Padziļināta kritisko izejvielu atgūšana no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (WEEE)
01. uzsaukums – vienpakāpes (2026) · HORIZON-CL6-2026-01
Sākt pieteikumu ↗ Konkursa apraksts ↗ Atvērsies ES iesniegšanas sistēma. Vajadzīgs bezmaksas EU Login konts. Rādīt oriģinālu angliski
pētniecības un inovācijas darbība
≈ 2 granti
Ko projektam jāsasniedz
Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:
- uzlabotas savākšanas, šķirošanas un pārstrādes tehnoloģijas, kas būtiski palielina stratēģisko un kritisko izejvielu reģenerācijas rādītājus no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, mazinot atkarību no importētiem otrreizējiem un primārajiem materiāliem, kā arī mazinot ar to ieguvi saistīto ietekmi uz klimatu un vidi, tostarp bioloģiskās daudzveidības zudumu, samazinot nepieciešamību pēc primāro izejvielu ieguves un līdz minimumam samazinot atkritumu daudzumu;
- stiprināta atkritumu tirgus izveide, attīstot ekonomiski dzīvotspējīgu un videi nekaitīgu reģenerācijas un pārstrādes praksi un tehnoloģijas, īpašu uzsvaru liekot uz zemāku izmaksu un pietiekami augstas kvalitātes un/vai tīrības otrreizējām stratēģiskajām izejvielām, tādējādi veicinot aprites ekonomiku elektrisko un elektronisko iekārtu jomā.
Ko jādara
Tā kā Eiropa cenšas mazināt savu atkarību no importētām kritiski svarīgām izejvielām un mazināt ieguves radīto ietekmi uz klimatu un vidi, pastāv neatliekama nepieciešamība pēc inovatīviem un ekonomiski dzīvotspējīgiem pārstrādes procesiem. Strauji pieaugot elektronisko atkritumu apjomam, pārstrādes tehnoloģiju uzlabošana ir būtiska, lai atbalstītu ES pāreju uz aprites ekonomiku. Šī tēma risina steidzamu vajadzību uzlabot kritiski svarīgo izejvielu (CRMs) reģenerāciju un pārstrādi no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (WEEE), ņemot vērā pieaugošo globālo pieprasījumu pēc šiem materiāliem, kas ir būtiski dažādām augsto tehnoloģiju un zaļajām tehnoloģijām.
Priekšlikumiem jāparedz:
- izstrādāt jaunus un/vai uzlabot esošus mērogojamus procesus un tehnoloģijas (tostarp AI, kur tas ir lietderīgi, un izpētot inovatīvas reģenerācijas un pārstrādes metodes – iespējams, uz bioloģiskiem principiem balstītas, bioloģiski iedvesmotas vai citas revolucionāras tehnoloģijas), lai efektīvi savāktu, šķirotu, reģenerētu un pārstrādātu stratēģiskās un kritiski svarīgās izejvielas, tostarp atsevišķus komponentus no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, piemēram, retzemju elementus, dārgmetālus un citus vērtīgus materiālus, kas ir vitāli svarīgi zaļajai un digitālajai pārejai, kā arī, iespējams, ES aviācijas, kosmosa un aizsardzības nozarei;
- izstrādāt standartus, tehnoloģijas un procesus, kas demonstrē, kā nodrošināt pārstrādāto stratēģisko un kritiski svarīgo izejvielu kvalitāti, izmaksas un drošību ekonomiski dzīvotspējīga un ilgtspējīga atkritumu tirgus izveidei, tādējādi samazinot šādu procesu ietekmi uz vidi, atbalstot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu patēriņu, optimizējot efektivitāti un lietderību, tostarp ar uzlabotu automatizāciju un vairāku CRMs reģenerācijas sinerģiju, samazinot izmaksas un laiku, vienlaikus nodrošinot, ka ES sekundārās izejvielas var konkurēt ar importētajām primārajām un sekundārajām izejvielām.
Šī tēma atbalsta ES politikas, jo īpaši European Green Deal, EU Circular Economy Act, Clean Industrial Deal, Critical Raw Materials Act, Waste from Electrical and Electronic Waste Directive, Ecodesign for Sustainable Products Regulation (ESPR) un Eiropas centienus attīstīt vienotu ilgtspējīgu produktu tirgu. Tiek veicināta sinerģija ar Cluster 4, European Partnership on Raw Materials un pašreizējiem Cluster 6 projektiem.
Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam
Šim konkursam nav īpašu prasību papildus programmas vispārējiem noteikumiem — atbilstību nosaka darba programmas B pielikums (valstis, konsorcija sastāvs) un pieteikšanās modelis augstāk.
Kvalifikācija un finansiālā spēja
Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.