Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• lauksaimniekiem ir pieejama ūdens apgāde no pārvaldītām ūdens nesējslāņu papildināšanas sistēmām un piemēroti uzņēmējdarbības modeļi, lai tiktu galā ar ilgākiem un intensīvākiem ūdens trūkuma periodiem klimata pārmaiņu dēļ, vienlaikus saglabājot labu gruntsūdens objektu stāvokli;
• ūdens ekosistēmas ir veselīgākas un noturīgākas pret klimata pārmaiņām, un ar ūdeni saistītie ekosistēmu pakalpojumi ir aizsargāti un stiprināti, vienlaikus palielinot lauksaimniecības sistēmu noturību pret ūdens trūkumu;
• politikas veidotājiem tiek sniegtas uzlabotas atziņas par mehānismiem un instrumentiem, lai uzlabotu lauksaimniecības nozares noturību pret ūdens trūkumu, lai tiktu galā ar klimata pārmaiņu ietekmi.

Sausums ES kļūst arvien biežāks, plašāks un ietekmīgāks, un skartā teritorija paplašinās. Ūdens uzkrāšanas sistēmas var ierobežot ūdens ieguvi no virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem, samazinot lauksaimniecības un pārtikas sistēmu ietekmi uz vidi, kā arī labāk līdzsvarot ūdens pieprasījumu un piedāvājumu, stiprinot ES lauksaimniecības noturību.

Projektu pieteikumos jāveic šādas darbības:

• paplašināt, uzlabot un pielāgot pārvaldītas ūdens nesējslāņu papildināšanas (MAR) metodes saimniecību, baseinu un sateces baseinu līmenī, aptverot reprezentatīvākos ES lauksaimniecības kontekstus, ņemot vērā klimata pārmaiņas;
• izstrādāt metodoloģiju, kas palīdz noteikt vispiemērotāko vietu vai situācijas šo MAR metožu ieviešanai, un validēt to ar reprezentatīvu gadījumu izpētes reģionu paraugu, ņemot vērā klimata pārmaiņu atšķirīgo ietekmi;
• izstrādāt lietotājam draudzīgu uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas sistēmu (MRV), lai sekotu līdzi ietekmei uz gruntsūdeņu kvalitāti un daudzumu, kā arī saistītajām ūdens ekosistēmām un atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
• izvērtēt pārvaldītas ūdens nesējslāņu papildināšanas metožu potenciālo ietekmi un ilgtspēju lauku apvidos, tostarp attiecībā uz gruntsūdeņu ekosistēmām, saistītajām ūdens ekosistēmām, atkarīgajām sauszemes ekosistēmām un dzeramo ūdeni, izmantojot daudzmērķu pieeju, kā arī to integrāciju ar uz pierādījumiem balstītiem inženiertehniskiem un dabā balstītiem risinājumiem, lai samazinātu noteci, augsnes eroziju un uzlabotu ainavas klimatnoturību;
• aprēķināt MAR metožu izmaksu un ieguvumu attiecību un piedāvāt dažādus uzņēmējdarbības modeļus individuālo lauksaimnieku vai zemes apsaimniekotāju kompensēšanai vai atalgošanai (maksājumu shēmas, dabas, oglekļa vai ūdens kredīti, …) par MAR iniciatīvu īstenošanu;
• demonstrēt šo uzņēmējdarbības modeļu īstenojamību vietējā līmenī (sateces baseins, upes baseins, ...) vismaz 2 gadījumu izpētēs dažādās pedoklimatiskajās zonās un izvērtēt iespējamos šķēršļus, kas kavē lauksaimnieku vai zemes apsaimniekotāju iesaisti;
• nodrošināt pārvaldības modeļu sistēmu, kas varētu būt piemērota dažādiem vietējiem sociālekonomiskajiem, regulatīvajiem un pedoklimatiskajiem apstākļiem.

Šajā jomā finansētās darbības ir saistītas ar ES politiku, kas attiecas uz ES Vision for Agriculture and Food, kā arī uz European Water Resilience Strategy un EU Climate Adaptation Strategy.

Projektu pieteikumos jāīsteno daudzpusēja pieeja un jānodrošina atbilstoša attiecīgo ieinteresēto personu iesaiste, tostarp lauksaimnieku, zemes apsaimniekotāju, ūdens pārvaldības iestāžu un vietējo pašvaldību iesaiste.

Projektu pieteikumi tiek aicināti balstīties uz to attiecīgo projektu rezultātiem, kas finansēti Horizon 2020 un Horizon Europe ietvaros, un nodrošināt sadarbību ar attiecīgiem notiekošajiem un gaidāmajiem projektiem no Mission Soil un Mission Ocean & Waters.

Projektu pieteikumiem jāievēro CIS Working Group on Groundwater vadlīniju dokuments par pārvaldītas ūdens nesējslāņu papildināšanas metodēm ^[1].