Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Detalizēta, grupēta kritisko lietošanas gadījumu un scenāriju apkopošana, pamatojoties uz iepriekšējo vai pašreizējo valsts un starptautisko pētniecības projektu atziņām, kā arī trūkstošo aspektu identificēšana.
• Padziļināta to ieinteresēto personu analīze, kuras var ietekmēt kritiskas situācijas un robežgadījumi un kurām ir liela interese un/vai ietekme šo situāciju risināšanā, izmantojot savas spējas.
• Reāllaika holistisku situācijas interpretācijas pakalpojumu pieejamība, kas risina visu veidu ceļu satiksmes dalībnieku, ceļu apsaimniekotāju, pakalpojumu sniedzēju un saistīto pušu vajadzības, kā arī to sociālā līdzdalība un tehnoloģiskā integrācija, t.i., katra tehnoloģiskā komponenta loma kopējā sistēmu sistēmā.
• Tādas "vietējās dekonfliktējošas CCAM arhitektūras" pieejamība, kas nosaka un atrisina konfliktus robežgadījumu situācijās (automātiski, izmantojot aktīvās un pasīvās tehnoloģijas, vai iekļaujot attālinātās darbības metodes). Tas ietver spēju tiešsaistē aprēķināt optimālus pretpasākumus, lai nodrošinātu drošību un samazinātu jebkādu negatīvu ietekmi uz visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ņemot vērā pieejamo infrastruktūru (tostarp automatizētus un savienotus digitālos komponentus, piemēram, sensorus, viedās satiksmes kontroles sistēmas, kooperatīvo komunikāciju) un vispārējos apstākļus. Šādai arhitektūrai ir jārisina arī attiecīgās prasības, jo īpaši tehnoloģiju un tuvās un tālās saziņas jomā, iezīmējot tehniskos standartus un ieguldījumus, kas nepieciešami risku mazināšanai. Tie var ietvert risinājumus ceļu satiksmes dalībnieku situācijas izpratnes uzlabošanai un uzticamu, precīzu un savlaicīgu brīdinājumu sniegšanai.
• Darba metožu izveide un saskarņu saskaņošana ar valsts/vietējām ceļu pārvaldes iestādēm, operatoriem un neatliekamās palīdzības dienestiem (piemēram, pirmās palīdzības sniedzējiem negadījumu gadījumā), tostarp attālinātās darbības un ceļu satiksmes uzraudzības jomā. Mērķim jābūt lēmumu atbalsta rīku izveidei vai pielāgošanai, kurus var integrēt mobilitātes platformās, satiksmes kontroles sistēmās un neatliekamās palīdzības dienestos. Tas ietver arī saistīto kopīgas pārvaldības modeļu definēšanu. Izpratne par prasībām valsts un vietējām ceļu pārvaldes iestādēm, lai risinātu CCAM kritiskos gadījumus, definējot to lomu CCAM darbību atbalstīšanā un nodrošināšanā.
• Uzlabota lietotāju pieņemšana, izmantojot holistiskus CCAM risinājumus, kas risina viņu individuālās vajadzības un prasības, piemēram, kā ceļu satiksmes dalībniekam, klientam, operatoram, pakalpojumu sniedzējam utt., uzticēšanās, drošības, aizsardzības u.c. aspektos.

Pamatojoties uz HEADSTART^[1], SUNRISE^[2], EVENTS^[3], ROADVIEW^[4] un SYNERGIES^[5] (un citu) provizoriskajiem un galīgajiem secinājumiem, šis uzaicinājums ir vērsts uz CCAM risinājumiem kritiskiem gadījumiem, konkrēti situācijām un notikumiem, kas ir mazāk regulāri un ar augstāku riska pakāpi. Šie gadījumi var ietvert arī ārkārtas apstākļus un neparedzētus notikumus vietējā un plašākā (reģionālā, valsts, Eiropas) mērogā, piemēram, ekstremālus laikapstākļus, ceļu satiksmes negadījumus, kiberuzbrukumus, satiksmes traucējumus un pēkšņu darbības projektēšanas domēna (ODD) pārklājuma zudumu.

CCAM darbības var tikt traucētas dažādos scenārijos, un tas var atšķirties atkarībā no ceļa veida, ceļa parametriem, satiksmes apstākļiem, pieejamās infrastruktūras un tehnoloģijām, darbības traucējumiem, negadījumiem u.c. Atkarībā no konkrētajiem apstākļiem un traucējuma apmēra, ietekme uz CCAM darbībām un iesaistītajiem dalībniekiem (piemēram, ceļu satiksmes dalībniekiem, transportlīdzekļiem, VRU, infrastruktūras komponentiem, neatliekamās palīdzības dienestiem, operatoriem) var atšķirties. Atkarībā no gadījuma un negadījuma apmēra, tiek iesaistītas dažādas CCAM sistēmas vienības un dalībnieki (un pat ārpus tās, piemēram, regulatīvās iestādes un ārkārtas situāciju un krīzes reaģēšanas centri), un tiem var būt nepieciešams piedalīties šo notikumu risināšanā noturīgā, drošā un aizsargātā veidā.

Šis uzaicinājums izmanto holistisku pieeju, pētot kritiskos gadījumus ne tikai no tehnoloģiskā/infrastruktūras vai ar transportlīdzekli saistītiem aspektiem (piemēram, robežgadījumi automatizētiem transportlīdzekļiem), bet arī no lietotāja, klienta, pakalpojumu sniedzēja, iestādes, pilsētas u.c. viedokļa. Jo īpaši uzmanība tiek pievērsta tam, kā CCAM sistēma risina un mazina šādu notikumu iespējamās negatīvās sekas, tostarp drošības riskus, emisijas, uzticības zudumu un līdzīgu ietekmi. Piedāvātajām darbībām ir jārisina visi turpmāk minētie aspekti:

• Kritisko scenāriju, ietekmēto vienību, visu ieinteresēto pušu lomu un savstarpējo attiecību, aplēstās ietekmes un optimālā CCAM balstīto pretpasākumu veida klasterizēta saraksta izstrāde.
• Instrumentu un pakalpojumu izstrāde un testēšana kritisko situāciju un robežgadījumu noteikšanai, arī pamatojoties uz instrumentiem un pieejām robustai vides uztverei, kas veikti HORIZON-CL5-2026-10-D6-02 ietvaros.
• CCAM balstītu pretpasākumu risinājumu izstrāde un testēšana. Attiecīgā gadījumā jāapsver mākslīgā intelekta metožu un digitālās infrastruktūras atbalsta izmantošana, saskaņojot to arī ar instrumentiem un pieejām robustai lēmumu pieņemšanai, kas veikti HORIZON-CL5-2026-10-D6-02 ietvaros. Risinājumos jāatsaucas arī uz kopējiem ES ārkārtas reaģēšanas protokoliem, piemēram, pirmās palīdzības sniedzējiem. Tāpat jāapsver lēmumu atbalsta instrumentu izveide un to integrācija mobilitātes platformās, satiksmes kontroles sistēmās un neatliekamās palīdzības dienestos. Kopumā klientu/lietotāju izpratne un uzticēšanās CCAM sistēmai ir izšķiroša jauna pakalpojuma ieviešanā. Veidojot uzticēšanos, ir būtiski ņemt vērā lietotāja perspektīvu un izpētīt, kā kritiskos gadījumus var pārvaldīt veidā, kas ir efektīvs klientu uztveres uzlabošanai.
• Risinājumu validācija un novērtēšana attiecībā uz rezultātā gūto riska samazinājumu un kritisko gadījumu iespējamo negatīvo ietekmi. Risinājumi būs jāvērš pret identificētajiem scenārijiem un ietekmētajām ieinteresētajām pusēm, un to mērķis būs vai nu novērst risku pakalpojuma noturībai, vai samazināt tā varbūtību un ietekmi, cik vien tas ir saprātīgi iespējams. Tas ietver arī ietekmes kvantitatīvu noteikšanu, ko var secināt arī, izmantojot simulāciju. Turklāt ir jāvalidē arī risinājumu integrācija esošajās platformās atbilstošās vidēs (TRL 5). Paredzams, ka šī uzaicinājuma rezultāti tiks izmantoti turpmākajās CCAM demonstrācijās.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī atbilstošas SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu nozīmīgus un būtiskus efektus, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību.

Paredzams, ka projekti, kas tiek finansēti šīs tēmas ietvaros, balstīsies uz CCAM Technology Observatory atziņām un rezultātiem, izpētot un izmantojot savstarpējo papildināmību starp savām darbībām un Observatory secinājumiem.

Šī tēma īsteno kopīgi programmēto Eiropas partnerību ‘Connected, Cooperative and Automated Mobility’ (CCAM). Tādējādi no šīs tēmas izrietošajiem projektiem būs jāziņo par rezultātiem Eiropas partnerībai ‘Connected, Cooperative and Automated Mobility’ (CCAM), lai atbalstītu tās KPI uzraudzību.

No šīs tēmas izrietošajiem projektiem ir jāpiemēro Eiropas kopējā novērtēšanas metodoloģija (EU-CEM) CCAM^[6] vajadzībām.