu īstenošanu, kas nodrošina nepārtrauktu darbību, ātru atjaunošanos pēc negaidītiem notikumiem un pielāgošanās spēju mainīgiem apstākļiem. Paaugstināta noturība ir būtiska sabiedrības uzticības saglabāšanai un transporta sistēmu raitas darbības nodrošināšanai, un tā ir ES Sustainable and Smart Mobility Strategy stūrakmens.

Paredzams, ka ierosinātās darbības risinās visus turpmāk minētos aspektus:

• Pasākumu izstrāde un īstenošana pilsētas, piepilsētas un tālsatiksmes transporta sistēmu noturības uzlabošanai.
• Digitālo tehnoloģiju (piemēram, lielo datu, digitālo dvīņu) un jo īpaši ģeneratīvā un diskriminatīvā AI izmantošana traucējumu attīstības un to ietekmes paredzēšanai un prognozēšanai, izmantojot reāllaika plānošanas un informācijas sistēmas, lai mazinātu ietekmi un nodrošinātu ātrāku atjaunošanos.
• Inovatīvu tehnoloģiju izmantošana datu iegūšanai un datu integrēšanai no dažādiem avotiem, lai pamatotu lēmumu pieņemšanu un optimizētu stratēģijas, kā arī scenāriju bibliotēku izveide dažādiem traucējošiem notikumiem un reaģēšanas plānu īstenošanas uzraudzība.
• Iestāžu un operatoru iesaistīšana projektēšanas procesā, lai radītu holistiskus risinājumus, kas ir lietotājam draudzīgi un atbilst to vajadzībām.
• Drošības un aizsardzības novērtējumu veikšana datu interpretācijā, nodrošinot, ka lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, vienlaikus izvairoties no aizspriedumiem.
• Iepriekš minēto aspektu testēšana un validēšana reālās dzīves lietošanas gadījumos multimodālos transporta koridoros pilsētas, piepilsētas un tālsatiksmes pasažieru pārvadājumos ar vismaz trim transporta veidiem katrā lietošanas gadījumā (piemēram, autobusi, metro, tramvaji, vilcieni, starppilsētu autobusi, trolejbusi, prāmji, koplietošanas mobilitāte) vismaz trīs izmēģinājuma vietās, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un atspoguļo darbības, ģeogrāfisko un tehnoloģisko kontekstu daudzveidību.

Priekšlikumi tiek mudināti balstīties uz iepriekšējo uzsaukumu rezultātiem infrastruktūras un transporta noturības jomā (piemēram, HORIZON-CL5-2024-D6-01-11, MG-7-1-2017, HORIZON-CL5-2021-D6-01-09), multimodālās satiksmes pārvaldības jomā (piemēram, HORIZON-CL5-2022-D6-02-05, MG-2-11-2020), koplietošanas mobilitātes un sabiedriskā transporta jomā (piemēram, HORIZON-CL5-2022-D6-02-04, HORIZON-MISS-2021-CIT-02-02). Priekšlikumiem jāatbilst arī spēkā esošajam ES regulējumam un stratēģijām, un jābalstās uz koncepcijām un risinājumiem, kas izstrādāti citās Savienības iniciatīvās, kuru mērķis ir veicināt datu apmaiņu transporta nozarē, piemēram, European mobility data space (EMDS). Īpašas pūles jāvelta tam, lai nodrošinātu, ka šīs tēmas kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).