Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ir uzlabotas pētnieku, lēmumu pieņēmēju, praktiķu, vietējo kopienu un citu ieinteresēto personu spējas un integrētā pārvaldība, lai efektīvi sadarbotos invazīvo svešzemju sugu (IAS) novēršanā, izskaušanā vai ierobežošanā;
• vietējās ekosistēmas ir labāk aizsargātas, kas nodrošina uzlabotu noturību un nepārtrauktu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās procesiem.

Invazīvās svešzemju sugas ir viens no pieciem galvenajiem tiešajiem bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņiem. Papildus tam, ka tās nodara būtisku kaitējumu dabai un ekonomikai, daudzas invazīvās svešzemju sugas arī veicina infekcijas slimību uzliesmojumus un izplatīšanos, radot draudus cilvēkiem un vietējai savvaļas faunai un florai. Pēdējos gados jaunu invazīvo svešzemju sugu ieviešanās biežums ir palielinājies. Bez efektīviem kontroles pasākumiem riski mūsu dabai un veselībai turpinās pieaugt. Klimata pārmaiņas un zemes izmantošanas izmaiņas veicina daudzu svešzemju sugu izplatīšanos un nostiprināšanos.

Paredzams, ka priekšlikumi atbalstīs invazīvo svešzemju sugu novēršanu, izskaušanu un/vai pārvaldību, ko veic ieinteresētās personas, tostarp izmantojot adaptīvās pārvaldības pieejas. Šī tēma ir saistīta ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2030. gadam 12. mērķi (par 50 % samazināt to Sarkanajā sarakstā iekļauto sugu skaitu, kuras apdraud invazīvās svešzemju sugas) un Kunmingas-Monreālas globālās bioloģiskās daudzveidības sistēmas 6. mērķi: līdz 2030. gadam par 50 % samazināt invazīvo svešzemju sugu ieviešanos un mazināt to ietekmi. Priekšlikumiem būtu jāatbalsta ES Dabas atjaunošanas regulas, ES regulas par invazīvajām svešzemju sugām un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošana. Priekšlikumos būtu jācenšas novērst dažas zināšanu nepilnības, ko identificējis IPBES novērtējums par invazīvajām svešzemju sugām (2023)^[1]. Var tikt risināti visu veidu ekosistēmu jautājumi (sauszemes, saldūdens un/vai jūras ūdeņi).

Dzīvās laboratorijas var veicināt zaļo pārkārtošanos, kopīgi radot risinājumus un iesaistot dalībniekus reālās dzīves apstākļos teritoriālā līmenī, lai panāktu liela mēroga ietekmi.

Veiksmīgiem priekšlikumiem būtu:

• jāizveido vismaz trīs dzīvās laboratorijas, no kurām katra sastāv no 10 līdz 20 eksperimentālām vietām, ievērojot trīs galvenos principus: (a) koprade ar plašu ieinteresēto personu loku, (b) īstenošana reālās dzīves apstākļos un (c) galalietotāju iesaistīšana. Tiek veicināta pārrobežu dzīvo laboratoriju izveide, un ir paredzams, ka dzīvās laboratorijas atradīsies vismaz trīs dažādās ES dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs;
• jāizstrādā detalizēts darba plāns darbībām, kas veicamas transdisciplinārā veidā, nodrošinot lokāli pielāgotu inovatīvu risinājumu kopīgu projektēšanu, kopīgu izstrādi un kopīgu ieviešanu. Attiecīgā gadījumā darbībām būtu jāpaplašina zināšanas par invazīvajām svešzemju sugām, lai atbalstītu risinājumu izstrādi;
• jāveic līdzdalības un transdisciplināri pētījumi un inovācijas dzīvajās laboratorijās ar mērķi:
  • balstīties uz esošajām metodēm (tostarp nodrošinot esošo risinājumu integrāciju) vai izstrādāt jaunas metodes invazīvo svešzemju sugu noteikšanai un uzraudzībai, piemēram, izmantojot pilsoņu zinātni, eDNS, tālizpēti un mašīnmācīšanās algoritmus, un testēt tās mērogā. Priekšlikumi varētu balstīties uz izmēģinājuma projektiem, ko izstrādājusi Eiropas partnerība Biodiversa+;
  • projektēt un testēt inovatīvas izskaušanas un pārvaldības stratēģijas un metodes, kas var ietvert, piemēram, fizisku izņemšanu un bioloģiskās kontroles vai ķīmiskās kontroles izmantošanu. Inovatīvus rīkus, piemēram, bioinženieriju, varētu izpētīt kopā ar tradicionālākām metodēm. Būtu jāņem vērā klimata pārmaiņu izraisītās izplatības areāla maiņas;
• jāuzrauga un jāveic inovatīvo stratēģiju, metožu un rīku, kā arī to efektivitātes novērtējums. Būtu jāapsver arī pasākumi, lai nodrošinātu atkārtotas invāzijas novēršanu, lai garantētu ierosināto risinājumu pastāvīgu efektivitāti;
• jāizplata jaunizstrādātie risinājumi, lai veicinātu to izmantošanu praktiķu vidū;
• jānodrošina dati un pieredze, ko lēmumu pieņēmēji var izmantot, lai novērtētu invazīvo svešzemju sugu sociālekonomisko ietekmi, pārvaldības blakusparādības, bezdarbības izmaksas un izskaušanas vai efektīvas pārvaldības ieguvumus, ar efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu ieguldījumu;
• jārisina problēmas, kas saistītas ar risinājumu mērogojamību un pārnesamību. Būtu jāintegrē dzimumsensitīva un iekļaujoša pieeja, pētot, kā invazīvās svešzemju sugas atšķirīgi ietekmē indivīdu iztiku un labklājību.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu disciplīnas ieguldījumu, lai uzlabotu pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību.

Būtu jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka dati, kas iegūti finansēto projektu kontekstā, ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami), jo īpaši reāllaika datu plūsmām, izpētot darbplūsmas, kas var nodrošināt “FAIR-by-design” datus, t.i., datus, kas ir FAIR jau no to ģenerēšanas brīža. Būtu jāapsver iespējas, ko piedāvā European Open Science Cloud (EOSC), lai uzglabātu pētniecības datus un nodrošinātu tiem piekļuvi. Šai darbībai varētu būt piemērota pilsoņu zinātnes pieeja datu iegūšanai, vākšanai un analīzei.

Finansiālu atbalstu trešām personām (FSTP), lai veicinātu mazo dalībnieku (piemēram, zemes apsaimniekotāju, SME vai pilsoniskās sabiedrības) aktīvu iesaistīšanos vienā vai vairākās projekta dzīvajās laboratorijās, var sniegt, izmantojot konkursus. Šim mērķim būtu jāatvēl ne vairāk kā 30 % no ES finansējuma.

Priekšlikumiem būtu jāsadarbojas ar JRC, lai izmantotu resursus un, attiecīgā gadījumā, darītu rezultātus pieejamus European Alien Species Information Network (EASIN).

Priekšlikumiem būtu jānodrošina sadarbība ar attiecīgajām Eiropas partnerības Biodiversa+ iniciatīvām un jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD) un tā zinātnes dienestu.

Priekšlikumi tiek aicināti, attiecīgā gadījumā, ņemt vērā datus, zināšanas un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūras^[2], kā arī saistītos projektus vides jomā. Tiek veicināta starptautiskā sadarbība.

[1] IPBES (2023). Kopsavilkums politikas veidotājiem par tematisko novērtējuma ziņojumu par invazīvajām svešzemju sugām un to kontroli https://doi.org/10.5281/zenodo.7430692; Tematiskais novērtējuma ziņojums par invazīvajām svešzemju sugām un to kontroli https://doi.org/10.5281/zenodo.7430682

[2] European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē https://ri-portfolio.esfri.eu/