Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Dalībvalstis un asociētās valstis sniedz ieguldījumu uz teritoriju balstītu pārvaldības instrumentu īstenošanā, piemēram, aizsardzības mērķu un adaptīvās pārvaldības pieeju izstrādē dziļjūras reģioniem saskaņā ar Līgumu par bioloģisko daudzveidību ārpus valstu jurisdikcijas (BBNJ) un Kunminas-Monreālas globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru (GBF), reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RFMOs) un pārejas zonām ES ekskluzīvajā ekonomikas zonā, jo īpaši identificējot ekoloģiski un bioloģiski nozīmīgas jūras teritorijas (EBSAS) un sniedzot informāciju nākamajam globālajam bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu novērtējumam;
• Publiskās iestādes prioritāri nosaka dziļjūras teritorijas iekļaušanai savā 30 % aizsardzības mērķī, vienlaikus uzlabojot jūras telpisko plānošanu, kas panākta, izmantojot zinātniski pamatotu informāciju, biotopu kartēšanu un uz ekosistēmām balstītu pieeju, kas saskaņota ar ES bioloģiskās daudzveidības un pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām līdz 2030. gadam.

Dziļjūra veido 90 % no okeāna tilpuma un joprojām ir vismazāk izpētītais bioms uz planētas. Tomēr mēs zinām, ka dziļjūra veido plašu un sarežģītu ekosistēmu kopumu, kura darbība ir izšķiroša pārējai biosfērai, globālajiem bioģeoķīmiskajiem cikliem un ekosistēmām, no kurām ir atkarīga liela daļa sauszemes dzīvības, tostarp cilvēces civilizācija. Būtiski ierobežojošie faktori aizsardzības un atjaunošanas pasākumu noteikšanā un īstenošanā ir zināšanu trūkums par bioloģisko daudzveidību un atbilstoša monitoringa trūkums, jo īpaši slāņos zem 1000 m. Galvenie iemesli ir ierobežotā piekļuve un augstās izmaksas, kas saistītas ar biotopu daudzveidības izpēti dziļjūrā, kā arī resursi, kas nepieciešami organismu identificēšanai visā izmēru diapazonā (no mikroorganismiem līdz megafaunai) un ekosistēmu darbības aprakstīšanai.

Saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2030. gadam, ES Dabas atjaunošanas regulas, Jūras stratēģijas pamatdirektīvas, ES klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas, Eiropas dzīvības zinātņu stratēģijas, Eiropas Okeāna pakta, Līguma par bioloģisko daudzveidību aiz valstu jurisdikcijas (BBNJ) un Kunminas-Monreālas globālās bioloģiskās daudzveidības sistēmas (GBF) mērķiem un uzdevumiem, priekšlikumiem būtu:

• jāaizpilda nepilnības ģeogrāfiskajā pārklājumā attiecībā uz biotopu kartēšanu, sugu inventarizāciju, ģenētisko daudzveidību, ekoloģisko darbību, barības ķēdēm un ekoloģisko savienojamību (tostarp migrējošām sugām) dziļjūras ekosistēmās batipelagiālajās un abisopelagiālajās zonās (abisālais jūras dibens, hidrotermālās atveres, zemūdens kalni, kanjoni un visā ūdens stabā) starp tām un ar seklākām okeāna zonām (mezopelagiālo, epipelagiālo, piekrastes...);
• jāizstrādā, jāintegrē un jāievieš attēlveidošanas, akustiskās, multi-omikas, genomikas un taksonomiskās tehnoloģijas un metodoloģijas dziļjūras jūras sugu inventarizācijai un ātrai identificēšanai, sākot no mikrobiem un bezmugurkaulniekiem līdz migrējošām sugām, virsplēsoņām, piemēram, haizivīm un zīdītājiem, koraļļiem un citām biotopus veidojošām sugām, ģenerējot atsauces datu kopas no identificētiem paraugiem un jaunas metodes bioloģiskās daudzveidības monitoringa un inventarizācijas uzlabošanai, kā arī jaunu bioloģisko īpašību atklāšanai, uzlabojot izpratni par ekosistēmu noturību pret klimata un antropogēno spiedienu;
• jādod ieguldījums Bioloģiskās daudzveidības konvencijas (CBD) Globālajā taksonomijas iniciatīvā un jāveicina brīva un atvērta piekļuve Global Biodiversity Information Facility bioloģiskās daudzveidības datiem;
• jāizveido bāzes līnijas, telpiskā un laika dinamika, jānovērtē un jāprognozē klimata pārmaiņu un citu antropogēno stresoru, tostarp zemūdens trokšņa, kumulatīvā ietekme uz ekosistēmu darbību un pakalpojumiem, tostarp bioloģisko oglekļa sūkni un zivsaimniecības krājumiem;
• jāapraksta holistiskā mijiedarbība starp dziļjūru, okeānu un planētas veselību un jāpiedāvā praktiski izmantojamas zināšanas, iesaistot vairākas ieinteresētās personas, lai noteiktu adaptīvās pārvaldības pieejas, kā arī mazināšanas un saglabāšanas scenārijus prioritārajām dziļjūras teritorijām, lai samazinātu klimata pārmaiņu un citu antropogēno stresoru ietekmi uz ekosistēmas struktūru un darbību;
• jāidentificē rādītāji un sliekšņi, piemēram, Essential Ocean Variables (EOV) un Essential Biodiversity Variables (EBV), un jāpiedāvā izmaksu ziņā efektīvas novērošanas pieejas un datu integrācija dziļjūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu darbības ilgtermiņa monitoringam un modelēšanai, aptverot skābekļa koncentrāciju, oglekļa plūsmas, barības vielas un bioģeoķīmiju, lai informētu pārvaldību par ietekmi un saglabāšanas vai mazināšanas pasākumiem.

Priekšlikumos būtu jāparedz īpaši uzdevumi un resursi sadarbībai ar projektiem, kas finansēti saskaņā ar šo tēmu, kā arī ar citiem attiecīgiem starptautiskiem, Horizon Europe un Horizon 2020 projektiem par jūras bioloģisko daudzveidību, funkcionālo ekoloģiju un novērošanu, kartēšanu, monitoringu un modelēšanu. Priekšlikumos būtu arī jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD) un tā zinātnes dienestu. Starptautiskā sadarbība tiek atbalstīta.