Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• padziļinātas zināšanas un izpratne par to, kā ekosistēmas reaģē uz vairākām ticamām nākotnes norisēm, ko veido cilvēka izraisīts spiediens, atbalstot ilgtermiņa, dabai labvēlīgu un taisnīgu politiku izstrādi;
• stiprināta sadarbība starp biofizikālajām, sociālekonomiskajām un humanitārajām disciplīnām, kā rezultātā tiek izveidoti integrētāki un stabilāki scenāriju satvari, kas aptver mijiedarbību, kompromisus un sinerģiju starp bioloģisko daudzveidību, klimatu, pārtiku, ūdeni, gaisu, veselību, enerģētiku un ekonomiku;
• visaptverošu ekosistēmu prognozēšanas modeļu un uz scenārijiem balstītu novērtējumu pilnveidošana, kas integrē tiešos un netiešos bioloģiskās daudzveidības zuduma virzītājspēkus un ir piemērojami sauszemes, saldūdens un jūras ekosistēmās;
• konsekvents un pārredzams satvars modeļu savstarpējai salīdzināšanai un mērogus aptverošai scenāriju izstrādei, uzlabojot modelēšanas rezultātu atbilstību un lietojamību politikas, uzņēmējdarbības un starptautiskiem novērtējumiem (piemēram, IPBES, International Panel on Climate Change - IPCC).

Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa, ES 2030. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijas, ES Dabas atjaunošanas regulas un Kunminas-Monreālas Globālā bioloģiskās daudzveidības satvara (GBF), kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķu uzdevumus, šīs tēmas ietvaros finansētajām darbībām būtu jāatbalsta zinātniskā izstrāde: A) integrētiem scenārijiem, B) prognozēšanas modeļiem un C) modeļu savstarpējās salīdzināšanas eksperimentiem dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Izstrādātās metodes jāpārbauda gadījumu izpētēs, kas aptver vismaz 2 Eiropas bioģeogrāfiskos reģionus^[1] un ietver galvenās tautsaimniecības nozares, lai sniegtu pamatojumu sistēmiskām politikas pārmaiņām un nodrošinātu ilgtermiņa plānošanu dabai labvēlīgai sabiedrībai. Priekšlikumos jāparedz:

• izstrādāt un attīstīt Eiropas integrētās prognozēšanas un scenāriju satvara komponentus, lai prognozētu, kā dabas ekosistēmas reaģē uz plašu cilvēka izraisītu ekosistēmu mijiedarbību klāstu, tostarp klimata pārmaiņām, piesārņojumu, sociālekonomiskām pārejām, piemēram, konfliktiem, spiedienu un politikas iejaukšanos. Šiem satvariem ir jāsasaista ekosistēmu funkcijas ar galvenajām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, lauksaimniecību un zivsaimniecību, un jāpārbauda to noturība un lūzuma punkti dažādos ticamos nākotnes scenārijos;
• izmantot ilgtermiņa monitoringa datus par bioloģisko daudzveidību, zemes izmantošanu, klimatu un sociālekonomiskajiem mainīgajiem lielumiem, lai uzlabotu uzticamību un atbilstību reālajai situācijai. Tāpat jākvantificē nenoteiktība modeļu prognozēs un jānodrošina, ka scenārijos ir iekļautas dinamiskas atgriezeniskās saites starp ekosistēmām un sociālekonomiskajām sistēmām, kā arī jāidentificē risku sadalījums, kas ir būtisks sociāli ekoloģiskajām kopienām, kuras saskaras ar šīm problēmām;
• pārbaudīt un novērtēt IPBES Nature Futures Framework piemērotību izmantošanai Eiropā un saskaņot modelēšanas pieejas ar starptautiskajiem centieniem un novērtējumiem IPBES un IPCC ietvaros. Priekšlikumos jācenšas novērst zināšanu trūkumus, kas identificēti attiecīgajos IPBES novērtējumos, un, ja nepieciešams, sniegt ieteikumus politikas veidotājiem;
• attīstīt modeļu savstarpējās salīdzināšanas iespējas, lai uzlabotu uz scenārijiem balstītu novērtējumu robustumu, konsekvenci un pārredzamību. Šajā nolūkā jāizvērtē tālizpētes datu piemērotība mērogojamībai un savstarpējai salīdzināšanai starp dažādiem modeļiem un dažādos reģionos.

Priekšlikumos jāiekļauj gadījumu izpētes, kas aptver vismaz divus Eiropas bioģeogrāfiskos reģionus ar globālu nozīmi, lai pārbaudītu izstrādātos scenārijus, modeļus un savstarpējās salīdzināšanas eksperimentus. Gadījumu izpētēs jāņem vērā dažādi ģeogrāfiskie mērogi un jāizpēta ekosistēmu tālsakari visā Eiropā un ārpus tās. Scenāriju izstrādē jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp valsts iestādes, tautsaimniecības nozares un pilsoniskā sabiedrība, kopīgi veidojot stāstījumus un nodrošinot politikas piemērojamību. Scenāriju novērtējumos nepārprotami jāpievēršas sociālekonomiskajām pārejām, kā arī vienlīdzības un taisnīguma apsvērumiem saistībā ar kompromisiem un sadales ietekmi starp reģioniem un kopienām (t.i., bioloģiskās daudzveidības, klimata, pārtikas, ūdens, gaisa, veselības, enerģētikas un ekonomikas jomās). Priekšlikumi tiek mudināti pievērsties iztikas līdzekļu un sadales ietekmei, kas saistīta ar katru dabai labvēlīgu ceļu. Priekšlikumi tiek mudināti plaši un publiski komunicēt izstrādātos scenārijus, izmantojot interaktīvas simulācijas saskarnes (piemēram, EN-ROADS^[2]).

Priekšlikumos jāveido sinerģija ar citu attiecīgo ES finansēto projektu esošajām zināšanām un rezultātiem, balstoties uz tiem. Priekšlikumos jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD) un tā zinātnes dienestu. Šajā nolūkā priekšlikumos jāiekļauj īpaši uzdevumi un atbilstoši resursi koordinācijas pasākumiem. Šī tēma ir daļa no ESA un EC koordinācijas iniciatīvas par Zemes sistēmu zinātni (ESSI). Sagaidāms, ka veiksmīgie priekšlikumi sadarbosies ar projektiem, kas tiks atlasīti saskaņā ar ESA FutureEO programmu. Šajā nolūkā priekšlikumos jāparedz pietiekami līdzekļi un resursi efektīvai koordinācijai.

[1] Bioģeogrāfiskie reģioni Eiropā | Eiropas Vides aģentūras mājaslapa

[2] https://www.climateinteractive.org/en-roads/