Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• tiek saglabāta biotopu un sugu aizsardzības efektivitāte aizsargājamās teritorijās pat tad, ja pastiprinās bioloģiskās daudzveidības zuduma faktoru ietekme, tostarp klimata pārmaiņas, pateicoties labākai izpratnei par to, kā tie ietekmē aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanas stāvokli, sabiedrības labā;
• aizsargājamo teritoriju pārvaldnieki spēj paredzēt bioloģiskās daudzveidības zuduma faktoru turpmāko ietekmi un pieņemt pamatotākus lēmumus par sauszemes, saldūdens un/vai jūras biotopu un sugu aizsardzību.

Aizsargājamās teritorijas ir būtiskas sugu un biotopu saglabāšanas nodrošināšanai. Tomēr galveno bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņu intensifikācija rada jautājumus par to, kā to efektivitāte tiks saglabāta nākotnē.

Paredzams, ka šī tēma atbalstīs ES apņemšanos juridiski aizsargāt vismaz 30% no ES sauszemes teritorijas un vismaz 30% no ES jūras teritorijas saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam (1. mērķis) un saistītajiem tiesību aktiem, kā arī atbilstošo Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework mērķi (3. mērķis). Tiek arī sagaidīts, ka šīs tēmas ietvaros iegūtās zināšanas sniegs informāciju apspriedēm par ES bioloģiskās daudzveidības politiku pēc 2030. gada, kā arī klimata politikas izstrādi un īstenošanu. Priekšlikumos būtu jācenšas novērst dažas zināšanu nepilnības, ko identificējuši attiecīgie IPBES novērtējumi, un, ja nepieciešams, sniegt ieteikumus politikas veidotājiem.

Priekšlikumos būtu:

• jāanalizē bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņu ietekmes tendences laika gaitā un to iespējamā kumulatīvā ietekme. Jāņem vērā tiešie cēloņi (jūras un sauszemes izmantošanas maiņa, organismu tieša izmantošana, klimata pārmaiņas, piesārņojums un invazīvās svešzemju sugas) un netiešie cēloņi, tostarp ar sociālekonomiskajiem faktoriem saistītie;
• jāizstrādā prognozēšanas rīki, lai paredzētu, kā ietekmes intensitāte attīstīsies vidējā un ilgtermiņā, ņemot vērā attiecīgo iespējamo kumulatīvo ietekmi;
• jānovērtē paredzamā turpmākā ietekme uz aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanas stāvokli aizsargājamās teritorijās;
• jānovērtē, vai ir nepieciešamas jaunas adaptīvas aizsardzības pieejas, un, ja tā, jāizpēta iespējas, iespējams, balstoties uz attiecīgo LIFE projektu rezultātiem un pieredzi par klimata patvērumiem (teritorijām, kurās ekosistēmas saglabā stabilitāti un noturību, neskatoties uz klimata pārmaiņām) un "spožajiem punktiem" (vietām, kur mērķtiecīgas saglabāšanas darbības, klimata pielāgošanās stratēģijas vai dabiski noturības mehānismi mazina bioloģiskās daudzveidības zudumu). Jānovērtē iespēja paļauties uz (jaunām) praksēm, piemēram, asistēto migrāciju;
• jādefinē labākā prakse un jāpārbauda inovatīvas aizsargājamo teritoriju pārvaldības pieejas, izmantojot darbības rādītājus. Lai novērtētu pārvaldības pieeju efektivitāti, projektiem jābalstās uz metodēm un rādītājiem, kas izstrādāti LIFE PAME Europe^[1] ietvaros. Priekšlikumos jāpievēršas dažāda veida aizsargājamām teritorijām un jānovērtē, kā rezultāti varētu būt pārnesami;
• jāapsver nepieciešamība pēc aizsargājamo biotopu un sugu ilgtermiņa ekoloģiskā monitoringa, jāsniedz ieteikumi un jāapsver iespējamie varianti šādam ilgtermiņa monitoringam;
• jāiesaista valsts iestādes un/vai struktūras, kas pārvalda aizsargājamās teritorijas, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai nodrošinātu, ka pētniecības un inovāciju procesi un rezultāti atbilst vajadzībām, tostarp politikas īstenošanai, kā arī sabiedrības vērtībām un cerībām.

Priekšlikumos jāpievēršas A pētniecības jomai: sauszemes bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, vai B pētniecības jomai: jūras bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas. Abas pētniecības jomas var ietvert saldūdens ekosistēmas. Pētniecības joma (A vai B) ir skaidri jānorāda pieteikumā.

Šī tēma prasa efektīvu SSH disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu jēgpilnu un nozīmīgu ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību.

Priekšlikumos jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD) un tā zinātnes dienestu, kā arī jānodrošina sadarbība ar Eiropas partnerību Biodiversa+.

Priekšlikumi tiek mudināti ņemt vērā, attiecīgā gadījumā, datus, ekspertīzi un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūras^[2] vides jomā.

Starptautiskā sadarbība tiek veicināta, īpaši, ja aizsargājamās teritorijas izplešas dažādās valstīs, kā arī pieredzes apmaiņas nolūkos.

[1] LIFE PAME EUROPE - EUROPARC Federation

[2] European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē https://ri-portfolio.esfri.eu/