Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

• Vispusīgi apkopoti esošie pierādījumi par nepareizu pielāgošanos un radītas jaunas zināšanas iekļaušanai galvenajos ES repozitorijos, piemēram, Climate-ADAPT vai ES misijas "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" portālā;
• Uzlabotas riska un pielāgošanās novērtēšanas sistēmas, labāk integrējot nepareizas pielāgošanās dimensiju;
• Pielāgošanās procesā iesaistītajām pusēm attiecīgajos mērogos darītas pieejamas vadlīnijas un rīki nepareizas pielāgošanās novēršanas un korekcijas stratēģijām, kā arī sniegta informācija ES un dalībvalstu pielāgošanās stratēģiju un plānu izstrādei un īstenošanai.

Jaunākie klimata dati, kas uzrāda vēl nebijušu temperatūru un ekstremālus laikapstākļus, uzsver steidzamu nepieciešamību pēc ātras, sistēmiskas un visaptverošas pielāgošanās, lai risinātu klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi uz visām dabas un pārvaldītajām sistēmām. Tomēr, lai gan pielāgošanās ir būtiska, nepilnīgi pamatoti pasākumi var dot pretēju rezultātu, izraisot smagas neparedzētas sekas vai īstermiņa ieguvumus, kas nav ilgtspējīgi. Šajā kontekstā nepareiza pielāgošanās (maladaptation) attiecas uz pielāgošanās darbībām, kas netīši palielina nelabvēlīgu ar klimatu saistītu rezultātu risku, tostarp palielinot siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaisa piesārņotājus, radot sociālekonomiskus, bioloģiskās daudzveidības un vides kompromisus, palielinot vai pārvirzot neaizsargātību un veicinot lielāku sociālo nevienlīdzību.

Lielākā daļa pielāgošanās plānu un īstenoto darbību ir salīdzinoši neseni, tāpēc, pat ja nepareizas pielāgošanās gadījumi tiek arvien vairāk dokumentēti, pierādījumu joprojām ir maz un tie ir izkliedēti, kā to apstiprina jaunākie IPCC ziņojumi. Ir nepieciešams mācīties no pieaugošajiem pierādījumiem par nepareizu pielāgošanos dažādās nozarēs un reģionos gan Eiropā, gan pasaulē, lai novērstu nepareizu pielāgošanos politikas izstrādē un īstenošanā (piemēram, ES Adaptation Strategy).

Darbībām jārisina visi turpmāk minētie aspekti:

• Veicināt to virzītājspēku izpratni un identificēšanu, kas noved pie nepareizas pielāgošanās plašā sistēmu, sociālekonomisko un vides apstākļu spektrā. Analīzei jābūt visaptverošai un jāņem vērā integrēta un sistēmiska pieeja (tostarp atziņas no sociālajām un humanitārajām zinātnēm (SSH) par nepareizas pielāgošanās cēloņiem un ļoti dažāda rakstura virzītājspēkiem, piemēram, kompromisiem un atgriezenisko saiti ar citām prioritātēm un nozarēm, sliktu lēmumu pieņemšanu un īstenošanas praksi, kā arī pielāgošanās procesam piemītošo nenoteiktību un citām iezīmēm). Analīzē jāintegrē arī publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu un galalietotāju perspektīvas, jāpiemēro intersekcionāla pieeja un, kur tas ir būtiski un iespējams, jāiekļauj dati, kas sadalīti pēc dzimuma.
• Kartēt un analizēt pierādījumus, lai identificētu un apstiprinātu efektīvu pielāgošanās praksi, kas novērš nepareizu pielāgošanos, un palīdzētu identificēt nepareizas pielāgošanās gadījumus. Šim nolūkam jāizmanto gadījumu izpēte, lai uzraudzītu un izvērtētu pielāgošanās pasākumus, politikas un darbības vietējā, reģionālā un valsts mērogā, kā arī reģionos un nozarēs ar dažādiem raksturlielumiem un vides apstākļiem. Tiek veicināta galalietotāju iesaistīšana, lai nodrošinātu stabilu un reālistisku nepareizas pielāgošanās pieredzes raksturojumu. Cita starpā tiek veicināta pierādījumu integrēšana no un par EU Mission on Adaptation to Climate Change. Iegūtie pierādījumi un atziņas ir jāstrukturē un jāiekļauj galvenajos ES repozitorijos.
• Stiprināt metodoloģisko un analītisko instrumentu kopumu sarežģītu klimata risku un pielāgošanās novērtējumiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni un politikas apziņu par nepareizas pielāgošanās riskiem, kā arī lai veicinātu gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu izpratni par vissvarīgākajām sarežģītajām riska atgriezeniskajām saitēm, jo īpaši tad, ja tās var radīt būtiskus ierobežojumus klimata rīcības iespējām.
• Izpētīt un ierosināt koriģējošas atbildes identificētajiem nepareizas pielāgošanās gadījumiem un sniegt sistematizētas novēršanas vadlīnijas un labās prakses piemērus, lai izvairītos no nepareizas pielāgošanās rezultātiem.

Tiek veicināta koordinācija un sadarbība ar visatbilstošākajiem notiekošajiem projektiem no Mission Adaptation, Cluster 5 Destination 1 “Climate Science and Responses" un no attiecīgajiem Destinations no citiem Clusters, īpaši pierādījumu iegūšanai, valsts mēroga novērtēšanai un metodoloģiskajai konsekvencei. Šim nolūkam jāatvēl īpaši resursi, un projektu zinātniskajām padomēm jāveic savstarpēja pieredzes apmaiņa. Darbību rezultātiem jāsniedz ieguldījums arī turpmākajos European Climate Risk Assessments.