Sagaidāmie rezultāti A) jomā: Aprites ekonomika elektrisko transportlīdzekļu (EV) spēka iekārtām un infrastruktūrai:

Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

• Minimizēta ietekme uz vidi no "šūpuļa līdz kapam/šūpulim" attiecībā uz EV piedziņas sistēmām (izņemot baterijas elementu līmenī) un elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru (EVCI), īpaši elektromehāniskajiem komponentiem un jaudas elektroniku, izmantojot projektēšanas stratēģijas pagarinātam kalpošanas laikam un samazinātam CRM un citu materiālu patēriņam, jo īpaši to, kas var kavēt augstas kvalitātes pārstrādi (piem., kaitīgas vielas), vienlaikus nodrošinot augstu veiktspēju un tirgus pieņemamību.
• Uzlabota piedziņas komponentu un EVCI pēc pirmā dzīves cikla beigām remontēšana, atgūšana, atjaunošana un atkārtota izmantošana, izmantojot precīzu un standartizētu stāvokļa un atlikušā lietderīgās lietošanas laika (RUL) novērtējumu, kam būtu jāsniedz informācija labākām projektēšanas stratēģijām un potenciālajiem uzņēmējdarbības modeļiem.

Sagaidāmie rezultāti B) jomā: Uz datiem balstīta elektrisko transportlīdzekļu (EV) dzīves cikla pārvaldība:

• Uz digitālā dvīņa balstīta aprites produktu pase transportlīdzekļa līmenī, kas ir sadarbspējīga / saderīga ar gaidāmo bateriju pasi un citām attiecīgajām produktu pasēm, kas paredzētas Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulā (ESPR).^[1]
• Spēja izsekot un noteikt atrašanās vietu, kas saistīta ar reprezentatīviem EV komponentiem (piem., jaudas elektroniskie pārveidotāji, elektromotoru rotori, statori, bateriju sistēmas termiskā pārvaldība), nodrošinot uzlabotu datu vākšanu un definējot minimālos datus, kas nepieciešami izsekojamības izmantošanai dzīves cikla beigu (EoL) stratēģijās un atgriezeniskajai saitei uz projektēšanas procesiem.
• Pierādīta koncepcija un biznesa pamatojums uz datiem balstītai produktu dzīves cikla pārvaldībai visās vērtību ķēdēs un piegādes ķēdēs visā dzīves cikla garumā.

Kopējais indikatīvais budžets šai tēmai ir 7 miljoni EUR A jomai un 5 miljoni EUR B jomai. Tomēr tas neliedz iesniegt un atlasīt priekšlikumu, kurā pieprasītas citas summas.

Darbības joma A) Aprites ekonomika elektrisko transportlīdzekļu (EV) spēka iekārtām un infrastruktūrai:

EV piedziņas komponentu (piemēram, jaudas elektronisko pārveidotāju, rotoru, elektromotoru statoru, zobratu mezglu un akumulatoru komponentu, izņemot akumulatoru šūnas) un attiecīgās uzlādes infrastruktūras aprites uzlabošana ir būtiska resursu efektivitātei, ilgtspējībai un atbilstībai mainīgajiem Eiropas noteikumiem. Izmantojot izturīgu dizainu, paredzamo tehnisko apkopi, atjaunošanu u. c., ir iespējams pagarināt kritisko komponentu kalpošanas laiku, samazinot materiālu pieprasījumu un atkritumu daudzumu, neapdraudot nepieciešamo veiktspēju. Uzlabotas uzraudzības sistēmas var paredzēt kļūmes, nodrošinot proaktīvus remontdarbus un sniedzot informāciju uzlabotām nākotnes dizaina stratēģijām, kā arī potenciāliem otrreizējas izmantošanas lietojumiem. Automatizēti procesi kopā ar demontāžai paredzētu dizainu var veicināt efektīvu komponentu atgūšanu, samazinot darbaspēka izmaksas un uzlabojot materiālu atdalīšanu augstvērtīgai pārstrādei.

Paredzams, ka projekti balstīsies uz to projektu rezultātiem, kas finansēti saskaņā ar HORIZON-CL5-2021-D5-01-04, HORIZON-CL5-2022-D5-01-09 un HORIZON-CL5-2025-04-D5-04, kā arī ņems vērā ierosinātās metodoloģijas. Paredzams, ka tie sasniegs vismaz tādus pašus elektromotora tehniskās veiktspējas līmeņus kā HORIZON-CL5-2022-D5-01-09 reālos darba apstākļos, vienlaikus optimizējot dizainu aprites principiem.

Paredzams, ka priekšlikumi aptvers visas turpmāk minētās pētniecības darbības:

• Komponentu stāvokļa uzraudzība atsevišķiem komponentiem attiecībā uz to atlikušo kalpošanas laiku (RUL) (pirmo un turpmākajiem), tostarp vēlamās aprites stratēģijas novērtējums un paredzamā ietekme uz EV pieejamību. Tas ietver nodiluma modeļu, materiālu noguruma un termiskā stresa ietekmes izvērtēšanu, lai optimizētu aprites stratēģijas un pagarinātu komponentu kalpošanas laiku.
• Jaunu dizaina koncepciju un procesu izstrāde, lai optimizētu materiālu izmantošanu un pagarinātu komponentu kalpošanas laiku, piemēram, (automatizētas) demontāžas dizains, jo īpaši, lai samazinātu atkarību no kritiski svarīgām izejvielām vai nodrošinātu alternatīvu izmantošanu.
• Plašākas aprites ekonomikas (CE) ieviešanas veicināšana un atkārtotas izmantošanas, remonta un atjaunošanas potenciāla palielināšana, izmantojot attiecīgus dizaina kritērijus, standartizācijas līdzekļus (novērtēšana un attiecīgās saskarnes), RUL uzraudzības izmantošanu un labāku izpratni par tirgus potenciālu.
• Ekonomiskās un vides ilgtspējas nodrošināšana piedziņas veiktspējas un uzlādes infrastruktūras analīzē (piemēram, efektivitāte, komplektācija, lietotāja braukšanas pieredze, CRM izmantošana, CE).

Darbības joma B) Uz datiem balstīta elektrisko transportlīdzekļu (EV) dzīves cikla pārvaldība:

Transportlīdzeklim specifiski dati ir būtiski, lai veicinātu apriti, izmantojot 9R stratēģijas EV visā to dzīves ciklā. Tomēr šie dati bieži vien nav pieejami vai nav pieejami pēc transportlīdzekļa ražošanas, vai arī netiek mērīti lietošanas fāzē. Digitālās pases un izsekojamības modeļi var uzlabot datu pieejamību, nodrošinot paredzamo tehnisko apkopi, kalpošanas laika pagarināšanu un optimizētu pārstrādi. Saskaņota datu apmaiņas politika ir būtiska, lai nodrošinātu savietojamību visās vērtību ķēdēs, vienlaikus saglabājot datu drošību un atbilstību GDPR. Datu pārvaldības sistēmām ir jāregulē īpašumtiesības, piekļuve un piekrišana, lai aizsargātu privātumu un nodrošinātu atbildīgu izmantošanu. Kopējā Eiropas datu telpu iniciatīva, jo īpaši kopējā Eiropas zaļā kursa datu telpa, un Data4Energy ekspertu grupa^[2] piedāvā pamatu drošām, standartizētām arhitektūrām, nodrošinot uzticēšanos un kontrolētu datu apmaiņu. Turklāt datu vākšanas un uzglabāšanas efektivitāte ir arī kritiska. Integrējot uzlabotas datu stratēģijas, EV ražotāji var atklāt jaunas uzņēmējdarbības iespējas un uzlabot efektivitāti, vienlaikus ievērojot noteikumus.

Paredzams, ka priekšlikumi aptvers visas turpmāk minētās pētniecības darbības:

• Koncepciju izstrāde un reālistiska demonstrēšana izsekojamībai reprezentatīviem EV komponentiem (piemēram, jaudas elektroniskajiem pārveidotājiem, rotoriem, elektromotoru statoriem vai akumulatoru sistēmas termiskajai pārvaldībai), nodrošinot piekļuvi vismaz minimālajiem nepieciešamajiem datiem, lai nodrošinātu ekonomiski dzīvotspējīgu mērogošanu, un jo īpaši vienošanos par to, kā šiem datiem var piekļūt, lai iespējotu/uzlabotu dzīves cikla pārvaldību. Jāņem vērā arī šo datu punktu izsekošanas izmaksas un ieguvumi. Īpaši jācenšas nodrošināt, lai šīs tēmas kontekstā radītie dati un datu pārvaldības rīki būtu FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).
• Koncepciju izstrāde un reālistiska demonstrēšana reālās darbības slodžu (mehānisko, elektrisko, termisko) mērīšanai, ko piedzīvo reprezentatīvie EV komponenti, papildinot ar EV darbības un vides izmantošanu, kas ir galvenie faktori dzīves cikla pārvaldībai un novērtēšanai (LCA).
• Izstrādāt un demonstrēt reālos apstākļos uz API balstītu pieeju lietošanas fāzes un EoL datu pārvaldībai un atvērtas saskarnes, kas nodrošina jaunus uzņēmējdarbības modeļus, ļauj labāk kvantificēt aprites uzlabojumus, vienlaikus ļaujot tos kopīgot visās vērtību ķēdēs un piegādes ķēdēs drošā un privātumu atbilstošā veidā.
• Koncepcijas un risinājumi produktu pasēm, pamatojoties uz digitālo dvīņu izmantošanu (piemēram, attiecīgo datu punktu identificēšana, ieinteresētās personas, saistībā ar esošajām platformām/pasēm, piemēram, akumulatora pasi, un platformām, piemēram, IDIS, IMDS un Catena-X^[3]), vienlaikus ņemot vērā arī LCA aspektus.

Šī tēma īsteno kopīgi programmēto Eiropas partnerību "Ceļā uz nulles emisiju autotransportu" (2ZERO). Tādējādi no šīs tēmas izrietošajiem projektiem būs jāziņo par rezultātiem Eiropas partnerībai "Ceļā uz nulles emisiju autotransportu" (2ZERO), lai atbalstītu tās KPI uzraudzību. Tēma ir atvērta gan vieglajiem, gan smagajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem.