Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• lēmumu pieņēmējiem ir uzlabojusies izpratne par bioekonomikas un dabas tirgu ietekmi uz lauksaimniecības nozares ilgtspēju, pārtikas nodrošinājumu, klimatu un bioloģisko daudzveidību, kā arī uz zemes izmantošanas konfliktiem;
• sabiedrība gūst labumu no saimnieciskās darbības, kas saskaņo bioekonomikas, klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķus, vienlaikus nodrošinot pārtikas apgādi;
• lauksaimnieki iegūst iespējas dažādot savu produkciju, savus ienākumus un uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi, neapdraudot pārtikas apgādi;
• politikas veidotāji ir labāk sagatavoti efektīvākas, uz pierādījumiem balstītas lauksaimniecības un vides politikas izstrādei.

Tā kā bioekonomika un dabas tirgi kļūst arvien nozīmīgāki, nodrošinot lauksaimniekiem vērtību plūsmu diversifikāciju, politikas veidotājiem ir jānodrošina, ka lauksaimnieciskās biomasas un lauksaimniecības zemes pieaugošā izmantošana nepārtikas mērķiem (piemēram, jaunu bio-balstītu ķimikāliju, savienojumu, materiālu, produktu un pakalpojumu izstrādei, enerģijas ražošanai, vides pakalpojumu sniegšanai, oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītiem) neapdraud pārtikas nodrošinājumu. Šīs tēmas ietvaros dabas tirgi ietver tirgus mehānismus (piemēram, dabas kredītus, kā ierosināts Nature Credits Roadmap^[1], oglekļa kredītus, uz tirgu balstītus maksājumus par vides pakalpojumiem), kas mobilizē privāto finansējumu, lai radītu ienākumu plūsmas primārajiem ražotājiem apmaiņā pret darbībām, kas atbalsta labi funkcionējošus ekosistēmu pakalpojumus (piemēram, ūdens kvalitāti un pieejamību, bioloģisko daudzveidību, klimatu). Ir nepieciešamas stratēģijas, lai līdzsvarotu tirgus stimulus, aizsargātu pārtikas piegādi un vidi, kā arī atbalstītu lauksaimniekus ienākumu diversificēšanā, izmantojot ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un vērtību ķēdes. Veiksmīgiem priekšlikumiem būtu jāatbalsta EU Vision for Agriculture and Food, Common Agricultural Policy, jaunā EU bioeconomy strategy, Carbon Removals and Carbon Farming (CRCF) Regulation, kā arī European Green Deal klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi.

Priekšlikumiem būtu:

• jāizpēta dabas kapitāla uzskaites metodes, integrējot ekonomiku un dabu lauksaimniecības uzskaitē, kā arī to potenciāls atbalstīt lauksaimnieku sniegto vides pakalpojumu ekonomisko novērtēšanu, cenu noteikšanu un integrēšanu lēmumu pieņemšanā;
• jāanalizē esošie un jāizstrādā jauni inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi un vērtību ķēdes, no kurām lauksaimnieki var gūt taisnīgu vērtību un jaunus ienākumus ārpus pārtikas un barības ražošanas. Šim darbam, cita starpā, būtu jāietver to potenciāla novērtējums integrēt ilgtspējīgu praksi, uzlabot saimniecību rentabilitāti un darbību, kā arī atbalstīt pāreju uz apritīgu bio-balstītu ekonomiku un zaļo pāreju, kā arī iesaistīto tirgus dalībnieku novērtējums;
• veicot pētījumu/novērtējumu, jāņem vērā biomasas atlieku un sekundāro biomasas plūsmu, tostarp atkritumu, kā arī mazvērtīgas, neizmantotas vai nepietiekami izmantotas biomasas un zemes platību potenciāls;
• jāveic starpdisciplināri pētījumi no saimniecības līdz makro līmenim, aptverot ekonomisko, sociālo, bioloģiskās daudzveidības un klimata ietekmi, un jānodrošina analītiskie rīki, jo īpaši novērtējot ietekmi uz:
  • lauksaimnieku ienākumiem, lēmumu pieņemšanu un saimniecības pārvaldību, tostarp tās dabas kapitālu;
  • biomasas piedāvājumu un pieprasījumu un tirgus cenu sliekšņa ietekmi uz ražošanas izvēlēm;
  • zemes izmantošanas konfliktiem un pārtikas nodrošinājuma riskiem (aptverot pieejamības, sasniedzamības, izmantošanas un stabilitātes dimensijas), ņemot vērā noplūdes efektus un citus iespējamus izmantošanas konfliktus (piemēram, ūdens);
• jāsniedz ieteikumi politikas un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu un vērtību ķēžu izstrādei. Ieteikumiem būtu jāparedz kompromisi un jāsaskaņo bioekonomikas, klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi, vienlaikus aizsargājot pārtikas nodrošinājumu un nodrošinot, ka lauksaimnieki var diversificēt un saņemt taisnīgus ienākumus. Tiem būtu arī jāatbild uz mainīgo patērētāju pieprasījumu.

Priekšlikumiem jānodrošina papildināmība ar notiekošajiem attiecīgajiem Horizon Europe projektiem un jāizmanto esošie attiecīgie pētījumu rezultāti un rīki. Priekšlikumiem jānodrošina arī sinerģija ar citiem attiecīgiem ES finansētiem LIFE un zināšanu inovāciju projektiem, pētījumiem, izmēģinājuma projektiem, iniciatīvām un procesiem (piemēram, Economic Accounts for Agriculture sistēmu).

Priekšlikumos jāiekļauj īpašs uzdevums, atbilstoši resursi un plāns par to, kā tie sadarbosies ar citiem šīs tēmas ietvaros atlasītajiem projektiem (piemēram, piedaloties kopīgās aktivitātēs, semināros, kā arī kopīgās komunikācijas un izplatīšanas aktivitātēs).

Priekšlikumiem ir jāīsteno daudzu dalībnieku pieeja ar konsorciju, kura pamatā ir līdzsvarots dalībnieku sajaukums ar papildinošām zināšanām, tostarp lauksaimniekiem, pētniekiem, lauksaimniecības grāmatvežiem un uzņēmumiem.

Šajā tēmā būtu jāiesaista sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu efektīvs ieguldījums.

Priekšlikumi tiek mudināti ņemt vērā, kur tas ir būtiski, datus, zināšanas un pakalpojumus, ko piedāvā European research infrastructures^[2] vides, bioloģijas un pārtikas jomās.

[1] EUR-Lex - 52025DC0374 - EN - EUR-Lex

[2] European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē https://ri-portfolio.esfri.eu/