Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu šādos sagaidāmajos rezultātos:

1. Pilna mēroga demonstrācija kombinētiem risinājumiem, kuru mērķis ir samazināt kuģu SEG intensitāti un enerģijas patēriņu par vismaz 55%, salīdzinot ar 2008. gada līmeni.
2. Standartizētas sistēmas izstrāde, lai pārbaudītu energoefektivitātes pasākumu radītos uzlabojumus, un standartizēta saskarne ar atjaunojamās enerģijas risinājumu sertifikāciju, lai stiprinātu FuelEU Maritime īstenošanu.
3. Izpētīt un izveidot novērtēšanas kritērijus un jūras izmēģinājumu procedūras risinājumu kombinācijām.
4. Pielāgot digitālos risinājumus standartizētiem saskarnes slāņiem (aparatūra un programmatūra), lai ieviestu uz datiem balstītu optimizāciju un netraucētu integrāciju.
5. Veicināt esošo kuģu pārbūvi, izmantojot nulles emisiju enerģijas avotus kombinācijā ar energoefektivitātes pasākumiem līdz 2030. gadam.
6. Risināt drošības un darbības ietekmi uz kuģiem, ostām un citu sauszemes infrastruktūru, kā arī novērst apmācības nepilnības prasmju un kompetenču ziņā, kas nepieciešamas šo tehnoloģiju ieviešanai un darbībai uz kuģiem.
7. Stiprināt tirgus uzticēšanos tehnoloģiju integrācijai un nodrošināt projekta rezultātu, tostarp integrēto tehnoloģiju, ilgtspēju un turpinājumu.
8. Risināt iespējamos kompromisus saistībā ar gaisa un ūdens piesārņojumu (neparedzēts augstāks NOx vai melnā oglekļa līmenis, amonjaka izkliede u.c.), kas saistīti ar dekarbonizāciju (tehnoloģijas un degvielas).

Viena no galvenajām jomām ūdens transporta nozarē, kuras mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un tādējādi samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) un gaisa piesārņotāju emisijas, ir atjaunojamās enerģijas risinājumu un enerģijas taupīšanas pasākumu izpēte, ieviešana un novērtēšana. Šajā nolūkā ir panākti ievērojami sasniegumi (piemēram, elektriskās un hibrīda piedziņas sistēmas, vēja enerģiju izmantojošas piedziņas tehnoloģijas, korpusa optimizācija, gaisa eļļošanas sistēmas u. c.) dažādos kuģu aspektos. Tomēr, lai panāktu augstu kuģa energoefektivitāti, neskatoties uz nozīmīgiem tehnoloģiskiem sasniegumiem, ir jārisina specifiski izaicinājumi. Viens no kritiskākajiem faktoriem ir saistīts ar dažādu risinājumu un pasākumu kombinēšanu un integrāciju, kas var radīt papildu enerģijas ietaupījumus attiecībā uz vairākiem kuģa elementiem, piemēram, enerģijas pārveidi, piedziņu, enerģijas patēriņu uz kuģa (piemēram, pasažieru kuģu sadzīves vajadzības, atklātās jūras kuģu darbības aprīkojums u. c.), augstākas efektivitātes tradicionālajām vai alternatīvajām energosistēmām un citiem, neapdraudot kuģa drošību un veiktspēju.

Pielāgojamība dažādiem kuģu tipiem un mērogojamība, jo īpaši lieliem kuģiem, ir turpmāki izaicinājumi, kas prasa rūpīgu analīzi. Pāreja uz nulles emisijām rada ievērojamas investīciju izmaksas, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (SME), un finansiālās dzīvotspējas izvērtēšana ir ārkārtīgi svarīga. Visbeidzot, konkrētas standartizācijas sistēmas trūkums rada būtisku šķērsli, kas ir pienācīgi jārisina un jāpārvar.

No priekšlikumiem tiek sagaidīts, ka tie risinās visus turpmāk minētos aspektus:

1. Pilna mēroga demonstrācija, kas piedāvā kopējo degvielas patēriņa samazinājumu vismaz par 55%, salīdzinot ar 2008. gada līmeni. Priekšlikumos skaidri jādefinē bāzes līnija gan pārbūves, gan jaunu kuģu būves gadījumā attiecībā uz kuģa esošo vai paredzamo darbības profilu.
2. Izveidot metodoloģiju enerģijas ietaupījumu, samazinātas SEG intensitātes un gaisa piesārņotāju emisiju novērtēšanai no katras tehnoloģijas atsevišķi, kā arī šo tehnoloģiju kombinēšanas kopējos ietaupījumus dažādos scenārijos.
3. Dizaina optimizācija, lai veicinātu izvietošanu uz dažādu tipu kuģiem, koncentrējoties uz pārbūves gadījumiem un replicēšanu.
4. Izmantot esošos digitālos risinājumus enerģijas optimizācijai (piemēram, viedā vadība, enerģijas pārvaldība) un tehnoloģiju netraucētai integrācijai ar kuģa automatizācijas un klases sertifikācijas procesiem, ieviešot un izpētot izstrādāto risinājumu kiberdrošības aspektus.
5. Projektiem jāapsver, kā liels datu pārraides apjoms uzraudzībai, optimizācijai un lēmumu pieņemšanai var radīt riskus datu integritātes un kiberdrošības jomā, un jāpiedāvā pieejas šo risku novēršanai.
6. Vides un plašāku ieguvumu novērtējums, tostarp gaisa un ūdens piesārņotāju emisiju un zemūdens trokšņa samazināšana, kā arī kombinēto risinājumu izmaksu efektivitāte, ņemot vērā dzīves cikla novērtējuma pieejas.
7. Koncentrēšanās uz drošības un darbības aspektiem, risinot jebkādus tehniskus un darbības izaicinājumus, kas var rasties, kombinējot energoefektivitātes risinājumus.
8. Veicināt efektīvu sadarbību un kopīgas apmācības starp kuģu apkalpēm, ostām un krasta avārijas dienestiem, lai veicinātu drošības gatavību, koordinētas reaģēšanas stratēģijas un labāko praksi.

No priekšlikumiem tiek sagaidīts, ka tie izskaidros savu mērķu, rezultātu, intelektuālā īpašuma (IP) pārvaldības un izmantošanas stratēģijas ieguldījumu ES pievienotās vērtības radīšanā un stratēģiskajā autonomijā visā piegādes un vērtību ķēdē, tostarp ES ūdens transporta nozares konkurētspēju, ES pētniecības un inovāciju (R&I) kapacitātes, tehnoloģisko zināšanu un cilvēkkapitāla uzlabošanu, kā arī ES rūpnieciskās un ražošanas bāzes noturību. Priekšlikumi tiek mudināti dot priekšroku kuģu būvētavām, iekārtu ražotājiem un piegādātājiem, kas atrodas un/vai ražo ES un EEZ.

Šī tēma īsteno kopīgi plānoto Eiropas partnerību ‘Zero Emission Waterborne Transport’ (ZEWT). Tādējādi no projektiem, kas izriet no šīs tēmas, tiks sagaidīts, ka tie ziņos par rezultātiem Eiropas partnerībai ‘Zero Emission Waterborne Transport’ (ZEWT), lai atbalstītu tās galveno darbības rādītāju (KPI) uzraudzību.