Paredzams, ka projekta rezultāti un izstrādnes sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

1. Tādu kuģu tālvadības darbības demonstrēšana, kuros nav apkalpes un kurus vada attālināti (trešā pakāpe^[1]).

2. Tādu pilnībā autonomu kuģu koncepciju izstrāde, kuros uz kuģa esošā operētājsistēma spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus un noteikt darbības (ceturtā pakāpe^[2]).

3. Tirgus uzticības stiprināšana attālinātās un automatizētās navigācijas integrācijai to tipu kuģos un pakalpojumos, kuros nākamajā desmitgadē varētu rasties darbaspēka trūkums.
4. Ieguldījums ES ostu stratēģijā un ES rūpniecības ūdensceļu stratēģijā, kā arī ES AI Continent Action Plan^[3] un gaidāmajā ES Apply AI Strategy.

Autonomie jūras virszemes kuģi (MASS) ir bijuši vairāku projektu uzmanības centrā gan ar ES finansējumu, gan atsevišķu valstu līmenī, taču būtisks izrāviens, kas vestu pie plašas ieviešanas un vispārējas komerciālās brieduma pakāpes, vēl nav sasniegts. Autonomie kuģi var piedāvāt drošākas un efektīvākas darbības, kā arī izmaksu ietaupījumus. Jaunas prasmes un apmācība, kas nepieciešama MASS, ir kritisks jautājums drošu darbību nodrošināšanai.

No projektiem tiek sagaidīts, ka tie risinās visus turpmāk minētos aspektus:

1. Divu dažādu attālināti vadāmu kuģu demonstrēšana bez jūrniekiem uz klāja, ņemot vērā daudzsološākās darbības jomas un kuģu tipus virzībā uz to ieviešanu tirgū. Demonstrācija jāveic vismaz ar vienu īsās jūras satiksmes kuģi.
2. Divu dažādu pilnībā autonomu darbību demonstrēšana vismaz ar vienu iekšzemes ūdensceļu kuģi.
3. Demonstrācijām un koncepcijas pētījumiem jāaptver viss navigācijas brauciens, tostarp ienākšana ostā, pietauvošanās un piestāšana, potenciālie risinājumi uzlādei jūrā, kā arī iziešana cauri slūžām visos laika apstākļos^[4].
4. Demonstrācijās jāiekļauj arī paredzamās tehniskās apkopes un pašdiagnostikas sistēmu aspekti, lai nodrošinātu kuģa aprīkojuma un struktūras optimālu darbību.
5. Identificēt un risināt ieviešanas šķēršļus attiecīgajiem kuģu tipiem, piemēram, datu kvalitāti un infrastruktūras trūkumu, kas saistīts ar ūdens transportu. Kartēt infrastruktūras un investīciju vajadzības plašai automatizētu kuģu darbību ieviešanai.
6. Atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu kiberdrošības risku pārvaldību sistēmām un infrastruktūrai, ko izmanto izmēģinājumu veikšanas laikā^[5].
7. Risināt standartizācijas vajadzības un iespējamos drošības pasākumus datu integritātes un kiberdrošības nodrošināšanai. Sniegt ieteikumus attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.
8. Risināt nelikumīgas datu pārsūtīšanas risku uz trešām valstīm ārpus ES/EEA robežām un ietekmi, kādu tas varētu atstāt uz ES flotēm.
9. Integrēt notiekošos tiesiskos procesus ES līmenī un IMO saistībā ar iekšzemes automatizētajiem kuģiem un MASS, t.i., MASS Code, meklēšanas un glābšanas operācijām un attālinātās vadības centriem.
10. Risināt drošības apsvērumus (izmantojot EMSA riska novērtēšanas metodoloģiju) un ostu un kuģu operatoru pārkvalifikāciju.
11. Novērtēt autonomo kuģu neto ietekmi uz oglekļa emisijām, ņemot vērā ierīces un datu apstrādi, kas nepieciešama to darbībai, kā arī potenciāli ietaupītās emisijas, un nodrošināt, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai. Ja piemērojams, var izmantot aprēķina metodi digitālo risinājumu neto ietekmes novērtēšanai no European Green Digital Coalition (EGDC).
12. Projektiem jāpārsniedz iepriekšējo vai notiekošo projektu rezultāti attiecīgajos kuģu tipos.
13. Modelēt izstrādāto risinājumu ekonomisko dzīvotspēju, ņemot vērā sākotnējās investīcijas, darbības ietaupījumus, uzturēšanas izmaksas un potenciālos finanšu stimulus, lai novērtētu ekonomisko lietderību, vienlaikus atvieglojot lēmumu pieņemšanu projektēšanas procesā. To visu darot, ņemot vērā sociālos aspektus saistībā ar nākotnes darbaspēka samazināšanos.

No priekšlikumiem tiek sagaidīts, ka tie izskaidros savu mērķu, rezultātu, intelektuālā īpašuma pārvaldības un izmantošanas stratēģijas ieguldījumu ES pievienotās vērtības radīšanā un stratēģiskajā autonomijā visā piegādes un vērtību ķēdē, tostarp ES ūdens transporta nozares konkurētspēju, ES pētniecības un inovāciju kapacitātes, tehnoloģiskā "know-how" un cilvēkkapitāla stiprināšanu, kā arī ES rūpnieciskās un ražošanas bāzes noturību. Priekšlikumi tiek mudināti prioritāri izvēlēties kuģu būvētavas, iekārtu ražotājus un piegādātājus, kas atrodas un/vai ražo ES un EEA.