Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• Eiropas tekstilizstrādājumu ražotājiem ir pieejamas jaunas tehnoloģijas pēcpatēriņa tekstila atkritumu pārstrādei no šķiedras uz šķiedru;
• pašvaldības un patērētāji gūst labumu no resursu un izmaksu ziņā efektīvas pēcpatēriņa jaukto tekstilizstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas;
• Eiropas pārstrādātāji ir nodrošināti ar atbilstoši raksturotiem jauktiem pēcpatēriņa tekstila atkritumiem.

Šīs tēmas mērķis ir uzlabot tekstilizstrādājumu dzīves cikla beigu posma pārvaldību. Tekstilizstrādājumi ir ceturtā kategorija ar vislielāko primāro izejvielu un ūdens patēriņu, piektā – siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, kā arī nozīmīgs mikroplastmasas piesārņojuma avots ražošanas un lietošanas posmos. Tie ir arī galvenā materiālu un produktu plūsma aprites ekonomikas rīcības plānā. No projektu pieteikumiem tiek sagaidīta inovatīvu risinājumu demonstrēšana un ieviešana, lai palielinātu otrreizējo tekstilmateriālu kvalitāti, netoksiskumu un izturību, kā arī to apstrādi un pārstrādi.

Projektu pieteikumiem jāveic šādas darbības:

• jāpievēršas tekstila patēriņa precēm, kas izgatavotas no šķiedru maisījumiem (piemēram, polikotona vai citiem vairāku materiālu maisījumiem, piemēram, sintētiskiem, pussintētiskiem un dabiskiem);
• jādemonstrē un jāpārbauda jauni un tirgū realizējami risinājumi pēcpatēriņa tekstila atkritumiem (apģērbiem un mājas tekstilizstrādājumiem), nodrošinot to efektīvu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi (šķiedra-šķiedrā), iespējams, iekļaujot biotehnoloģiskus risinājumus;
• jādemonstrē un jāpārbauda inovatīvas metodes sarežģītu izstrādājumu efektīvai izjaukšanai, daudzmateriālu slāņu un šķiedru maisījumu atdalīšanai, kā arī netekstila komponentu, pārklājumu vai piesārņotāju noņemšanai, lai veicinātu efektīvus pārstrādes procesus;
• jānovērtē tekstilizstrādājumu pārstrādājamības robežas, nosakot pārstrādes ciklu skaitu, ko šķiedra var izturēt. Ja turpmāka pārstrāde šķiedra-šķiedrā vairs nav dzīvotspējīga, jāizpēta alternatīvi pielietojumi, lai pagarinātu materiāla vērtību. Risinājumiem jāattiecas uz tādu produktu pārstrādi, kas izgatavoti no dabīgām šķiedrām (piemēram, kokvilnas) un/vai pussintētiskām šķiedrām, t.i., modificētām dabīgām šķiedrām (piemēram, viskozes), kas sajauktas ar sintētiskām šķiedrām, nodrošinot optimālu resursu efektivitāti un samazinot atkritumu daudzumu visā tekstilizstrādājumu dzīves ciklā;
• jāraksturo pēcpatēriņa tekstila atkritumi, lai definētu atbilstošu pārvaldības praksi, jo īpaši, ja tehnoloģija tiek izstrādāta rūpnieciskās un pilsētvides simbiozes ietvaros;
• jāattīsta pārstrādes tehnoloģijas, kas no pēcpatēriņa tekstila atkritumiem izvada noturīgas ķīmiskas vielas (piemēram, PFAS), kuras var kaitēt cilvēku veselībai un videi, un kas pārstrādes procesā samazina bīstamo ķīmisko vielu un mikroplastmasas izdalīšanos.

Validējot izstrādāto, uzlaboto, demonstrēto un mērogoto procesu tehnisko un ekonomisko dzīvotspēju, jāizmanto dzīves cikla perspektīva, izmantojot LCA un LCC. Salīdzināmības nolūkos LCA jāizmanto labi izstrādātas metodes un, kur vien iespējams, jābalstās uz PEF. Projektu pieteikumos pilnībā jāiekļauj droša un ilgtspējīga dizaina (SSbD) pieeja.

Paredzams, ka projektu pieteikumi sniegs ieguldījumu Textiles of the Future partnerības mērķu sasniegšanā un tiks balstīti uz partnerības ietvaros finansētajiem ES projektiem un iepriekšējiem ar tekstilizstrādājumiem saistītajiem Horizon Europe konkursiem, vai arī tiks ar tiem koordinēti. Tiek veicināta klasterizācija ar citiem atbilstošiem Horizon Europe projektiem.

Šī tēma atbalsta European Green Deal, Ecodesign for Sustainable Products Regulation un tā darba plānu, EU Strategy for Sustainable and Circular Textiles, Waste Framework Directive, Zero Pollution Action Plan, gaidāmo Circular Economy Act un sniedz ieguldījumu Eiropas centienos attīstīt vienotu ilgtspējīgu produktu tirgu. Tā arī sniedz ieguldījumu Start-ups and Scale-ups stratēģijā.