Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu dažu turpmāk minēto sagaidāmo rezultātu sasniegšanā:

• Stiprināta sadarbība un integrācija pētniecības kopienās, labāk aptverot mijiedarbību un kompromisus starp dažādām klimata jomām, kā arī starp klimata un ar klimatu nesaistītiem mērķiem, piemēram, bioloģiskās daudzveidības vai piesārņojuma jomā. Tas atbalstīs visaptverošākus un konsekventākus novērtējumus, sniedzot labumu galvenajiem globālajiem novērtējumiem (IPCC, IPBES) un uzlabojot to ietekmi uz Eiropas un globālo politiku (European Green Deal, UNFCCC, CBD);
• Atbilstošāki, pamatotāki un praktiski izmantojami scenāriji, kas pamato optimālus politikas pasākumus, apkalpojot dažādu galalietotāju vajadzības un atbalstot lēmumu pieņemšanu dažādos telpiskajos mērogos – no politikas veidotājiem un plānošanas iestādēm līdz uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai;
• Globāli reprezentatīvāki, daudzveidīgāki, iekļaujošāki, pārredzamāki, plaši atzīti un labāk komunicēti scenāriji, kas atbalsta klimatnoturīgas attīstības ceļus un veicina globālu vienprātību par rīcību klimata jomā.

Klimata scenārijiem ir bijusi būtiska nozīme globālo, nacionālo un arvien vairāk arī vietējo reakciju uz klimata pārmaiņām veidošanā, palīdzot ieinteresētajām personām pieņemt pamatotus lēmumus. Strauju vides pārmaiņu, sociālo satricinājumu, augstas nenoteiktības un sarežģītības apstākļos scenāriji ir jāpilnveido, lai sniegtu informāciju par mazemisiju un klimatam noturīgiem attīstības ceļiem, vienlaikus ņemot vērā citas būtiskas politikas prioritātes, piemēram, vides aizsardzību.

Darbībām ir jāuzlabo integrētās novērtēšanas modeļi (IAM) vai jāpiedāvā alternatīvas pieejas, lai risinātu galvenās problēmas un nepilnības pašreizējās klimata scenāriju sistēmās. Tām ir jāpaplašina scenāriju darbības joma aiz 21. gadsimta robežām, jāpaplašina nākotnes iespējamības telpa ar daudzveidīgākiem naratīviem un virzītājspēkiem (piemēram, post-izaugsme), skaidrāk jāapsver vienlīdzība, taisnīgums, ģeopolitika un jāpievērš uzmanība iekļautībai.

Paredzams, ka priekšlikumi risinās tikai vienu no šādām prioritārajām jomām, kas ir skaidri jānorāda:

A joma: Klimata ietekmes un pielāgošanās dimensijas integrācija

Izstrādāt pieejas, lai labāk integrētu fizisko klimata ietekmi, pielāgošanos, tās izmaksas un ierobežojumus mazināšanas ceļos. Tas ietver izpēti par to, kā klimata ietekme, tostarp ekstrēmi apstākļi un biofizikālās atgriezeniskās saites, ietekmē mazināšanas stratēģijas, mazemisiju ceļu noturības testēšanu pret klimata ietekmi un to, kā pielāgošanās mijiedarbojas ar mazināšanu.

B joma: Uzlabotas scenāriju sistēmas

Atjaunināt bāzes scenārijus un paplašināt scenāriju naratīvus, lai labāk risinātu daudzlīmeņu, starpnozaru jautājumus un pakārtoto novērtējumu vajadzības. Scenārijiem būtu jāaptver plašāks ticamu nākotnes norišu klāsts, lai atspoguļotu mainīgos sociālekonomiskos un vides apstākļus (tostarp plašāku ekonomiskās izaugsmes pieņēmumu klāstu), tehnoloģiskos sasniegumus, mainīgo politikas vidi un traucējošus notikumus. Tas ietver Shared Socioeconomic Pathways (SSP) un Representative Concentration Pathways (RCP) scenāriju sistēmas paplašināšanu vai alternatīvu izstrādi, lai uzlabotu reģionālo un vietējo piemērojamību, atbalstītu pielāgošanās ceļu izstrādi un uzlabotu nozīmīgumu ārpus klimata pētniecības kopienas – jo īpaši attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (SDG).

C joma: Uzlabota politikas atspoguļošana

Uzlabot politikas (gan mazināšanas, gan pielāgošanās) atspoguļojuma detalizāciju un daudzveidību scenārijos, vairāk koncentrējoties uz īstenošanas aspektiem, lai mazinātu plaisu starp modelētajiem ceļiem un reālo rīcību. Risināt sociālos, ģeopolitiskos, ekonomiskos un tehnoloģiskos faktorus, ņemot vērā mijiedarbību starp rūpniecības, tirdzniecības, klimata un citām vides politikām (piemēram, gaisa piesārņojumu). Izvērtēt ietekmi uz konkurētspēju, nodarbinātību, investīciju plūsmām, energoapgādes drošību, piegādes ķēžu noturību, tehnoloģiskajām inovācijām, starptautisko pārnesi, kā arī labklājību. Izpētīt neseno saistību un iniciatīvu (piemēram, fosilā kurināmā pakāpeniska izbeigšana, Global Methane Pledge) īstenošanu un ietekmi, kā arī pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes ietekmi uz to īstenošanu un mazināšanas pasākumiem kopumā.

Darbībām ir jāveicina transdisciplināra sadarbība un koprade ar ieinteresētajām personām, lai integrētu dažādas perspektīvas un vajadzības. Tām ir jāizstrādā un jāpārbauda jaunas pieejas, tostarp komunikācija, lai uzlabotu rezultātu izmantošanu dažādās auditorijās. Tādēļ šī tēma prasa iekļaut atbilstošu SSH ekspertīzi, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, uzlabojot saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

Visi projekti, kas tiek finansēti šajā tēmā, tiek stingri mudināti sadarboties un paredzēt kopīgas klasteru aktivitātes gan savā starpā, gan ar citiem attiecīgiem projektiem Horizon Europe ietvaros un ārpus tiem. Tiem ir jāsniedz ieguldījums European Climate and Energy Modelling Platform^[1] konferenču organizēšanā, lai veicinātu dialogu starp zinātniekiem, politikas veidotājiem un citām ieinteresētajām personām. Tiem arī jāatbalsta iekļaujoši un pārredzami modeļu savstarpējās salīdzināšanas vingrinājumi, saskaņojot tos ar European Climate and Energy Modelling Forum^[2] centieniem.

Starptautiskā sadarbība ir vispārēji atbalstīta un īpaši nepieciešama ar valstīm ar zemu un zemu/vidēju ienākumu līmeni^[3] – jo īpaši lielākajiem siltumnīcefekta gāzu (GHG) emitētājiem^[4], piemēram, Ķīnu (sniedzot ieguldījumu EU-China Climate Change and Biodiversity (CCB) vadošajā iniciatīvā^[5]), Indiju, Brazīliju un Indonēziju. Tai ir jānodrošina daudzveidīga, globāli reprezentatīva scenāriju telpa un, attiecīgos gadījumos, jāveicina kapacitātes attīstība.

[1] https://www.ecemf.eu/ecemp/european-climate-and-energy-modelling-platform/

[2] https://www.ecemf.eu/

[3] https://datahelpdesk.worldbank.org/knowledgebase/articles/906519-world-bank-country-and-lendinggroups; tiek piemēroti standarta Horizon Europe finansēšanas noteikumi – tikai dalībnieki no dažām no šīm valstīm ir automātiski tiesīgi saņemt finansējumu

[4] https://edgar.jrc.ec.europa.eu/report_2024?vis=ghgtot#emissions_table

[5] Starptautiskā sadarbība ar Ķīnu pētniecībā un inovācijās