Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• pētnieki labāk izprot kukaiņu sugu stāvokli un populācijas tendences, kā arī to skaita samazināšanās cēloņus;
• kompetentās iestādes, kas atbild par bioloģiskās daudzveidības politiku visos līmeņos, spēj pieņemt pamatotus lēmumus, pamatojoties uz labāku izpratni par kukaiņu sociālekonomiskajiem ieguvumiem un ekoloģisko nozīmi, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanas jomā;
• sabiedrība un attiecīgie zemes apsaimniekotāji ir labāk informēti un aprīkoti, lai risinātu kukaiņu skaita samazināšanās cēloņus.

Kukaiņiem ir būtiska nozīme ekosistēmu funkciju nodrošināšanā papildus apputeksnēšanai, piemēram, sadalīšanās procesos un barības vielu apritē, augsnes veidošanā (tostarp oglekļa sekvestrācijā) un kaitēkļu apkarošanā – šīs kontroles funkcijas ir būtiskas ekosistēmas sarežģītības uzturēšanai, un tie ir neaizstājama barības ķēdes sastāvdaļa. Šīs funkcijas ir galvenais priekšnosacījums klimata pārmaiņu mazināšanai un ļauj nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, kuriem ir ekonomisks ieguvums un kuri atbalsta cilvēku labklājību. Turklāt kukaiņiem ir galvenā loma citās sociālekonomiskajās jomās, piemēram, medicīniskajos un farmaceitiskajos lietojumos (piem., pretmikrobu peptīdi), tiesu ekspertīzē vai biotehnoloģijās.

Dramatiskā kukaiņu skaita samazināšanās, kas pēdējo trīs desmitgažu laikā tiek lēsta ap 75%, rada arvien lielākas bažas zinātnieku un sabiedrības vidū, jo tai var būt tālejošas sekas. Lai spētu risināt šo samazināšanos, ir jāuzlabo mūsu izpratne par izzušanas virzītājspēkiem un to savstarpējo mijiedarbību. Ir nepieciešamas labākas zināšanas par pašiem kukaiņiem.

Ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam 4. un 5. mērķi ES cita starpā uzņēmās saistības, ka līdz 2030. gadam biotopu un sugu saglabāšanas tendencēs un stāvoklī nav pasliktināšanās, vismaz 30% sasniedz labvēlīgu saglabāšanas stāvokli vai vismaz uzrāda pozitīvu tendenci, un ka apputeksnētāju skaita samazināšanās tiek apturēta. Saskaņā ar ES Dabas atjaunošanas regulu dalībvalstīm līdz 2030. gadam ir jāievieš piemēroti un efektīvi pasākumi, lai uzlabotu apputeksnētāju daudzveidību un apturētu to skaita samazināšanos. Tas ir atspoguļots Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework 4. mērķī. European Climate Law pieprasa dalībvalstīm pieņemt un īstenot valsts pielāgošanās stratēģijas un plānus, kuros tām būtu jāveicina uz dabu balstīti risinājumi un uz ekosistēmām balstīta pielāgošanās. Šī politika un tiesību akti ir sasnieguši īstenošanas posmu ES un visā pasaulē.

Paredzams, ka veiksmīgie priekšlikumi:

• uzlabos izpratni par kukaiņu daudzveidību un to identificēšanu, tostarp izmantojot genoma pieejas;
• koncentrēsies uz mazāk zināmām kukaiņu grupām. Jo īpaši, pateicoties iepriekšējiem un pašreizējiem projektiem, jau ir iegūtas pamatīgas zināšanas par apputeksnēšanu un apputeksnētājiem, tāpēc nav paredzēts, ka šajā temata ietvaros tiks veikti jauni pētījumi par tiem;
• novērtēs kukaiņu stāvokli un tendences, kā arī analizēs vairākus tos ietekmējošos virzītājspēkus, kā arī ekosistēmu pakalpojumus, ko sniedz kukaiņi, dažādos telpiskajos mērogos. Būtu jāpieņem visaptveroša integratīvās taksonomijas pieeja, iekļaujot daudznozaru sistēmu, tostarp ekoloģiju un ekotoksikoloģiju, un integrējot metodes, kas risina kukaiņu daudzveidīgās vajadzības visā to dzīves ciklā, nodrošinot būtisku biotopu resursu identificēšanu katrā attīstības posmā. Lai novērtētu kukaiņu stāvokli un tendences, kā arī stratēģiju efektivitāti, priekšlikumos būtu jāizstrādā un jāpārbauda pieejas ilgtermiņa kukaiņu uzraudzības shēmām, iespējams, balstoties uz esošajām valstu vai ES bioloģiskās daudzveidības uzraudzības shēmām un Biodiversa+ izstrādātajiem izmēģinājuma projektiem;
• izstrādās, pārbaudīs un popularizēs efektīvas stratēģijas kukaiņu skaita samazināšanās galveno virzītājspēku mazināšanai. Analizēs ekosistēmu funkcijas, kuru pamatā ir kukaiņi, un veiks no šīm funkcijām izrietošo ekosistēmu pakalpojumu kvalitatīvu un kvantitatīvu novērtēšanu;
• izpētīs, kā īstenot ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanas praksi un darbības, kas ir labvēlīgas kukaiņiem.

Ir jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansētā projekta kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami), izpētot darbplūsmas, kas var nodrošināt “FAIR-by-design” datus, t.i., datus, kas ir FAIR jau no to ģenerēšanas brīža. Attiecīgā gadījumā var apsvērt iespējas, ko piedāvā European Open Science Cloud (EOSC) un attiecīgā Eiropas pētniecības infrastruktūra, tostarp Catalogue of Life (COL), DiSSCo, LifeWatch ERIC, EMBRC, eLTER un MIRRI-ERIC^[1], lai uzglabātu pētniecības datus un nodrošinātu tiem piekļuvi.

Priekšlikumos būtu jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD) un tā zinātnes dienestu, kā arī ar citiem projektiem, kas strādā pie izpratnes veidošanas par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās virzītājspēkiem.

Starptautiskā sadarbība tiek atbalstīta.

[1] Un jebkura cita attiecīgā pētniecības infrastruktūra, kurai prioritāti piešķīris European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI). European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI) pētniecības infrastruktūras portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē https://ri-portfolio.esfri.eu/