Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• uzlabota privāto un publisko ieinteresēto personu kapacitāte resursu efektivitātes palielināšanai primārās un sekundārās biomasas vākšanā, pārstrādē un izmantošanā, nodrošinot ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, siltumnīcefekta gāzu un piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu, kā arī cilvēku vajadzību pēc biomasas apmierināšanu pietiekamā un taisnīgā veidā, tostarp nodrošinot pārtikas drošību;
• palielināta vides, sociālā un ekonomiskā pievienotā vērtība no dažādiem biomasas izmantošanas veidiem, tostarp bioloģiskajiem atkritumiem, piemēram, pārtikas zudumiem un pārtikas atkritumiem;
• siltumnīcefekta gāzu emisiju un (gaisa, ūdens un augsnes) piesārņojuma samazināšana, pateicoties bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos un sadedzināšanas novēršanai;
• demonstrēti vides, sociālie un ekonomiskie ieguvumi pašvaldībām, kas iesaistītas bioloģisko atkritumu vākšanā un nodrošināšanā.

Atbalstītajiem priekšlikumiem ir jāveicina jaunās ES bioekonomikas stratēģijas un tās rīcības plāna īstenošana, kā arī Atkritumu pamatdirektīvas un Atkritumu poligonu direktīvas īstenošana, piemēram, attiecībā uz bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu. Projektu rezultāti veicinās neseno iniciatīvu mērķu sasniegšanu tādās jomās kā aprites ekonomika, biotehnoloģija, konkurētspēja, tīras rūpniecības darījums (Clean Industrial Deal), lauksaimniecības un pārtikas vīzija, kā arī dzīvības zinātnes.

Bioekonomika sniedz risinājumus dažādiem izaicinājumiem. Tomēr uzņēmumi saskaras ar grūtībām apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc biomasas nākotnē. Pastāv risinājumi ilgtspējīgas ražošanas palielināšanai, tostarp piesārņotāju samazināšanai un pieprasījuma pielāgošanai, piemēram, labāk izmantojot neizmantotos/nepietiekami izmantotos ilgtspējīgas biomasas resursus (tostarp nenovēršamus pārtikas atkritumus un rūpnieciskos atlikumus) un degradētas zemes, piemērojot jaunas selekcijas metodes un palielinot resursu efektivitāti, izmantojot aprites dizainu un aprites biznesa un patēriņa modeļus.

Bioloģiskie atkritumi ir plašs nepietiekami izmantots biomasas resurss ar būtisku valorizācijas potenciālu. Privātie un publiskie dalībnieki, kas apkopo biomasas atkritumu plūsmas, veic to pirmapstrādi un standartizāciju turpmākai valorizācijai, ir labvēlīgā situācijā, lai veicinātu to uzlabotu izmantošanu. Turklāt tiem ir būtiska nozīme biomasas atkritumu piegādes plūsmu pārredzamības palielināšanā un platformu nodrošināšanā piegādes un pieprasījuma saskaņošanai. Atbalstot šāda veida dalībniekus, Eiropa var palielināt savu kapacitāti pārveidot vairāk bioloģisko atkritumu vērtīgās precēs un dot ieguldījumu ilgtspējīgas un aprites bioekonomikas mērķu sasniegšanā, kā arī risinājumos, kas balstīti uz bioloģiskajiem resursiem (tostarp ekosistēmām).

Priekšlikumiem jāaptver visas turpmāk minētās darbības:

• pētīt un optimizēt biznesa modeļus nepietiekami izmantotu biomasas resursu apkopošanai, pirmapstrādei, standartizācijai un primārajai valorizācijai, tostarp bioloģiskos atkritumus no pārtikas zudumiem un pārtikas atkritumiem un/vai primārās ražošanas/rūpnieciskajiem biogēnajiem atlikumiem. Sadarboties ar pašvaldībām, lai izveidotu pārliecinošus biznesa gadījumus un demonstrētu labāko praksi, kas izceļ bioloģisko atkritumu valorizācijas ieguvumus vides, sociālajā un ekonomiskajā jomā. Šajā kontekstā atbalstītajiem priekšlikumiem ir jāsadarbojas ar vietējām kopienām un ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka biomasas valorizācijas prakse ir sociāli pieņemama un labvēlīga kopienām, videi un ekonomikai;
• atbalstīt vietējos, reģionālos un valsts bioekonomikas dalībniekus un izstrādāt jaunas vai stiprināt esošās platformas (vismaz 5), savienojot biomasas piegādātājus un lietotājus gan pilsētu, gan lauku apvidos; sniegt norādījumus un saites uz vietējiem, reģionālajiem vai valsts biomasas plāniem; un atvieglot biznesa lēmumu pieņemšanu, īpaši SME. Turklāt kartēt un pētīt dažāda veida platformas, potenciāli arī digitālos tirgus, kas saskaņo biomasas piedāvājumu un pieprasījumu vietējā, reģionālā un ES kontekstā;
• identificēt šķēršļus biomasas platformu attīstībai un labāko pieejamo praksi (piemēram, atkritumu statusa izbeigšanas kritēriji) un sniegt ieteikumus to novēršanai valsts, reģionālā un ES kontekstā;
• izstrādāt rīkus un inovatīvas pieejas bioloģisko atkritumu savākšanas, apstrādes un loģistikas optimizēšanai, uzlabojot resursu efektivitāti un ekosistēmu veselību, kā arī samazinot izmaksas. Izmantot digitālo risinājumu potenciālu, lai uzlabotu bioloģisko atkritumu plūsmu izsekojamību un pārvaldību. Attīstīt inovatīvus un konkurētspējīgus biznesa risinājumus, izstrādājot un testējot tehnoloģiskās inovācijas biomasas apkopošanai, pirmapstrādei un standartizācijai, tostarp no nepietiekami izmantotiem biomasas resursiem, un pārstrādei produktos ar pievienoto vērtību.

Priekšlikumos īpaša uzmanība jāpievērš jomām, kurās biomasa netiek pilnībā valorizēta vai izmantota tās pilnā potenciālā, piemēram, Centrāleiropā un Austrumeiropā, Ukrainā un citās ES kandidātvalstīs.

Priekšlikumi tiek mudināti sadarboties ar attiecīgajām iniciatīvām, tostarp Eiropas Komisijas JRC (Knowledge Centre for Bioeconomy, Bioeconomy Monitoring System, the EU Food Systems Monitoring Dashboard), Circular Biobased Europe Joint Undertaking, European Circular Economy Stakeholder Platform, New European Bauhaus un BIOEAST Initiative; kā arī ņemot vērā tēmu ‘HORIZON-CL6-2026-CIRCBIO-10: Understanding biomass flows in Europe’. Risinot pārtikas zudumu un atkritumu savākšanas, pirmapstrādes un valorizācijas jautājumus, priekšlikumos jāizpēta iespējamās saiknes ar EU Platform on Food Losses and Food Waste darbu.

Jāievēro daudzu dalībnieku pieeja, iesaistot attiecīgos dalībniekus, piemēram, primāros ražotājus, nozares pārstāvjus, reģionālās/vietējās iestādes, pētniecības institūcijas.