Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem tiek nodrošināti uzlaboti pārvaldības satvari, kas integrē zināšanas par dažādām ekosistēmām (sauszemes, saldūdens un jūras) un/vai sabiedrības izaicinājumiem, palīdzot pārvarēt institucionālos šķēršļus, varas asimetriju un politikas sadrumstalotību, lai paātrinātu pārveidojošas pārmaiņas ceļā uz dabu saudzējošu ekonomiku un atbalstītu ES klimata mērķus;
• praktizētāji un valsts iestādes līdzdarbojas dzīvo laboratoriju kā inovāciju centru izveidē un iegūst pieeju tām, lai testētu un mērogotu gan pārvaldības, gan sociālekonomiskos modeļus, kas integrē dažādas zināšanu sistēmas, aktīvi iesaista ieinteresētās personas un atbalsta no apakšas uz augšu vērstas un līdzdalības pieejas.

Tā kā darbības, kas vērstas uz dabas labvēlīgu ietekmi, gūst arvien lielāku nozīmi un bioloģiskā daudzveidība tiek arvien vairāk integrēta politikās, ir būtiski nodrošināt, lai pārvaldības sistēmas spētu atbalstīt plaša mēroga, koordinētu īstenošanu. Attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu aktīvi jāiesaistās tādu jaunu risinājumu veidošanā, kas ir pielāgoti dažādiem un vietējiem apstākļiem.

Dzīvās laboratorijas (living labs) spēj veicināt zaļo pārkārtošanos un pārveidojošas pārmaiņas ceļā uz dabas ziņā pozitīvu sabiedrību un ekonomiku, izstrādājot risinājumus līdzradīšanas veidā un iesaistot dalībniekus reālās dzīves apstākļos, lai panāktu plaša mēroga ietekmi un veicinātu sadarbību starp nozarēm un kopienām.

Priekšlikumiem jāatbilst galvenajām politikām, tostarp European Green Deal un EU biodiversity strategy for 2030, Sustainable Development Goals, Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework (GBF), Paris Agreement, European Climate Law un One Health pieejai.

Priekšlikumiem:

• jāizveido dzīvās laboratorijas kā reālās pasaules testēšanas vides, lai eksperimentētu ar politikas risinājumiem, ieinteresēto personu iesaisti un jauniem ekonomikas modeļiem, vienlaikus stiprinot kolektīvās spējas un labklājību, kā arī identificējot un pārvarot šķēršļus, kas ierobežo dalību dzīvajās laboratorijās;
• jāizstrādā iekļaujošas, intersekcionālas un adaptīvas pārvaldības stratēģijas, kas veicina sistēmiskas pārveidojošas pārmaiņas, pamatojoties gan uz bioloģiskās daudzveidības, gan sociālekonomiskajiem rādītājiem un uzsverot vienlīdzību un ilgtspēju.

Jo īpaši no darbībām tiek sagaidīts, ka tās:

• veiks visaptverošu to politiku pārskatīšanu un analīzi, kas saistītas gan ar tiešajiem, gan netiešajiem bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņiem, ar mērķi identificēt konfliktējošus vai konkurējošus mērķus un informēt par saskaņotākām, dabas ziņā pozitīvām politikas sistēmām;
• analizēs juridiskos, finansiālos un institucionālos šķēršļus iekļaujošai pārvaldībai Eiropā, tostarp novērtējot politiskos un ekonomiskos šķēršļus un dalībnieku aktīvās stratēģijas, un izstrādās priekšlikumus inovatīvu politikas instrumentu, piemēram, pilsoņu asambleju, līdzdalības budžeta plānošanas un, ja un kad tas ir būtiski, dabas kredītu, kā ierosināts Nature Credits Roadmap^[1], izmēģināšanai un testēšanai, lai veicinātu pārveidojošas pārmaiņas;
• izstrādās daudzlīmeņu pārvaldības modeļus un politikas priekšlikumus, lai integrētu visas attiecīgās dabas ziņā pozitīvās darbības (tostarp ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, Nature-based Solutions, aprites ekonomiku, ilgtspējīgu bioekonomiku, reģeneratīvo lauksaimniecību, agroekoloģiju, agromežsaimniecību, bioremediāciju u.c.) visās attiecīgajās ES politikās un stratēģijās sinerģiskā un saskaņotā veidā;
• identificēs attiecīgās esošās ES finansētās prakses kopienas, piemēram, Nature-based Solutions centrus, aprites ekonomikas centrus un adaptācijas centrus, un grupēs tos pa ekosistēmām vai sabiedrības izaicinājumiem;
• izveidos dzīvās laboratorijas, lai līdzradītu ceļus pārveidojošām pārmaiņām un testētu tos, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz vietas, balstoties uz labāko praksi (tostarp jaunām dabas ziņā pozitīvām darbībām), identificējot zināšanu trūkumus un risinot pētniecības un inovācijas vajadzības sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;
• izstrādās digitālos rīkus, lai sintezētu un vizualizētu dažādus zināšanu avotus un izveidotu lēmumu atbalsta sistēmas iekļaujošai pārvaldībai, ar mērķi informēt visas ieinteresētās personas par visām esošajām dabas ziņā pozitīvajām darbībām katrā ekosistēmā vai sabiedrības izaicinājumā un piedāvāt labākos risinājumus gan bioloģiskās daudzveidības, gan sociālekonomisko ieguvumu ziņā konkrētam un/vai vietējam kontekstam (piemēram, platība, pieejamais budžets, galvenais izaicinājums, konkrēts reģionālais apgabals).

Priekšlikumiem jāattiecas uz A jomu: dzīvās laboratorijas pa ekosistēmām (jūras, saldūdens, sauszemes (tostarp lauksaimniecība, mežsaimniecība, pilsētas)) vai B jomu: dzīvās laboratorijas pa sabiedrības izaicinājumiem (klimata pārmaiņas, ūdens, pārtika, veselība, piesārņojums, telpiskā plānošana). Joma (A vai B) ir skaidri jānorāda pieteikumā.

Priekšlikumiem jānodrošina cieša sadarbība ar otru projektu, kas atlasīts šajā tēmā. Tiem arī jāpiedāvā apmācība politikas veidotājiem, kopienu vadītājiem un pētniekiem par kopīgu pārvaldību un zināšanu integrāciju, jāizstrādā izglītojoši materiāli un jānodrošina koordinācija un apmaiņa starp visām dzīvajām laboratorijām. Priekšlikumiem jāizmanto starpdisciplināras pieejas un jānodrošina, ka politikas veidotāji, uzņēmumu vadītāji un ieinteresētās personas līdzrada, eksperimentē un validē jaunus risinājumus atvērtā, uz lietotāju vērstā veidā.

Risinājumiem jābūt pielāgotiem katras dzīvās laboratorijas vides, sociālekonomiskajam un kultūras kontekstam, ņemot vērā gan kultūras, gan dabas mantojumu. Mērogošanas un pārnesamības izaicinājumi jārisina, izmantojot sadarbības pieejas, kas apvieno zinātniskās zināšanas ar vietējo pieredzi. Šajā ziņā īpaša uzmanība varētu tikt pievērsta tālāko reģionu īpašajām iezīmēm. Jāintegrē arī dzimumu līdztiesības dimensija.

Priekšlikumiem jāīsteno daudzu dalībnieku pieeja, iesaistot dažādas ieinteresētās personas, tostarp, ja tas ir būtiski, lauksaimniekus, mežsaimniekus un zemes apsaimniekotājus, zvejniecības un akvakultūras kopienas, telpiskās plānošanas speciālistus un ainavu arhitektus, tūrisma nozares dalībniekus, ūdens pārvaldības iestādes, uzņēmumu vadītājus, enerģijas ražotājus, vietējās pašvaldības, NVO un jauniešu organizācijas, lai nodrošinātu, ka tiek integrētas zināšanas un vajadzības no dažādām nozarēm un rezultāti ir ietekmīgi.

Priekšlikumiem jācenšas novērst IPBES novērtējumos identificētos zināšanu trūkumus un, ja tas ir būtiski, sniegt ieteikumus politikas veidotājiem. Tiem jābalstās uz esošajām zināšanām un jānodrošina savstarpēja papildināmība ar citiem attiecīgiem ES finansētiem projektiem Horizon Europe Work Programmes^[2] ietvaros, tostarp Biodiversa+ un NetworkNaturePLUS, un jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EC Knowledge Centre for Biodiversity (KCBD) un tā zinātnes dienestu.

Šī tēma prasa efektīvu SSH disciplīnu ieguldījumu, lai apkopotu un validētu gan tehniskos, gan sociālekonomiskos datus.

[1] EUR-Lex - 52025DC0374 - EN - EUR-Lex

[2] EU-funded projects leading the way to transformative change for biodiversity - European Commission, https://erc.europa.eu/projects-statistics/mapping-erc-frontier-research/frontier-research-transformative-change un https://www.biodiversa.eu/2024/06/11/2024-2025-joint-call/