Zinātnes un politikas atbalsts ES un globālo bioloģiskās daudzveidības politiku un stratēģiju īstenošanai
Uzaicinājums 01 - vienpakāpes (2027) · HORIZON-CL6-2027-01
Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski
atvērs 2027-04-20
koordinācija un atbalsts
≈ 1 grants
Ko projektam jāsasniedz
Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:
- Zinātnes dienests bioloģiskās daudzveidības jomā (Science Service for Biodiversity) sniedz efektīvu zinātnisko atbalstu visos ar bioloģisko daudzveidību saistītajos politikas veidošanas līmeņos, izmantojot Eiropas Komisijas Bioloģiskās daudzveidības zināšanu centru (KCBD); jo īpaši ir sagaidāma ad hoc politikas pieprasījumu, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību, izpildes koordinēšana, mobilizējot ES finansēto zinātnieku kopienu sadarbībā ar KCBD;
- ir nodrošināts uzlabots zinātnes un politikas atbalsts, kā arī zināšanu pārnese no ES finansētiem R&I projektiem uz Starpvaldību zinātnes un politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD);
- stiprināta, daudzu ieinteresēto personu zināšanu un dialoga platforma veicina zināšanas par bioloģisko daudzveidību, kā arī uz dabu balstītu risinājumu (NbS) izmantošanu un mērogošanu, tostarp dabas aizsardzībai un atjaunošanai visā ES un ārpus tās, aktīvi iesaistot praktiķus, izstrādātājus un lēmumu pieņēmējus no zinātnes, politikas, uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības – vietējā, valsts un starptautiskā līmenī.
Ko jādara
ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam ietver zinātnes un politikas mijiedarbības mehānismu un lielākus centienus atbalstīt bioloģiskās daudzveidības saistību īstenošanu ES un globālā līmenī. Stratēģijā arī nepārprotami aicināts izmantot NbS kā centrālo komponentu gan bioloģiskās daudzveidības zuduma, gan klimata pārmaiņu novēršanā. Saskaņā ar Komisijas prioritāti "Globāla Eiropa", ES demonstrē līderību šajā jomā, jo īpaši pastiprinot atbalstu daudzpusējiem procesiem un platformām, kas risina bioloģiskās daudzveidības krīzi. Šī tēma aptver būtiskas Bioloģiskās daudzveidības zinātnes dienesta funkcijas, plašāku zinātnes un politikas atbalstu dažādiem dalībniekiem saistībā ar globālajiem IPBES un CBD procesiem, kā arī atbalstu sadarbībai un zināšanu apmaiņai, kas īpaši vērsta uz NbS. Zinātnes dienests, kas ir saistīts ar KCBD, spēlē izšķirošu lomu uz pierādījumiem balstītas lēmumu pieņemšanas atbalstīšanā ES. Turklāt KCBD darbojas kā viens no Eiropas Tehniskā un zinātniskā atbalsta centriem (TSC), kas izveidoti saskaņā ar CBD un kas atbalsta zināšanu pārnesi un kapacitātes stiprināšanu, lai palīdzētu CBD pusēm īstenot Kunmingas-Monreālas globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru (GBF).
Priekšlikumiem būtu:
- jāatbalsta funkcionējoša Bioloģiskās daudzveidības zinātnes dienesta nodrošināšana ciešā sadarbībā ar KCBD, darbojoties kā vienas pieturas aģentūrai – vienotam kontaktpunktam, kas sniedz vispārēju atbalstu uz pierādījumiem balstītiem pakalpojumiem (atbildot uz zināšanu pieprasījumiem, nodrošinot rīkus, koordināciju, kapacitātes stiprināšanu), kuri ļauj politikas veidotājiem, citiem lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām Eiropā un ārpus tās nodrošināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Veiksmīgiem priekšlikumiem būtu:
- jānodrošina augstas kvalitātes uz pierādījumiem balstītas atbildes uz ar bioloģisko daudzveidību saistītiem politikas pieprasījumiem, kas iesniegti KCBD, iesaistot attiecīgos pētniekus, jo īpaši tos, kuri darbojas ES finansētos projektos. Paredzams, ka priekšlikumi sniegs finansiālu atbalstu trešām personām (FSTP), lai, piemēram, iesaistītu attiecīgos ekspertus;
- jāuztur un jāpaplašina aktīvi zināšanu apmaiņas tīkli, tostarp izmantojot kapacitātes stiprināšanu, lai stiprinātu saikni starp politiku, zinātni un sabiedrību;
- jāuztur, jābagātina un jāpaplašina Zinātnes dienesta rīku kopums, ļaujot visiem attiecīgajiem dalībniekiem izmantot labākās pieejamās zināšanas par bioloģisko daudzveidību un gūt no tām labumu;
- jāstiprina pētnieku un sarunu vedēju no ES un asociētajām valstīm kapacitāte iesaistīties IPBES un CBD procesos. Veiksmīgiem priekšlikumiem būtu:
- jānodrošina zinātnisks un administratīvs atbalsts sarunu vedējiem, kas iesaistīti šajos procesos;
- jāveicina un jāatbalsta pētnieku no ES un asociētajām valstīm iesaistīšanās šajos procesos. Paredzams, ka priekšlikumi sniegs finansiālu atbalstu trešām personām (FSTP), lai, piemēram, iesaistītu attiecīgos ekspertus;
- jāveicina tehniskā un zinātniskā sadarbība, zināšanu pārnese un tīklošanās starp pētniekiem, ieinteresētajām personām, politikas veidotājiem un citiem lēmumu pieņēmējiem, lai uzlabotu izpratni par IPBES rezultātiem un to piemērošanu;
- jāatbalsta KCBD tā uzdevumos kā Eiropas TSC, mobilizējot un/vai radot pierādījumus un zināšanas GBF īstenošanai.
- jāuzlabo un jāpaplašina dinamiski zināšanu apmaiņas mehānismi par NbS, apvienojot tos ar mērķtiecīgām kapacitātes stiprināšanas iniciatīvām, lai nostiprinātu saskarni starp politiku, zinātnisko pētniecību, uzņēmējdarbību un sabiedrības iesaisti. Veiksmīgiem priekšlikumiem būtu arī:
- jānodrošina, ka daudzu ieinteresēto personu dialoga platforma par NbS kalpo zinātnes, politikas, prakses un uzņēmējdarbības savienošanai, veicinot uz pētniecību balstītu zināšanu kopradi, izplatīšanu un izmantošanu. Šai platformai būtu jāspēlē galvenā loma politikas saskaņotības veicināšanā, sadarbības darbību rosināšanā un kapacitātes veidošanā dalībvalstu un asociēto valstu, kopienu un dalībnieku vidū visos līmeņos.
Veiksmīgiem priekšlikumiem būtu jāatbalsta jaunās Komisijas politikas prioritātes 2024.–2029. gadam, koncentrējoties uz "Mūsu dzīves kvalitātes uzturēšanu: pārtikas nodrošinājums, ūdens un daba". Tas nozīmē atbalstu Eiropas zaļā kursa, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam, GBF un ilgtspējīgas attīstības mērķu (SDGs) mērķu īstenošanai. Tas prasa mijiedarbību ar IPBES, CBD sekretariātu un EK, izmantojot KCBD. Paredzams, ka šīs tēmas ietvaros iegūtās zināšanas sniegs informāciju arī apspriedēm par ES bioloģiskās daudzveidības politiku pēc 2030. gada.
Priekšlikumiem būtu jābalstās uz esošajām zināšanām un iepriekšējo un pašreizējo projektu rezultātiem, kā arī jāparedz cieša sadarbība ar KCBD un tā Zinātnes dienestu un pielāgots atbalsts tiem. Iespējamā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) dalība projektā veicinātu šo sadarbību un atbalstu. Priekšlikumos būtu arī jāparedz sadarbība ar Eiropas bioloģiskās daudzveidības partnerību (Biodiversa+) un tās finansētajiem projektiem. Priekšlikuma aspektiem, kas vērsti uz platformu par NbS, būtu jābalstās uz NetworkNaturePLUS projekta pamatiem un rezultātiem.
Priekšlikumi tiek stingri mudināti sniegt finansiālu atbalstu trešām personām (FSTP), lai, piemēram, atbildētu uz ar bioloģisko daudzveidību saistītiem politikas pieprasījumiem vai iesaistītu attiecīgo ekspertīzi IPBES un CBD procesos. Šim mērķim būtu jāatvēl ne vairāk kā 30 % no ES finansējuma. Konsorcijiem ir jādefinē godīgs un pārredzams atlases process trešām personām, kurām var tikt piešķirts finansiāls atbalsts. Priekšlikumos skaidri jāparāda, kā projekts atbalstīs vadošo pētnieku no ES un asociētajām valstīm iesaistīšanos IPBES un CBD procesos.
Ekspluatācijas un izplatīšanas plānam būtu jānodrošina pieejamo zināšanu valorizācija politikas veidotājiem, ieinteresētajām personām un sabiedrībai.
Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam
⚑ JRC var piedalīties
- JRC var piedalīties. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs var būt konsorcija dalībnieks bez finansējuma.
JRC var piedalīties kā finansējumam atlasītā konsorcija dalībnieks kā saņēmējs bez finansējuma vai kā asociētais partneris. JRC nepiedalīsies priekšlikuma sagatavošanā un iesniegšanā - skatīt Vispārīgo pielikumu B.
aprakstīts Darba programmas Vispārīgo pielikumu B pielikumā.
Kvalifikācija un finansiālā spēja
Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.