Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ir uzlabotas zināšanas par esošajām gruntsūdens ekosistēmām^[1], atbalstot politikas veidotājus un tehniskos ekspertus to klātbūtnes, funkciju un stāvokļa vai statusa novērtēšanā, kā arī to nozīmes noteikšanā klimata pārmaiņu mazināšanā;
• sabiedrība gūst labumu no uzlabotām zināšanām un izpratnes par piesārņojuma un pārmērīgas izmantošanas riskiem gruntsūdens ekosistēmām un to sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumiem, tostarp par iespējamām sekām citām saistītām ekosistēmām (saistītām ūdens ekosistēmām un atkarīgām sauszemes ekosistēmām), kā arī cilvēku veselībai, pārtikas un ūdens drošībai, katastrofu riska mazināšanai un noturības veidošanai;
• ES ūdens politikas tiek atbalstītas ar jauniem zinātniskiem pierādījumiem, un valsts iestādes ir labāk sagatavotas efektīvu pasākumu noteikšanai gruntsūdens bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un to iespējamām sasaistēm ar no gruntsūdeņiem atkarīgām ekosistēmām.

Eiropas Vides aģentūras (EEA) ziņojumā par ūdens stāvokli Eiropā (2024)^[2] uzsvērts, ka 77% gruntsūdeņu, kas nodrošina divas trešdaļas no ES dzeramā ūdens, ir labā ķīmiskajā stāvoklī. Attiecībā uz gruntsūdeņiem, kas nesasniedz labu ķīmisko stāvokli, ziņojumā kā galvenās problēmas identificēti nitrāti, pesticīdi un farmaceitiskie līdzekļi. Tomēr mazāk zināms ir par jauniem piesārņotājiem, piemēram, perfluorētām vielām (piemēram, PFAS), mikroplastmasu un antimikrobiālo rezistenci. Komisijas priekšlikuma^[3] mērķis ir risināt šīs problēmas, pārskatot virszemes un gruntsūdeņu piesārņotāju sarakstus un to standartus Ūdens pamatdirektīvā, Gruntsūdeņu direktīvā un Vides kvalitātes standartu direktīvā. Lai gan saldūdens standartus var izmantot kā etalonu, standarti, kas aizsargā saldūdens ekosistēmas, var nebūt pietiekami aizsargājoši gruntsūdeņu ekosistēmām.^[4] Uzticamai apdraudējuma novērtēšanai ir nepieciešami daudz pārliecinošāki pierādījumi par gruntsūdeņu ekosistēmu klātbūtni, funkcijām un jutīgumu.

Pastāv būtiskas zināšanu nepilnības attiecībā uz gruntsūdeņu ekosistēmām un to bioloģisko daudzveidību Eiropā, kas apgrūtina to efektīvas aizsardzības nodrošināšanu. Priekšlikumos būtu jāpievēršas šādām nepilnībām, kas galu galā ļautu labāk aizsargāt mūsu vērtīgos dzeramā ūdens resursus, kā arī gruntsūdeņu bioloģisko daudzveidību un ģeodaudzveidību, kā arī no gruntsūdeņiem (ūdens un sauszemes) atkarīgās ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību.

Konkrētāk, priekšlikumos šīs tēmas ietvaros būtu jāiekļauj visas turpmāk minētās darbības:

• uzlabot un izstrādāt inovatīvas metodes, tostarp izmantojot sensorus (piemēram, biosensorus, tālvadības sensorus), gruntsūdeņu ekosistēmu un to jutīguma novērtēšanai un raksturošanai, kā arī dažādu taksonomisko grupu un organismu klātbūtnes un funkciju identificēšanai;
• izveidot saskaņotas, validētas un galu galā standartizētas metodes un iegūt uzticamus eksperimentālos datus par akūtu un hronisku ietekmi, lai novērtētu piesārņotāju ekotoksicitāti attiecībā uz gruntsūdeņu ekosistēmām un jo īpaši jutīgām/neaizsargātām ekosistēmām, ar mērķi noteikt vielu prioritātes un izstrādāt gruntsūdeņu standartus to aizsardzībai;
• identificēt bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu kopumu, lai nākotnē varētu novērtēt un klasificēt gruntsūdeņu ekoloģisko stāvokli iekļaušanai ES ūdens tiesību aktos. Tas ietver kritēriju un mērķu izstrādi saistībā ar īstermiņa vai ilgtermiņa ietekmi uz gruntsūdeņu ekosistēmām.

Attiecīgā gadījumā darbībām būtu jābalstās uz iepriekšējo un pašreizējo ES finansēto projektu un iniciatīvu rezultātiem un jāpaplašina tie, piemēram, projekti, ko finansē līdzfinansētā partnerība “Water4All”, koncentrējoties uz gruntsūdeņiem, lai dalītos pieredzē, panāktu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās.

Priekšlikumi tiek mudināti apvienot starpdisciplināru pieredzi un integrēt perspektīvas no dažādiem pārvaldības līmeņiem.

Ir jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansētā projekta kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami), izpētot darbplūsmas, kas var nodrošināt “FAIR-by-design” datus, t.i., datus, kas ir FAIR jau no to ģenerēšanas brīža. Attiecīgā gadījumā var apsvērt iespējas, ko piedāvā European Open Science Cloud (EOSC) un attiecīgās Eiropas pētniecības infrastruktūras, tostarp Catalogue of Life (COL), DiSSCo, LifeWatch ERIC, eLTER un MIRRI-ERIC (un jebkura cita attiecīgā pētniecības infrastruktūra, ko prioritāri noteicis European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI)^[5]), lai uzglabātu pētniecības datus un nodrošinātu tiem piekļuvi.

Priekšlikumos būtu jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD) un tā zinātnes dienestu. Paredzams, ka pētniecības darbības sniegs vērtīgas jaunas atziņas un datus, atbalstot un informējot turpmākos IPBES novērtējumus.

JRC var sniegt gruntsūdeņu papildināšanās un gruntsūdeņu ieguldījuma upju notecē aplēses, pamatojoties uz kontinentāla mēroga hidroloģisko modelēšanu, un apsvērt projektā izstrādāto metožu testēšanu kontinentāla mēroga no gruntsūdeņiem atkarīgo ekosistēmu novērtēšanas nolūkos.

Tiek veicināta starptautiskā sadarbība ar Vidusjūras reģiona valstīm.

[1] Gruntsūdeņu ekosistēmas plašā nozīmē ietver sistēmas, ko veido organismi, kuri apdzīvo ar ūdeni piepildītas telpas pazemē, tostarp nogulumus un iežus, hiporeisko zonu zem upēm, saskares vietas pie avotiem un ezeriem, kā arī zonu no gruntsūdens līmeņa virsmas līdz pat visdziļākajiem apdzīvojamajiem apstākļiem, piemēram, alu ūdeņiem. Šīs ekosistēmas ir atvērtas sistēmas, kas uztur tiešus sakarus ar citām ūdens un sauszemes ekosistēmām.

[2] https://www.eea.europa.eu/en/analysis/publications/europes-state-of-water-2024

[3] https://environment.ec.europa.eu/publications/proposal-amending-water-directives_en

[4] Skatīt, piemēram, EMA (European Medicines Agency, 2018). Guideline on assessing the environmental and human health risks of veterinary medicinal products in groundwater (EMA/CVMP/ERA/103555/2015,London).

[5] https://ri-portfolio.esfri.eu/