Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• uzlabotas zināšanas par procesiem, atgriezenisko saiti un ietekmi Arktikā bez ledus gan vietējā/reģionālā, gan globālā mērogā, tostarp padziļināta izpēte par jauniem aspektiem, kas saistīti ar turpmākajām režīma izmaiņām Arktikā.
• uzlabotas Arktikas pārmaiņu novērošanas un uzraudzības spējas, tostarp okeāna, sauszemes, jūras ledus un atmosfēras procesi, kā arī bioloģiskā daudzveidība Arktikā, sniedzot informāciju par tēmas galvenajiem komponentiem, t.i., pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību un starptautisko politiku Arktikā bez ledus.
• uz zināšanām balstīti ieteikumi ilgtspējīgai attīstībai (okeāna un zilās ekonomikas darbībām), vides aizsardzībai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un noturībai, labāk pamatotai resursu plānošanai (koncentrējoties uz piekrastes kopienām un darbībām), kā arī nodrošināta uz pierādījumiem balstīta reģionālā, Eiropas un globālā lēmumu pieņemšana par Arktikas okeāna pārvaldību; noturīga Eiropas līderība okeāna, klimata, bioloģiskās daudzveidības un kriosfēras zinātnē; būtisks ieguldījums globālajos zinātniskajos novērtējumos, piemēram, IPCC, IPBES, SWIPA (Snow, Water, Ice and Permafrost in the Arctic) un WOA (World Ocean Assessments), kā arī ANO Okeanogrāfijas zinātnes desmitgadē ilgtspējīgai attīstībai (2021–2030) un Kriosfēras zinātņu rīcības desmitgadē (2025–2034), Centrālā Arktikas okeāna zvejniecības nolīgumā (CAOFA), Starptautiskajā polārajā gadā 2032–2033, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos 13 un 14, kā arī Eiropas polārās zinātnes koordinācijas centienos.

Priekšlikumiem būtu:

• labāk jāizprot, jāprognozē un jāsamazina nenoteiktība, kas saistīta ar Arktikas bez ledus ietekmi, laiku un sekām. Tas ietver pamatā esošās sistēmas (piemēram, okeānu, atmosfēru, kriosfēru un biosfēru) un procesus, stiprinot pētniecību par iekšējās mainības galvenajiem vai galvenajiem virzītājspēkiem un to savstarpējo saistību ar klimata sistēmu, ņemot vērā antropogēnās darbības (resursu ieguve, klimata pārmaiņas, kuģniecība un rūpnieciskā darbība, piesārņojums, NIS ieviešana u.c.), pēkšņas, neatgriezeniskas pārmaiņas/lūzuma punktus un sliekšņus, tostarp to atgriezeniskumu, daudzveidīgu, kumulatīvu un kaskādes veida ietekmi. Jo īpaši ir nepieciešams izprast nianses starp neregulāriem ikdienas bezledus apstākļiem, biežiem ikmēneša bezledus apstākļiem un bezledus apstākļiem, kas rodas vairākus mēnešus gadā, lai novērtētu jauna sezonāla Arktikas jūras ledus režīma patieso ietekmi sasilstošā pasaulē, jo īpaši Eiropā un tās labā.
• jāuzlabo reģionālie modeļi, kas atspoguļo integrētus galvenos fizikālos, bioģeoķīmiskos un bioloģiskos procesus, jo īpaši, lai aptvertu procesus mainīgajos jūras ledus režīmos (ekoloģiskajos un politiskajos) un ekstremālo parādību ietekmi, balstoties uz esošajiem IPCC klases klimata modeļiem un tos tālāk attīstot, kā arī izmantojot jaunas tehnoloģijas galveno klimata rādītāju / kopīgo Arktikas mainīgo lielumu pastāvīgai uzraudzībai un mašīnmācīšanās metodes šo datu padziļinātai interpretācijai.
• jāidentificē transformācijas ceļi un galvenie sviras punkti ilgtspējīgiem mazināšanas un paredzamas pielāgošanās pasākumiem. Tas varētu ietvert, bet neaprobežoties ar šādu aspektu izpēti: kopienu noturība un veselība, jo īpaši pamatiedzīvotāju, pielāgojoties kultūras, politiskajām, ekonomiskajām un vides pārmaiņām, tostarp risinot pārtikas nodrošinājuma, veselības ietekmes un kultūras prakses saglabāšanas jautājumus; jaunu ekonomisko iespēju un izaicinājumu izpēte, izvērtējot īsāku un jaunu kuģošanas ceļu potenciālu un citas ekonomiskās iespējas, ilgtspējīgu enerģijas risinājumu izpēte Arktikas kopienām, tostarp vēja, saules un ģeotermālās enerģijas potenciālu, resursu izpēte un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību; riska pārvaldības un bīstamības mazināšanas elementu izpēte, gatavojoties pastiprinātai krasta erozijai, biežākām ekstremālām laikapstākļu parādībām un mūžīgā sasaluma atkušanas ietekmei uz infrastruktūru, siltumnīcefekta gāzu emisijām un paaugstinātu dabas un antropogēno apdraudējumu risku; stratēģiju izstrāde siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un oglekļa sekvestrācijas uzlabošanai Arktikas ekosistēmās (paturot prātā piesardzības principu/pieeju, kā arī uz dabu balstītu risinājumu efektivitāti un lietderību); Arktikas "pēdējā ledus apgabala" (LIA) prognožu uzlabošana — tas ir vitāli svarīgs biotops no ledus atkarīgām sugām — un kritiski svarīgs Arktikas biotopiem, un informēt par saglabāšanas politiku un pasākumiem; sadarbības stiprināšanas iespēju izpēte starp Arktikas valstīm un globālajiem partneriem, lai dalītos ar datiem, resursiem un pieredzi, identificētu ģeopolitiskas un stratēģiskas dabas jautājumus un novērtētu kuģojamas Arktikas ietekmi uz kuģniecību un citām zilās ekonomikas vai ar piekrasti saistītām darbībām, resursu ieguvi un starptautiskajām attiecībām, stingri ņemot vērā ilgtspēju un piesardzības principu/pieeju.

Darbībām jāveic transdisciplināri un daudznozaru pētījumi, jāiekļauj dzimumu līdztiesības, SSH, vienlīdzības un iekļaušanas, kā arī starppaaudžu aspekti, un jāstiprina dažādu zināšanu sistēmu (pamatiedzīvotāju zināšanu, vietējo zināšanu un zinātnes) iekļaušana, paplašinot mūsu izpratni par daudzpusīgo pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību un starptautisko politiku Arktikā bez ledus. Starptautiskā sadarbība tiek stingri atbalstīta, jo īpaši ar All-Atlantic Ocean Research and Innovation Alliance (AAORIA) partnervalstīm^[1]. Jānodrošina cieša sasaiste ar notiekošajām darbībām Polhavet 2050 – Arctic Ocean 2050 ietvaros. Darbībām jābalstās uz esošajām novērošanas platformām un iniciatīvām un/vai jāveicina EU Digital Twin of the Ocean un Destination Earth attīstība. Visiem in-situ datiem, kas savākti, izmantojot šajā uzaicinājumā finansētās darbības, jāatbilst INSPIRE principiem un jābūt pieejamiem, izmantojot Eiropas Komisijas atbalstītās atvērtās piekļuves krātuves (Copernicus un EMODnet). Jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansēto projektu kontekstā iegūtie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami).

Šī tēma ir daļa no ESA un Eiropas Komisijas koordinācijas iniciatīvas par Zemes sistēmu zinātni, un šajā nolūkā tajā jāiekļauj pietiekami līdzekļi un resursi efektīvai koordinācijai ar attiecīgajiem ESA Polar Science Cluster projektiem, tostarp izmantojot jaunus satelītu Zemes novērošanas datu kopas un kopīgas pētniecības darbības. Turklāt šī tēma atbalsta Eiropas polārās zinātnes koordinācijas centienus, tostarp sinerģiju ar European Polar Coordination Office (EPCO) mērķiem un sniedzot ieguldījumu tās darba plāna īstenošanā. Priekšlikumi tiek aicināti apsvērt, kur tas ir lietderīgi, datus, pieredzi un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūras^[2], kā arī saistītos projektus vides jomā.

Joint Research Centre (JRC) var piedalīties kā finansējumam atlasītā konsorcija dalībnieks. JRC var sniegt ieguldījumu ar savu pieredzi, kas saistīta ar jaunu metožu izstrādi gaisa piesārņojuma prognozēšanai un metāna emisiju novērtēšanai no kūstoša mūžīgā sasaluma.

[1] Home - All Atlantic Ocean Research and Innovation Alliance

[2] European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē https://ri-portfolio.esfri.eu/