Africa-EU CO-FUND darbība klimata jomā
KLIMATS · HORIZON-CL5-2027-01
Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski
atvērs 2026-11-17
programmas līdzfinansējums
≈ 1 grants
Ko projektam jāsasniedz
Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:
- Izveidota ilgtermiņa sadarbība klimata pārmaiņu pētniecībā starp ES un Āfrikas Savienību, izstrādājot un īstenojot ES un Āfrikas Savienības pētniecības un inovācijas partnerības klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas enerģētikas jomā (CCSE) Klimata rīcības pīlāru,[1] sadarbojoties Āfrikas un Eiropas partneriem;
- Samazināta sadrumstalotība, saskaņojot ES, nacionālos un daudzpusējos pētniecības un inovācijas centienus, tādējādi palielinot finansējuma piesaisti un ietekmi;
- Āfrikas zinātnes, politikas un prakses kopienām ir zināšanas un rīki, lai labāk izprastu, izturētu un pielāgotos klimata pārmaiņu paātrinošajai ietekmei, veicinot uz zinātni balstītu Parīzes nolīguma, Sendai katastrofu riska samazināšanas pamatprogrammas, Nairobi deklarācijas par klimata pārmaiņām, ES pielāgošanās un sagatavotības savienības stratēģijas starptautisko dimensiju, Global Gateway un Team Europe Initiative on Adaptation and Resilience in Africa īstenošanu[2];
- Āfrikas zinātne tiek labāk ņemta vērā un Āfrikas zinātnieki ir labāk pārstāvēti starptautiskajos forumos, piemēram, IPCC un UNFCCC.
Ko jādara
Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes 2024.–2029. gadam[3] aicina dot jaunu impulsu ES partnerībai ar Āfriku, lai kopīgi risinātu Āfrikas problēmas, tostarp klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi. Tas prasa pastiprināt pētniecības un inovāciju sadarbību starp Eiropu un Āfriku šajā būtiskajā jomā, lai nodrošinātu Āfrikas labklājību un noturību, kas arī atbilst Eiropas interesēm. Saskaroties ar nesamērīgu klimata pārmaiņu risku slogu, augstu neaizsargātību un zemu adaptācijas spēju, Āfrika saskaras ar unikāliem izaicinājumiem, kuriem nepieciešami pielāgoti, kontekstam atbilstoši risinājumi.
Šai darbībai būtu jāizveido kopīgas sadarbības aktivitātes starp ES un AU, to attiecīgajām dalībvalstīm un citām līdzīgi domājošām valstīm, kas īsteno CCSE partnerības Klimata rīcības pīlāru. Savu aktivitāšu izstrādei darbībai būtu jāizmanto CCSE ceļvedis[4] un prioritātes, ko noteikusi koordinācijas un atbalsta darbība, kura finansēta no uzaicinājuma “HORIZON-CL5-2025-03-D1-07: Implementing the climate action pillar of the EU-African Union Partnership on Climate Change and Sustainable Energy”. Tai būtu arī jāņem vērā jaunākie zinātniskie un politiskie sasniegumi, lai koriģētu savu aktivitāšu gaitu. Darbībai būtu jāpievēršas labi līdzsvarotam klimata jautājumu klāstam CCSE partnerības Klimata pīlāra ietvaros, īpašu uzsvaru liekot uz klimata risku mazināšanu un noturību. Tai būtu jāveicina ar klimatu saistīto datu pieejamība, datu apmaiņa un saistītās informācijas platformas, jāuzlabo klimata pakalpojumi un jāveicina integrēta pieeja zināšanām. Tam būtu jāietver izpratnes veicināšana – jo īpaši visneaizsargātākajām nozarēm un iedzīvotāju grupām –, vienlaikus izmantojot digitālās revolūcijas sniegtās iespējas, lai uzlabotu pieejamību un ietekmi. Līdzprojektēšanai, līdzizstrādei un demonstrēšanai kopā ar galalietotājiem būtu jābūt neatņemamai aktivitāšu sastāvdaļai, lai palielinātu rezultātu izmantošanu.
Darbībai būtu jāorganizē kopīgi uzaicinājumi un jāatvēl pietiekami daudz laika līdzfinansēto projektu īstenošanai. Paredzamais darbības ilgums, lai panāktu ilgtermiņa un ilgtspējīgas sadarbības izveidi, ir 5–6 gadi.
Kā horizontāla prasība darbībai būtu jāveicina sadarbība starp valdību, pētniecību un akadēmisko vidi, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, tostarp nolūkā valorizēt rezultātus no finansētajām un citām attiecīgajām aktivitātēm. Tai būtu arī jāpiešķir prioritāte kapacitātes stiprināšanai Āfrikas zinātnieku, praktiķu un citu ieinteresēto personu vidū, tostarp prasmju attīstībai un pētnieku apmaiņai.
Priekšlikumos būtu īpaši jāapsver FSTP shēmas elementi, lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru un plašu iekļaujošu pārstāvību no dažādām ES dalībvalstīm, Horizon Europe asociētajām valstīm, bet jo īpaši pēc iespējas plašāku dažādu Āfrikas Savienības dalībvalstu pārstāvību.
Papildus transnacionālo uzaicinājumu īstenošanai darbībai būtu arī jāizstrādā un jāīsteno vērienīga koordinācijas un klasterizācijas aktivitāšu programma, lai meklētu sinerģiju, saskaņotu centienus, apmainītos ar rezultātiem un organizētu kopīgas aktivitātes ar citām attiecīgajām Horizon Europe un citām ES, nacionālajām un daudzpusējām iniciatīvām[5]. Tai būtu jāsniedz atbalsts CCSE partnerības darbībai un jāveicina tās aktivitātes starptautiskā mērogā, lai palielinātu ES zinātnes diplomātijas darbību redzamību Āfrikā klimatam noturīgas attīstības nodrošināšanai.
Ieteicams, lai darbība balstītos uz pieredzi un gūtajām atziņām no CCSE partnerības enerģētikas pīlāra īstenošanas[6].
[2] Climate Change Adaptation & Resilience - Africa | Capacity4dev
[3] https://commission.europa.eu/document/download/e6cd4328-673c-4e7a-8683-f63ffb2cf648_en
[5] Tādas kā PRIMA, FNSSA, CS4RRA, ClimSA, ar zaļo pārkārtošanos saistīti reģionālie izcilības centri vai ar klimatu saistīti Africa-EU Space Programme komponenti
[6] https://cordis.europa.eu/project/id/963530 un https://cordis.europa.eu/project/id/101172838
Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam
⚑ konsorcija sastāvs noteikts ⚑ paplašināta dalība ⚑ Copernicus/Galileo obligāts
- konsorcija sastāvs noteikts. Konkursa teksts pats nosaka, cik un kādi partneri vajadzīgi — ne tikai vispārējie programmas noteikumi.
- paplašināta dalība. Šoreiz drīkst piedalīties arī tādi dalībnieki, kas parasti nav atbilstīgi (piem. trešo valstu organizācijas).
- Copernicus/Galileo obligāts. Ja projekts lieto satelītu datus, tiem jābūt no ES sistēmām Copernicus, Galileo vai EGNOS.
Ja projektos tiek izmantoti satelītu Zemes novērošanas, pozicionēšanas, navigācijas un/vai saistītie laika noteikšanas dati un pakalpojumi, finansējuma saņēmējiem ir jāizmanto Copernicus un/vai Galileo/EGNOS (papildus var izmantot citus datus un pakalpojumus).
Ņemot vērā šīs tēmas tvērumu, juridiskas personas, kas reģistrētas visās Āfrikas Savienības dalībvalstīs, ir izņēmuma kārtā tiesīgas saņemt Savienības finansējumu.
Vismaz 30 % no finansējuma saņēmējiem jābūt juridiskām personām, kas reģistrētas Āfrikas Savienības dalībvalstīs "Āfrikas Savienības dalībvalstis" ietver valstis, kuru dalība ir uz laiku apturēta..
Piemēro šādus papildu atbilstības kritērijus: Vismaz 30 % no finansējuma saņēmējiem jābūt juridiskām personām, kas reģistrētas Āfrikas Savienības dalībvalstīs"Āfrikas Savienības dalībvalstis" izslēdz valstis, kuru dalība ir uz laiku apturēta..
aprakstīts Annex B Darba programmas vispārīgajos pielikumos.
Kvalifikācija un finansiālā spēja
Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.