Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Uzlabota atvērtā piekļuve veiktspējas datiem, labākās prakses un noderīgu zināšanu un informācijas apmaiņa IT infrastruktūras īpašniekiem un operatoriem, kā arī IT un būvniecības nozarēm;
• Jauni IT telpu dizaini ēkās vai nelielos perifērijas datu centros, kas izmanto siltuma atgūšanu, izmantojot siltuma pārvaldības metodes, procesus un rīkus.

Pieaugošās IKT nozares enerģijas vajadzības ir jāapmierina, vienlaikus saskaņojot tās ar klimatneitralitātes un ilgtspējas mērķiem. Nelielas IT telpas vai mazi datu centri ir būtiska divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās sastāvdaļa. Ir svarīgi risināt enerģijas un resursu patēriņa jautājumus visā IKT vērtību ķēdē. Risinājumi jau pastāv, piemēram, datu centru radītā siltuma atkritumu atkārtota izmantošana vai pāreja uz aprites modeļiem (ilgāks kalpošanas laiks, remontējamība, atkārtota izmantošana un pārstrādājamība). Jaunākā analīze liecina, ka patērētāju ierīču enerģijas patēriņš 2020. gadā veidoja aptuveni 50 % no kopējā IKT tehnoloģiju enerģijas patēriņa, bet divi nākamie lielākie patērētāji bija attiecīgi IKT ierīču ražošana (~20 %) un datu centru darbība (~15 %)^[1]. Turklāt paredzams, ka līdz 2030. gadam situācija krasi mainīsies, jo kopējais IKT tehnoloģiju enerģijas patēriņš šajā desmitgadē pieaugs par 50 %. Komisija ir izvirzījusi stratēģisko mērķi nodrošināt, ka datu centri līdz 2030. gadam ir klimatneitrāli, kā arī energoefektīvi un resursu ziņā efektīvi. Tomēr lielākā daļa centienu ir vērsti uz datu centriem, uz kuriem attiecas Energoefektivitātes direktīvas pārstrādātā redakcija.

Priekšlikumos jāpievēršas visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

• Demonstrēt modernākās holistiskās un izmaksu ziņā efektīvās pieejas siltuma pārvaldībai un siltuma atkritumu rekuperācijai (pēc izvēles iekļaujot siltuma uzglabāšanu un/vai siltuma uzlabošanu) un atkārtotai izmantošanai vietējā vai tuvējā objektā, radot efektīvu pievienoto vērtību esošajās IT telpās ēkās vai mazos perifērijas datu centros (100–500 kW diapazonā, uz kuriem neattiecas Energoefektivitātes direktīvas pārstrādātā redakcija), ņemot vērā termisko aploksni/ēku (cita starpā izmantojot simulāciju vai digitālos dvīņus), integrāciju ar ēku automatizācijas un vadības sistēmām un potenciālu uzlabot pašnovērtējuma un pašoptimizācijas funkcionalitāti visos līmeņos, kā arī integrāciju esošajās BMS, kas ļauj turpmāk attīstīt enerģētikas pakalpojumus. Demonstrējumiem jāatrodas gan auksta, gan silta klimata dalībvalstī vai asociētajā valstī, lai risinātu klimatam specifiskās siltuma atkritumu pārvaldības problēmas.
• Izstrādāt biznesa pamatojumus modernākajiem risinājumiem siltuma atkritumu rekuperācijai un atkārtotai izmantošanai (pēc izvēles iekļaujot siltuma uzglabāšanu un/vai uzlabošanu), piemēram, atkārtoti izmantojot siltuma atkritumus esošajā ēkas sistēmā (piemēram, apkures vai ūdens ražošanas vajadzībām), vai vietējā centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas tīklā, vai jebkurā citā vietējā vai tuvējā objektā, radot efektīvu pievienoto vērtību rekuperētajam siltumam.

Projektus, kas tiek finansēti saskaņā ar šo tēmu, mudina veidot sinerģiju un izmantot to rezultātus kopā ar finansētajiem projektiem no 4. klastera HORIZON-CL4-2027-04-DATA-09: Mākslīgā intelekta datu apstrādes energoefektivitāte un ilgtspēja datu centros (IA) demonstrējumu izmēģinājumprojekti.