Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažu turpmāk minēto sagaidāmo rezultātu sasniegšanā:

• Labāka izpratne par okeāna oglekļa dioksīda (CO₂) avotiem un piesaistītājiem, to virzītājspēkiem un dinamiku dažādos klimata scenārijos, tostarp to reakciju uz cilvēka iejaukšanos;
• Labāka izpratne par sauszemes ekosistēmu CO₂ avotiem un piesaistītājiem, to virzītājspēkiem (gan dabiskiem, gan antropogēniem) un to attīstību nākotnes klimata un uz zemi balstītos mazināšanas scenārijos;
• Progress antropogēno CO₂ emisiju un sauszemes piesaistes aplēšu saskaņošanā, kas izriet no klimata zinātnes un valstu emisiju ziņošanas kopienām;
• Konsekventāka oglekļa sānu pārneses atspoguļošana un kvantitatīva noteikšana.

Izpratne par sauszemes (tostarp iekšējo ūdeņu) un okeāna oglekļa piesaistītāju un avotu mehānismiem un virzītājspēkiem ir izšķiroša precīziem klimata modeļiem un scenārijiem, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju pamatošanai. Tomēr joprojām pastāv būtiskas nepilnības un nenoteiktība šo sarežģīto procesu un to komponentu kvantitatīvā noteikšanā. Ir būtiski labāk izprast antropogēno un dabisko oglekļa plūsmu virzītājspēku lomu, jo īpaši virsmas un atmosfēras plūsmu. Tas ir nepieciešams, lai saskaņotu konceptuālās atšķirības starp aplēsēm un novērtētu ietekmi uz nākotnes tendencēm un mazināšanas potenciālu, ņemot vērā, ka mazināšanas pasākumiem ir jāpapildina dabiskie procesi un ierastā darbība, un ka atlikušais oglekļa budžets cita starpā ir atkarīgs no pieņēmumiem par piesaistītājiem.

Paredzams, ka priekšlikumi aptvers tikai vienu no trim tālāk norādītajām jomām, kas ir skaidri jānorāda, vienlaikus nodrošinot koordināciju un sadarbību starp projektiem, lai risinātu konsekvences jautājumus attiecībā uz galvenajiem faktoriem, piemēram, izmantotajiem datiem, scenārijiem un modeļiem vai oglekļa laterālās transportēšanas atspoguļojumu (piemēram, transportēšana pa upēm vai ražas novākšana). Atlasītie priekšlikumi var apsvērt Eiropas Komisijas JRC iesaisti, kura ieguldījums varētu sastāvēt no zinātniskām konsultācijām, specializētas analītiskās ekspertīzes un datiem. Šī tēma ir daļa no ESA un Eiropas Komisijas koordinācijas iniciatīvas par Zemes sistēmu zinātni (ESSI) Carbon Cluster ietvaros. Veiksmīgie konsorciji tiks aicināti koordinēties ar projektiem, kas tiks atlasīti saskaņā ar ESA FutureEO programmu, lai veicinātu piekļuvi satelītdatu produktiem un saistītajiem rīkiem vai metodoloģijām, kā arī to izmantošanu. Šim nolūkam priekšlikumos jāparedz pietiekami līdzekļi efektīvai koordinācijai (t.i., klasteru sanāksmes, kopīga datu pārvaldība, iespējamas kopīgas darbības).

Starptautiskā sadarbība ir vispārēji atbalstīta, jo īpaši ar valstīm, kurās ir zemi un zemi/vidēji augsti ienākumi^[1].

A joma: Okeāna CO₂ avoti un piesaistītāji

Okeāna spēju darboties kā oglekļa piesaistītājam nosaka dažādi faktori, tostarp klimata pārmaiņas, atmosfēras sastāvs (jo īpaši CO₂ koncentrācija) un okeāna ķīmiskie, fizikālie un bioloģiskie procesi, kurus visus ietekmē cilvēka darbība. Paredzams, ka projekti uzlabos izpratni un kvantitatīvo noteikšanu par dažādiem iesaistītajiem mehānismiem, koncentrējoties uz okeāna piesaistītāja uzvedību pagātnes (tostarp paleo ierakstu), pašreizējos un nākotnes apstākļos, kā arī dažādos klimata pārmaiņu un emisiju scenārijos. Projektiem būtu jāsniedz ieguldījums labākā izpratnē par biofizikālo potenciālu jūras mazināšanas pieejām (jo īpaši oglekļa dioksīda izņemšanai) un to ietekmi attiecīgajos laika posmos, tostarp atgriezeniskās saites. Analīzē jāiekļauj arī reakcijas uz vērienīgu mazināšanu (piemēram, atmosfēras stabilizācija saskaņā ar politikas mērķiem). Projektiem jābalstās uz saistīto iepriekšējo projektu rezultātiem, jo īpaši tiem, kas īstenoti saskaņā ar uzaicinājumu HORIZON-CL6-2022-CLIMATE-01-02.

B joma: Sauszemes CO₂ avoti un piesaistītāji

Pašlaik sauszemes ekosistēmas globālā mērogā veido nozīmīgu neto oglekļa piesaistītāju, ko virza dabiski procesi, kurus ievērojami izjauc dažādas cilvēka ietekmes, tostarp pagātnes un pašreizējā zemes apsaimniekošanas prakse, pieaugošā atmosfēras CO₂ koncentrācija, slāpekļa nogulsnēšanās un pašas klimata pārmaiņas. Tās ir arī nozīmīgs antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Dabiskās reakcijas uz vides izmaiņām un apsaimniekošanas ietekme pārklājas un mijiedarbojas telpā un laikā, padarot dažādu faktoru (dabisko un antropogēno) izolēšanu sarežģītu vai pat neiespējamu. Projektu mērķis būs padziļināt mūsu izpratni par galvenajiem faktoriem, kas pagātnē ir virzījuši sauszemes oglekļa plūsmas, uzlabot to kvantitatīvo noteikšanu pašreizējos apstākļos un atvieglot to prognozēšanu saskaņā ar attiecīgiem klimata un zemes izmantošanas scenārijiem.

C joma: Dažādu zemes izmantošanas CO₂ emisiju aplēšu saskaņošana

Klimata zinātnes un valstu emisiju ziņošanas kopienas vēsturiski ir izmantojušas atšķirīgas antropogēno sauszemes CO₂ emisiju un piesaistes interpretācijas, kas noved pie atšķirīgām aplēsēm ar būtiskām politiskām sekām klimata progresa novērtēšanā. Ir izšķiroši saskaņot šīs definīcijas, pienācīgi ņemot vērā oglekļa laterālo pārnesi, lai nodrošinātu salīdzināmību globālā, reģionālā un valsts mērogā, veicinātu integrāciju starp dažādām ekspertu kopienām un pieejām, kā arī atbalstītu politiskās sarunas un lēmumu pieņemšanas pieejas. Izmantojot inovatīvas pieejas, projektiem būtu jāuzlabo uzticēšanās zemes izmantošanas CO₂ plūsmu aplēsēm un jāļauj precīzāk novērtēt valsts un kolektīvo klimata progresu, kā arī alternatīvas uz sauszemi balstītas klimata politikas iespējas.

[1] https://datahelpdesk.worldbank.org/knowledgebase/articles/906519-world-bank-country-and-lendinggroups; tiek piemēroti standarta Horizon Europe finansēšanas noteikumi – tikai dalībnieki no dažām no šīm valstīm ir automātiski tiesīgi saņemt finansējumu