Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Padziļinātas zināšanas par politikas instrumentu efektivitāti ES un dalībvalstu līmenī, lai pamatotu mazināšanas pasākumus un politikas uzlabojumus, nodrošinot taisnīgu pāreju un sociālo pieņemamību;
• Izstrādātas un uzlabotas metodoloģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu ex-ante novērtēšanai un ex-post izvērtēšanai, kas izriet no klimata politikas un pasākumiem;
• Stiprināta sadarbība un izveidoti tīkli starp pētniekiem, politikas ekspertiem un valdības amatpersonām, kas iesaistītas klimata politikas izstrādē un izvērtēšanā ES un nacionālā līmenī.

Tā kā ES un tās dalībvalstis pastiprina centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, izpratne par politikas instrumentu efektivitāti un pieņemamību kļūst izšķiroša. European Green Deal īstenošana un klimata tiesību akti saskaņā ar neseno “Fit-for-55" paketi ir vēl vairāk uzsvēruši nepieciešamību labāk identificēt un kvantitatīvi noteikt klimata politikas un pasākumu ietekmi gan ES, gan valstu līmenī. Daudzas politikas ir pakļautas arī strauji mainīgai politiskajai dinamikai. Ex-post novērtējums var palīdzēt izskaidrot, vai emisiju samazinājumi ir notikuši, un paskaidrot, kāpēc, vienlaikus identificējot citus ieguvumus vai kompromisus klimata pārmaiņu mazināšanā.

Līdz 2023. gadam ES bija panākusi SEG emisiju samazinājumu par 37%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni^[1]. Tomēr pat pēc gandrīz divām desmitgadēm, kopš tiek īstenota ES klimata politika, joprojām ir ierobežota izpratne par mazināšanas politikas efektivitāti. Politikas kopuma pieaugošā sarežģītība apgrūtina skaidru sasaisti starp atsevišķām politikām vai pasākumiem un konkrētiem emisiju samazinājumiem un citiem ieguvumiem dažādās nozarēs. Tāpēc ir svarīga arī mijiedarbība ar citām tematiskajām politikām, piemēram, tām, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību un tirdzniecību.

Paredzams, ka šajā temata ietvaros tiks novērtēta ES politikas un pasākumu efektivitāte SEG emisiju samazināšanā. Uzsvars tiek likts uz nozarēm, kuras neaptver pašreizējā ES Emission Trading System (ETS 1)^[2]. Tas ietvertu ieskatu gūšanu par faktoriem, kas ietekmē uzvedības maiņu un politikas pieņemamību, ņemot vērā ar dzimumu saistītus aspektus. Darbībās būtu jāņem vērā mazināšanas pasākumu ekonomiskā, sociālā, sadales un cita veida ietekme, tostarp kompromisi un papildu ieguvumi, piemēram, attiecībā uz noturību pret klimata pārmaiņām.

Darbībām būtu jāsniedzas tālāk par tradicionālo dekompozīcijas analīzi un jāizmanto mūsdienīgas ekonometriskās metodes. Paredzams, ka tās uzlabos esošās metodoloģijas vai izstrādās jaunas, lai palīdzētu nošķirt SEG emisiju samazinājuma ieguldījumu starp politikas izraisītajiem efektiem un ārējiem virzītājspēkiem. Informācijas nepilnību novēršanai un papildu ieskatu gūšanai varētu izmantot mašīnmācīšanos un citus digitālos rīkus un metodes.

Darbībās būtu jānovērtē valstu politikas ietekme dalībvalstu līmenī un tas, kā šāda politika mijiedarbojas ar ES mēroga politiku un pasākumiem. Tām būtu arī jāidentificē un jāizceļ valstu politikas un pasākumu piemēri, kas ir veiksmīgi samazinājuši SEG emisijas un snieguši citus vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Paredzams, ka darbību ietvaros tiks izstrādātas, pārbaudītas vai uzlabotas metodoloģijas un rīki SEG emisiju samazinājumu ex-ante aplēsēm, izstrādājot politiku un pasākumus ES un valstu līmenī, tostarp integrējot klimata mērķus citās politikās. Tam būtu jāietver visas ekonomikas modelēšana, kurā ņemta vērā starpnozaru atgriezeniskā saite, kā arī patērētāju cenu jutīgums un uzvedības maiņa.

Darbības tiek mudinātas izmantot pieejamās datu kopas par klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumiem, piemēram, OECD/CAPMF datubāzi^[3], kā arī integrēto valstu klimata un enerģētikas politikas un pasākumu datu centru, ko uztur European Environment Agency (EEA)^[4]. Lai sniegtu visaptverošu izpratni par politikas ietekmi, var būt nepieciešams izmantot papildu darbības datus, ko nodrošina EUROSTAT^[5] vai valstu statistikas avoti.

Visi projekti, kas tiek finansēti šajā temata ietvaros, tiek stingri mudināti sazināties, koordinēties un piedalīties tīklošanās un kopīgās aktivitātēs, lai veicinātu sadarbību un apmaiņu starp projektiem, jo īpaši, lai stiprinātu metodoloģiju sinerģiju.

Šim tematam ir nepieciešama starpdisciplināra sadarbība starp politologiem, ekonomistiem un citām attiecīgajām Social Sciences and Humanities (SSH) disciplīnām. Darbības tiek arī stingri mudinātas iekļaut savstarpējās mācīšanās un līdzradīšanas procesu ar ieinteresētajām personām (piemēram, valdību, valsts pārvaldes iestāžu, NVO un akadēmisko aprindu pārstāvjiem), lai apmierinātu galalietotāju vajadzības un atbalstītu rezultātu izmantošanu.

[1] Progress on climate action - European Commission

[2] https://climate.ec.europa.eu/eu-action/eu-emissions-trading-system-eu-ets/scope-eu-ets_en

[3] https://www.oecd.org/en/publications/the-climate-actions-and-policies-measurement-framework_2caa60ce-en.html

[4] Integrated national climate and energy policies and measures; EEA database on greenhouse gas policies and measures in Europe — European Environment Agency

[5] https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Greenhouse_gas_emission_footprints