Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• starpdisciplināras pētniecības kopienas sadarbojas, lai prognozētu ekosistēmu un savvaļas sugu veselības stāvokli (tostarp fizioloģiju, ģenētisko daudzveidību, populāciju izplatību un ekoloģiju), ņemot vērā esošos un jaunos stresa faktorus, ko rada netiešie un tiešie bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi (tostarp, bet ne tikai, klimata pārmaiņas un piesārņojums), izmantojot paplašinātas zināšanas un uzraudzību;
• politikas veidotāji, publiskās iestādes, ieinteresētās personas un iedzīvotāji labāk izprot savstarpējās saiknes starp savvaļas sugu un ekosistēmu veselību, lauksaimniecības dzīvnieku un augu veselību, kā arī cilvēku veselību. Pateicoties uz zinātni balstītu rādītāju izstrādei, tiek novērtēts publisko iestāžu un politikas veidotāju progress ceļā uz visaptverošu "One Health" pārvaldību.

Pieeja "Viena veselība" (One Health) atzīst ciešo saikni starp ekosistēmu, savvaļas dzīvnieku, cilvēku, mājdzīvnieku un augu veselību. Šī pieeja ir būtiska, lai novērstu, paredzētu, atklātu veselības apdraudējumus un reaģētu uz tiem dažādās nozarēs. Tai ir potenciāls samazināt šādu apdraudējumu ietekmi, kā arī sociālās un ekonomiskās izmaksas, un novērst to rašanos, vienlaikus mazinot spiedienu uz vidi, veicinot nodrošinātību ar pārtiku un nodrošinot piekļuvi tīram gaisam un ūdenim.

Priekšlikumiem jāatbalsta ES zaļā kursa (EU Green Deal), ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam un Kunmingas-Monreālas globālā bioloģiskās daudzveidības satvara, kā arī Bioloģiskās daudzveidības konvencijas (CBD) Globālā rīcības plāna bioloģiskās daudzveidības un veselības jomā^[1] mērķi un īstenošana. Priekšlikumos jātiecas integrēt pieeju "Viena veselība", risināt IPBES novērtējumos identificētās zināšanu nepilnības un sniegt politikas ieteikumus.

Priekšlikumos jāveic šādas darbības:

• jāapraksta to ekosistēmu un savvaļas sugu pašreizējais veselības stāvoklis, kuras visvairāk mijiedarbojas ar cilvēku veselību (tostarp sauszemes, saldūdens un jūras ekosistēmas, bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem). Jāapraksta bioloģiskās daudzveidības zuduma faktoru un ekosistēmu dinamikas izmaiņu izraisīto stresa faktoru ietekme uz to veselību, proti, uz to fizioloģiju, ģenētisko daudzveidību, populācijas izplatību un ekoloģiju. Ņemot vērā jaunākos zinātniskos scenārijus (piem., IPBES sasaistes novērtējumu), jāprognozē šo ekosistēmu un savvaļas sugu veselības stāvoklis nākotnē īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā;
• jāpiedāvā etalonprotokoli, lai nodrošinātu pētniecības kopienu (tostarp sociālo un humanitāro zinātņu jomā) savstarpēju salīdzināmību, un jādefinē kopīgi rādītāji, kas raksturo riskus (piem., ekosistēmu pakalpojumu zudums, saskare ar piesārņotājiem un patogēniem) un ieguvumus (piem., atšķaidīšanas efekts, saskare ar labvēlīgiem mikroorganismiem u. c.), kas saistīti ar savvaļas sugu un ekosistēmu veselības, mājdzīvnieku un augu veselības, kā arī cilvēku veselības savstarpējo saikni. Tas ietver ekosistēmu un savvaļas dzīvnieku veselības integrēšanu ekspozoma pieejā;
• jānovērtē ekosistēmu un savvaļas dzīvnieku veselības degradācijas ietekme uz cilvēku veselību, tostarp jāveic dabas atjaunošanas un saglabāšanas projektu izmaksu un ieguvumu analīze attiecībā uz ieguvumiem cilvēku veselībai un bezdarbības izmaksām. Tajā jāiekļauj invaliditātes un intersekcionālie aspekti, kā arī sabiedrības visneaizsargātākās grupas (piem., maznodrošinātas kopienas, jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti, LGBTIQ personas, personas ar rasu vai reliģisko minoritāšu izcelsmi). Pamatojoties uz to, jāsniedz praktiski īstenojami politikas ieteikumi politikas veidotājiem un iestādēm, izstrādājot politikas satvaru "Viena veselība".

Priekšlikumos jāparedz atbilstoši resursi, lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar EK Bioloģiskās daudzveidības zināšanu centru (KCBD) un tā Zinātnes dienestu, kā arī jānodrošina sadarbība ar ES partnerībām Biodiversa+ un Animal Health and Welfare^[2]. Priekšlikumiem jābalstās arī uz attiecīgiem iepriekšējiem Horizon Europe projektiem.

Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) ieguldījumu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, uzlabojot saistīto pētniecības darbību ietekmi uz sabiedrību.

[1] https://www.cbd.int/health/GAP.shtml

[2] European Partnership on Animal Health and Welfare