Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• zemes apsaimniekotāji, lauksaimnieki, mežsaimnieki, lauksaimniecības uzņēmumi (tostarp SME) un politikas veidotāji iegūst piekļuvi praktiskām zināšanām par skaidriem ieguvumiem un kompromisiem, kas saistīti ar viņu agroekosistēmu bioloģisko dažādošanu;
• lauksaimnieki, zemes apsaimniekotāji un mežsaimnieki tiek stimulēti un atalgoti par tādu prakšu īstenošanu, kas uzlabo agrobiodaudzveidību, tādējādi veicinot augstākus ienākumus, lauksaimniecības ilgtermiņa ilgtspēju un noturību, lielāku pārtikas nodrošinājumu, konkurētspēju un veselīgākas ekosistēmas;
• uzlabotas lauksaimnieku spējas uzglabāt, pārstrādāt un tirgot savas daudzveidīgās izejvielas un produktus, kas iegūti, pateicoties lielākai agrobiodaudzveidībai, vienlaikus uzlabojot to piekļuvi tirgum un nostiprinot viņu pozīcijas vērtības ķēdē.

Ģenētiskā erozija rada būtisku apdraudējumu lauksaimniecības noturībai, jo ģenētiskā daudzveidība ir izšķiroša, lai kultūraugi spētu izturēt vides stresu, piemēram, klimata svārstības, kaitēkļus un slimības. Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, pieprasījums pēc lielākas pārtikas ražošanas bieži vien veicina liela mēroga lauksaimniecību, kas apdraud bioloģisko daudzveidību un ilgtermiņa produktivitāti. Lai gan lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības veicināšana un paplašināšana uzlabo lauksaimniecības noturību, sociālekonomiskie šķēršļi kavē tās plašāku ieviešanu. Papildus tam, ka tiek uzsvērta lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nozīme pārtikas nodrošinājumam, ir būtiski demonstrēt tās lomu pārtikas ražošanas uzlabošanā, lauksaimnieku ienākumu palielināšanā un iztikas līdzekļu aizsardzībā pret vides izaicinājumiem. Būtisks šķērslis daudzveidīgāku ražošanas sistēmu plašākai ieviešanai ir uztvertais risks šajā procesā attiecībā uz ražu, (marginālajiem) ienākumiem, pieprasījuma trūkumu, stabilu un pietiekamu cenu noteikšanu, kā arī iespējamo kaitēkļu pieaugumu.

Priekšlikumiem būtu:

• jākvantificē lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības (tostarp augsnes mikroorganismu) ieguldījums, galvenokārt zemes gabala/saimniecības līmenī, ņemot vērā gan sugu bagātību, gan sastāvu, kā arī tās ekonomisko ietekmi, jo īpaši attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu, piemēram, ražas stabilitāti, uzturvērtību, barības vielu apriti un noturību pret kaitēkļiem un slimībām;
• jāizstrādā risinājumi un stratēģijas veiksmīgas lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības prakses mērogošanai, kas pielāgotas vietējam, reģionālajam un valsts līmenim, lai stiprinātu lauksaimnieku finansiālo stāvokli, ieviešot daudzveidīgākas ražošanas sistēmas;
• jāpārbauda, kā privātā finansējuma mobilizācijas instrumenti, piemēram, dabas kredīti, varētu uzlabot lauksaimnieku, mežsaimnieku un citu zemes apsaimniekotāju konkurētspēju, tostarp paverot jaunas ienākumu gūšanas iespējas;
• jābalstās uz lēmumu atbalsta rīku un jāattīsta tas, analizējot ražošanas sistēmu dažādošanas risku attiecībā uz ražu, tirgojamību, cenu noteikšanu, kaitēkļiem un slimībām, nelabvēlīgu organismu, gēnu un ķīmisko vielu riska novērtējumu u.c., lai palīdzētu lauksaimniekiem, selekcionāriem un agrobiznesam saimniecību dažādošanā;
• jāsniedz ieteikumi lauksaimniekiem, selekcionāriem, lauksaimniecības organizācijām un agrobiznesam risku mazināšanai, ieviešot plašākas šķirnes un nodrošinot mazākos apjomos ražotu netradicionālo kultūraugu un vietējo šķirņu tirgojamību;
• jādefinē un jāizvērtē saimniecību dažādošanas izmaksas darbaspēka un pārvaldības sarežģītības ziņā, kā arī jāizpēta, kā tās var kompensēt, samazinot ārējo resursu izmaksas. Jāidentificē uzvedības noteicošie faktori dažādos sociālekonomiskajos un kultūras kontekstos, kas ietekmē bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgas prakses ieviešanu;
• jāizpēta produktu valorizācijas ceļi, tostarp pielāgota pārtikas pārstrāde un uzglabāšana, attiecīgi riska novērtējumi jaunām metodēm/šķirnēm un ciešāka sadarbība ar pārtikas nozari.

Šīs tēmas ietvaros īstenotie projekti ir saistīti ar ES politiku, kas attiecas uz ES Vision for Agriculture and Food, 2030. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, ES Action Plan for the Development of Organic Production^[1], Nature Credits Roadmap^[2] un ES Nature Restoration Regulation.

JRC var piedalīties kā finansējumam atlasītā konsorcija dalībnieks, lai novērtētu kvantitatīvo datu iekļaušanu EU Food System Monitoring Dashboard un lauksaimniecības sektora noturības analīzē. Priekšlikumos būtu jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD) un tā zinātnes dienestu.

Priekšlikumos ir jāizmanto daudzpusēja pieeja, iesaistot dažādas ieinteresētās personas, jo īpaši lauksaimniekus un zemes apsaimniekotājus, lai integrētu nozarei specifiskas zināšanas un vajadzības. Tas nodrošina ietekmīgus rezultātus, kas risina saglabāšanas un dzīvotņu prasības, vienlaikus saskaņojot tās ar lauksaimniecības kontekstu.

Priekšlikumiem (attiecīgā gadījumā) jābalstās uz esošajām zināšanām un risinājumiem, kas izstrādāti iepriekšējos projektos, kuri demonstrē pozitīvus rezultātus lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības uzlabošanā ilgtspējīgai lauksaimniecībai, ko finansējušas ES un valstu programmas, jo īpaši European Union Framework programmes for Research and Innovation (piemēram, Horizon 2020 un Horizon Europe to dažādos pīlāros un klasteros), kā arī LIFE programma. Priekšlikumos jāplāno sadarbība ar Agroecology Partnership un Mission Soil.

Ņemot vērā šīs tēmas tvērumu, starptautiskā sadarbība tiek stingri atbalstīta, tostarp ar Ķīnu saskaņā ar EU-China Food, Agriculture and Biosolutions (FAB) vadošo iniciatīvu. Specifisku tehnoloģiju izstrāde virs TRL 4 nav šīs tēmas tvērumā.

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0141R%2801%29

[2] EUR-Lex - 52025DC0374 - EN - EUR-Lex