Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• bioloģiskās augkopības selekcijas nozares efektivitāte un konkurētspēja tiek palielināta, nodrošinot bioloģiskās selekcijas speciālistus ar visaptverošu rīkkopu tādu šķirņu izstrādei, kas ir īpaši pielāgotas starpkultūru audzēšanai un piemērotas bioloģiskajai ražošanai;
• pētniekiem un selekcionāriem ir pieejama uzlabota izpratne par galvenajām mērķa pazīmēm, kas nepieciešamas starpkultūru audzēšanas sistēmām pielāgotu šķirņu izstrādei, sniedzot labumu visām lauksaimniecības sistēmām;
• ir izveidots pamats tādu turpmāko kultūraugu šķirņu izstrādei, kas uzlabo starpkultūru audzēšanas sniegtos ieguvumus, piemēram, uzlabotu kaitēkļu/nezāļu ierobežošanu, paaugstinātu barības vielu un ūdens izmantošanas efektivitāti, uzlabotu apputeksnēšanu, uzlabotu augsnes auglību, samazinātu augsnes eroziju un barības vielu izskalošanos, kā arī palielinātu produktivitāti.

Augu selekcija ir bijusi vērsta uz ražas maksimizēšanu vienas sugas stādījumos monokultūru sistēmām, radot ļoti produktīvas, taču specializētas šķirnes. Rezultātā vairums tirgū pieejamo šķirņu var neuzrādīt labus rezultātus jaukto kultūru sistēmās, kur produktivitāte un ieguvumi bieži ir atkarīgi no kultūraugu savstarpējās mijiedarbības. Lai atbalstītu lauksaimniecības praksi, kas veicina agrobioloģisko daudzveidību, ir nepieciešams izstrādāt šķirnes, kas ir īpaši pielāgotas jaukto kultūru audzēšanai. Tomēr šķirņu atlase tieši jaukto kultūru audzēšanai joprojām ir praktisks izaicinājums selekcijā.

Priekšlikumiem jā:

• sniedz jaunas atziņas par mijiedarbību un mehānismiem, kas ietekmē jaukto kultūru sniegumu, padziļinot izpratni par augu pazīmēm, kas ietekmē gan starpsugu, gan intraspecifisko mijiedarbību un to ietekmi uz kultūraugu rezultātiem. Pieejā jāņem vērā ekofizioloģiskie procesi^[1], un ideālā gadījumā tai jāaptver gan virszemes kultūraugu mijiedarbība, gan pazemes dinamika starp jaukto kultūru saknēm un augsnes organismiem;
• izstrādā jaunas bioloģiskās selekcijas pieejas, kurās prioritāte ir kultūraugu snieguma uzlabošana daudzsugu sistēmās, uzsverot konkurences, komplementaritātes un atvieglošanas mehānismu nozīmi starp kultūraugiem;
• identificē kultūraugu kombinācijas un augstražīgas šķirņu kombinācijas, kas konsekventi nodrošina labu kopražu;
• sniedz ieguldījumu turpmāko testēšanas un atlases kritēriju izstrādē, kā arī rīkus un metodes specializētu genotipu snieguma novērtēšanai jaukto kultūru apstākļos, liekot pamatus selekcionāriem un institūcijām, kurām uzticēts izveidot šos pamatprincipus.

Īpaša uzmanība jāpievērš aspektiem, kas saistīti ar noteikumiem par bioloģiski heterogēna materiāla (OHM) un/vai bioloģiskai ražošanai piemērotu bioloģisko šķirņu (OVSOP) izmantošanu un izstrādi kā inovatīvām augu pavairošanas materiāla kategorijām.

Ja piemērojams, priekšlikums var virzīt jau esošo selekcijas materiālu uz OHM un/vai OVSOP izstrādi jaukto kultūru audzēšanai, izmantojot projekta ietvaros izstrādātās zināšanas un rīkus.

Priekšlikumiem jābalstās uz to projektu rezultātiem, kas finansēti saskaņā ar Horizon 2020 un Horizon Europe, un jānodrošina sadarbība ar attiecīgiem notiekošajiem projektiem.

Priekšlikumi tiek aicināti ņemt vērā, kur tas ir būtiski, datus, zināšanas un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūra^[2] vides, bioloģijas un pārtikas jomās.

Priekšlikumi var sniegt finansiālu atbalstu trešajām personām (FSTP), lai, piemēram, izstrādātu, testētu un demonstrētu jaunas bioloģiskās selekcijas pieejas jaukto kultūru audzēšanai.

Projekti šajā jomā ir saistīti ar ES politiku, kas attiecas uz ES vīziju par lauksaimniecību un pārtiku, ES rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai^[3], ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam (jo īpaši 8. mērķi) un Kunminas-Monreālas globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru (10. mērķis).