Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• sabiedriskie un politiskie dalībnieki labāk izprot, kā Eiropas lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības piegādes ķēdes ir pakļautas sarežģītu sistēmisku risku un krīžu kopumam un kā tās tiek ietekmētas;
• ES, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa lēmumu pieņēmējiem ir pieejama uzlabota analītiskā kapacitāte un ieteikumi par politikas instrumentiem un stratēģijām sistēmisko risku un krīžu novērtēšanai, novēršanai un pārvaldībai;
• ir labāk izprasta klimata pārmaiņu pastiprinošā, kaskādes un paplašinošā loma dažāda veida risku un krīžu gadījumos, kā arī to ietekme uz krīzes reaģēšanas iespēju ierobežošanu, veicinot to sistemātisku integrāciju lēmumu pieņemšanā;
• ir labāk izprasta tirdzniecības pastiprinošā, paplašinošā un/vai mazinošā loma dažāda veida risku un krīžu gadījumos, kas saistīti ar piegādes ķēžu ietekmi.

2020. un 2025. gada Stratēģiskās prognozēšanas ziņojumi^[1] izvirza noturību kā kompasu ES politikai. Noturība ir definēta kā spēja ne tikai izturēt un tikt galā ar izaicinājumiem, bet arī īstenot pārejas ilgtspējīgā, taisnīgā un demokrātiskā veidā. Lai ES varētu plaukt nemierīgos laikos, paredzēt jaunus izaicinājumus un radīt drošu telpu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ir nepieciešams pieņemt transformējošu, proaktīvu un uz nākotni vērstu pieeju noturībai. Ņemot to vērā, priekšlikumiem būtu jāvēršas pret vairākiem sistēmiskiem riskiem un krīzēm (piemēram, sanitārajām, vides, ekonomiskajām, ģeopolitiskajām, bioloģiskās daudzveidības, demogrāfiskajām, tehnoloģiskajām), kas rada vai var radīt nozīmīgu sociālekonomisko ietekmi, tieši vai netieši ietekmējot Eiropas lauksaimniecību vai mežsaimniecību, kā arī lauksaimniecības un pārtikas vai mežsaimniecības produktu piegādes ķēdes, ņemot vērā iespējamo kombinēto, kaskādes un pastiprinošo ietekmi klimata pārmaiņu apstākļos.

Šīs tēmas ietvaros veiktās darbības ir saistītas ar ES politiku, kas attiecas uz ES Lauksaimniecības un pārtikas vīziju, ES Meža stratēģiju, kopējo lauksaimniecības politiku un gaidāmo Eiropas Klimata pielāgošanās plānu.

Priekšlikumiem būtu:

• jāuzlabo analītiskā kapacitāte attiecībā uz:
  • lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozaru, kā arī lauksaimniecības un pārtikas vai mežsaimniecības produktu piegādes ķēžu un to dalībnieku, tostarp patērētāju, pakļautību (savstarpēji saistītiem) sistēmiskiem riskiem un krīzēm, tostarp kombinēto, kaskādes un pastiprinošo ietekmi, kas saistīta ar klimata pārmaiņām un tirdzniecības traucējumiem;
  • šoku izplatības un šo (savstarpēji saistīto) sistēmisko risku un krīžu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmes (sociālās, ekonomiskās, vides, tostarp bioloģiskās daudzveidības) novērtēšanu un mērīšanu lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarēs un lauksaimniecības un pārtikas vai mežsaimniecības produktu piegādes ķēdēs un to dalībniekos dažādos mērogos (no vietējā līdz globālajam), ņemot vērā dažādu grupu (piemēram, vecuma, dzimuma vai citu sociālo faktoru) neaizsargātību. Priekšlikumos būtu jāņem vērā dažādu veidu piegādes ķēžu specifika, piemēram, garuma, organizācijas, kritisko atkarību ziņā, apsverot arī ekosistēmu pakalpojumu lomu un, attiecīgā gadījumā, starppaaudžu laika mērogus;
• jāizpēta virkne efektīvu sociālekonomisko un tehnoloģisko (piemēram, progresīvas digitālās tehnoloģijas) risinājumu un jāidentificē sviras punkti, lai turpmāk attīstītu integrētas novēršanas, gatavības, pārvaldības, pielāgošanās un transformācijas stratēģijas un ceļus, kas aptver dažādus laika (no īstermiņa līdz ilgtermiņam) un telpiskos (no globālā līdz vietējam) mērogus, lai uzlabotu noturību katrā lauksaimniecības un pārtikas vai mežsaimniecības produktu piegādes ķēžu kritiskajā posmā;
• jāanalizē šie risinājumi attiecībā uz sabiedriskajiem un institucionālajiem priekšnosacījumiem, rīcības pretstatā bezdarbībai izmaksām un ieguvumiem dažādos līmeņos, kā arī saskaņotību, sinerģiju un kompromisiem ar konkurētspējas, veselības un ilgtspējas mērķiem.

Priekšlikumiem būtu jāattiecas vai nu uz A jomu: Lauksaimniecība un lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes, vai B jomu: Mežsaimniecība un mežsaimniecības produktu piegādes ķēdes. Joma (A vai B) ir skaidri jānorāda pieteikumā.

Priekšlikumiem būtu jāizmanto esošie attiecīgie pētījumu rezultāti un rīki. Tiem arī jānodrošina papildināmība ar citiem attiecīgiem ES finansētiem projektiem, tostarp no ES misijām par pielāgošanos klimata pārmaiņām un par augsni, kā arī jānodrošina sinerģija ar citām attiecīgām ES iniciatīvām un procesiem (piemēram, Resilience Dashboards ^[2]).

Priekšlikumos jāiekļauj īpašs uzdevums, atbilstoši resursi un plāns par to, kā tie sadarbosies ar citiem šīs tēmas ietvaros atlasītajiem projektiem (piemēram, piedaloties kopīgās aktivitātēs, semināros, kā arī kopīgās komunikācijas un izplatīšanas aktivitātēs utt.). Paredzams, ka A jomā atlasītie priekšlikumi sadarbosies arī ar projektiem, kas atlasīti tēmas HORIZON-CL6-2027-03-GOVERNANCE-01 ietvaros: Eiropas lauksaimnieku noturības stiprināšana, uzlabojot spēju tikt galā ar riskiem un krīzēm.

Priekšlikumiem būtu jāatbalsta sadarbība un starpdisciplinārs darbs, iesaistot efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu ieguldījumu kombinācijā ar zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) disciplīnām.

Priekšlikumi tiek aicināti, attiecīgā gadījumā, ņemt vērā datus, zināšanas un pakalpojumus, ko piedāvā Eiropas pētniecības infrastruktūras^[3] vides, bioloģijas un pārtikas jomās.

JRC var piedalīties kā finansējumam atlasītā konsorcija dalībnieks. JRC loma būtu sniegt zināšanas un pieredzi par vienlaicīgiem un atkārtotiem klimata apdraudējumiem (īpaši sausumu un karstuma viļņiem) un to pastiprinošo ietekmi uz lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm, kā arī atbalstīt tādu notikumu izpēti, kuriem ir liela ietekme, bet zema varbūtība, tostarp tos, kas saistīti ar lūzuma punktu sasniegšanu.

[1] 2020. gada Stratēģiskās prognozēšanas ziņojums - Eiropas Komisija

2025. gada Stratēģiskās prognozēšanas ziņojums - Eiropas Komisija

[2] Resilience Dashboards - Eiropas Komisija

[3] Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē https://ri-portfolio.esfri.eu/