Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

• valsts pārvaldes iestādes iegūst piekļuvi uzlabotām un inovatīvām modelēšanas iespējām, lai saskaņotā veidā atbalstītu gaisa kvalitātes plānošanu dažādos politikas līmeņos;
• sabiedrība gūst labumu no uzlabotiem pārvaldības procesiem un efektīvām gaisa kvalitātes plānošanas stratēģijām, kuru mērķis ir mazināt gaisa piesārņojumu un samazināt iedzīvotāju pakļaušanu tā ietekmei, kā arī no daudz mērķtiecīgākiem brīdinājumiem par gaisa piesārņojumu;
• valsts pārvaldes iestādes, tostarp ES politikas veidotāji un EEA, saņem ātrākus, visaptverošākus zinātniskos pierādījumus un rīkus, kas nodrošina efektīvāku ES gaisa kvalitātes politikas īstenošanu un sniedz iedzīvotājiem uzticamu, detalizētu informāciju un brīdinājumus par maksimālo piesārņojumu, lai mazinātu ietekmi uz veselību.

Gaiss, ko elpojam, bieži ir piesārņots, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas un pat priekšlaicīgu nāvi. Lai risinātu šo sabiedrības veselības problēmu, ir būtiski izprast, kā piesārņotāji pārvietojas un mijiedarbojas gaisā dažādos mērogos – no reģionālā līdz ielas līmenim, kā arī dažādos diennakts laikos vai dažādos gadalaikos. Tomēr pašreizējiem gaisa kvalitātes prognozēšanas modeļiem ir ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz to tīkla izšķirtspējas līmeņiem un ierobežoto spēju precīzi uztvert sarežģīto mijiedarbību starp dažādiem mērogiem. Tas var radīt nenoteiktību un neprecizitātes gaisa kvalitātes novērtēšanā un prognozēšanā, apgrūtinot efektīvu pasākumu izstrādi un īstenošanu gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Šīs tēmas mērķis ir uzlabot šīs spējas, izstrādājot inovatīvu integrētu modeļu ķēdi, kas ir salīdzinoši viegli lietojama un interpretējama un kas spēj simulēt gaisa kvalitātes situāciju dažādos mērogos un teritoriju tipos, tostarp „mikromērogā”, kā arī integrējot laika mēroga dimensiju un ņemot vērā emisijas apkārtējā atmosfērā no iekštelpu vides. Tam būtu jāatbalsta efektīvu gaisa kvalitātes plānošanas stratēģiju izstrāde dažādos līmeņos, galu galā palīdzot samazināt gaisa piesārņojumu un aizsargāt sabiedrības veselību. Turklāt tam būtu jāatbalsta pārskatītajā Gaisa kvalitātes direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz Gaisa kvalitātes ceļvežu un Gaisa kvalitātes plānu izstrādi, kā arī monitoringa staciju tīkla projektēšanu un plānošanu.

Konkrētāk, priekšlikumos būtu jāparedz:

• izstrādāt visaptverošas daudzmēroga modelēšanas ķēdes, iespējams, ar divvirzienu ligzdošanas iespējām (TRL 5), risinot gaisa kvalitātes novērtēšanas jautājumus, tostarp telpisko un laika reprezentativitāti, kā arī gaisa piesārņojuma atmosfēras procesus. Iekļaut un uzlabot pilsētas apbūves parametrizāciju, lai labāk ņemtu vērā sarežģīto mijiedarbību starp pilsētas struktūrām un gaisa piesārņotājiem, tostarp pilsētas veģetācijas lomu konkrētu gaisa piesārņotāju mazināšanā un/vai veicināšanā un/vai uzkrāšanā, uzsvaru liekot uz gaisa piesārņotājiem ar vislielāko ietekmi uz veselību;
• analizēt pašreizējos ierobežojumus, kas saistīti ar dažādu modeļu un vairāku telpisko/laika mērogu integrāciju vienā modelēšanas sistēmā, un izstrādāt metodes esošo gaisa kvalitātes modeļu un nepieciešamo ievades datu kopu uzlabošanai un integrēšanai (TRL 5);
• izstrādāt, konfigurēt un validēt inovatīvas mikromēroga modelēšanas sistēmas ar ļoti augstu izšķirtspēju, lai modelētu un novērtētu gaisa kvalitātes pasākumu ietekmi, mazinot, ierobežojot un novēršot robežvērtību pārsniegumus karstajos punktos (TRL 5);
• sniegt vadlīnijas gaisa kvalitātes modelēšanai, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu gaisa kvalitātes uzlabošanai visos mērogos, tostarp saskaņojot dažāda veida modeļus integrētā sistēmā, kā arī veicinot daudzmēroga tiešsaistes modelēšanas sistēmu izmantošanu un attīstību.

Iedzīvotāju grupas neaizsargātās situācijās ir nesamērīgi pakļautas gaisa piesārņojuma ietekmei. Priekšlikumos būtu jāņem vērā neaizsargātības dimensija (piemēram, bērni, gados vecāki cilvēki, sievietes, cilvēki ar zemāku sociālekonomisko statusu, cilvēki ar pamatslimībām), pievēršoties dažāda mēroga analīzēm, un jāsniedz ieteikumi par to, vai un kā varētu izveidot saiknes ar datiem par sociālo un telpisko nevienlīdzību saistībā ar gaisa piesārņojuma iedarbību un mazināšanas pasākumu ieguvumiem, izstrādājot iekļaujošus gaisa kvalitātes plānus un pilsētplānošanā.

Attiecīgā gadījumā darbībām būtu jābalstās uz iepriekšējo un pašreizējo pētniecības projektu un iniciatīvu rezultātiem un jāpaplašina tie, kuriem ir būtiska gaisa kvalitātes monitoringa un/vai modelēšanas sastāvdaļa, lai dalītos pieredzē, panāktu sinerģiju un izvairītos no dublēšanās. Tie varētu ietvert projektus, kas finansēti saskaņā ar H2020 un Horizon Europe, kā arī saskaņā ar LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem tīra gaisa jomā, piemēram, LIFE PREPAIR un LIFE Malopolska.

Priekšlikumi tiek aicināti, attiecīgā gadījumā, ņemt vērā datus, zināšanas un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūras^[1] vides jomā, piemēram, ACTRIS^[2]. Ir jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Priekšlikumiem, kur iespējams, būtu jābalstās uz AQUILA un FAIRMODE kopienu rezultātiem un jāsadarbojas ar tām, kā arī jāsagatavo ceļš projekta rezultātu iespējamai pārejai uz Copernicus Atmosphere Monitoring Service. Šī tēma ir daļa no EC-ESA Earth System Science Initiative, un projektiem būtu jāsadarbojas ar saistītiem projektiem, ko finansē ESA FuturEO programma, un šajā nolūkā tajos jāiekļauj pietiekami līdzekļi un resursi efektīvai koordinācijai.

Joint Research Centre (JRC) var piedalīties kā finansējumam atlasītā konsorcija dalībnieks. Jo īpaši JRC varētu, attiecīgā gadījumā, veicināt un atbalstīt zinātniski pamatotu gaisa kvalitātes modelēšanas pieeju saskaņotu izmantošanu un palīdzēt identificēt labāko praksi šajā jomā. Šajā sakarā JRC arī lietderīgi atvieglotu mijiedarbību ar JRC vadīto Forum for Air quality Modelling (FAIRMODE).

Starptautiskā sadarbība tiek atbalstīta.