Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• modeļi, metodes un dati, kas nepieciešami oglekļa lauksaimniecības darbību un rezultātu kvantitatīvai noteikšanai, ir pieejami integrēšanai vienotā uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas (MRV) sistēmā, lai izmaksas un slogu, kas saistīts ar oglekļa lauksaimniecības MRV, samazinātu līdz minimumam;
• tiek veicināta oglekļa piesaistes un emisiju samazināšanas sertifikācijas izmantošana plašā mērogā, un ES Oglekļa piesaistes un oglekļa lauksaimniecības (CRCF) regula^[1] kļūst par pamatu oglekļa lauksaimniecības izmaksu ziņā efektīvai sertifikācijai dažādos kontekstos;
• oglekļa lauksaimniecības dalībniekiem, kas iesaistīti CRCF īstenošanā dažādās lomās – tostarp zemes apsaimniekotājiem un citiem tirgus dalībniekiem, kā arī sertifikācijas un pārvaldības iestādēm –, ir pieejamas attiecīgās zinātniskās zināšanas un pielāgots tehniskais atbalsts CRCF noteikumu īstenošanai.

CRCF regula izveido pirmo brīvprātīgo sistēmu visā ES oglekļa piesaistījumu, oglekļa lauksaimniecības un oglekļa uzglabāšanas produktos sertificēšanai visā Eiropā. Nosakot ES kvalitātes kritērijus un izstrādājot uzraudzības un ziņošanas procesus, CRCF regula veicinās ieguldījumus inovatīvās oglekļa piesaistes tehnoloģijās, kā arī ilgtspējīgos oglekļa lauksaimniecības risinājumos, vienlaikus vēršoties pret maldinošu vides aizsardzības apgalvojumu izmantošanu (greenwashing). Līdz 2026. gadam Komisija būs pieņēmusi pirmās ES sertifikācijas metodikas dažādām oglekļa lauksaimniecības darbībām, izmantojot deleģētos aktus, būs izdevusi īstenošanas aktus ar sertifikācijas noteikumiem un būs uzsākusi to sertifikācijas shēmu atzīšanas procesu, kurām ir tiesības piemērot CRCF noteikumus. Tā kā CRCF īstenošana ir paredzēta no 2027. gada, šai tēmai būtu jākalpo inovāciju un zināšanu attīstīšanai, kas atvieglo un uzlabo tās īstenošanu praksē.

Priekšlikumiem jāveic šādi uzdevumi:

• izstrādāt inovācijas, lai atvieglotu oglekļa lauksaimniecības sertifikāciju, jo īpaši integrējot progresīvas tehnoloģijas (piemēram, mašīnmācīšanos, mākslīgo intelektu, blokķēdi, Zemes novērošanu, IoT) un uzlabojot sadarbību starp attiecīgo zināšanu un datu turētājiem (piemēram, etalonobjektu tīkliem, augsnes laboratoriju salīdzinošajām pārbaudēm, attiecīgo datu kopu savietojamību), lai saskaņotu datu vākšanu un pārbaudi un samazinātu administratīvo slogu operatoriem;
• uzturēt brīvpieejas sarakstus ar modeļiem, paraugu ņemšanas protokoliem, emisijas faktoru datu kopām un citiem būtiskiem datiem, lai saskaņotu ilgtspējas etalonus oglekļa lauksaimniecības darbībām, uzlabotu uzņēmumu līmeņa un valsts siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju robustumu zemes izmantošanas un lauksaimniecības nozarē, kā arī nodrošinātu visu CRCF lietojumu salīdzināmību un savietojamību;
• pamatojoties uz pieredzi CRCF regulas un tās īstenošanas noteikumu piemērošanā pirmajos gados pēc stāšanās spēkā, un balstoties uz iepriekšējām zināšanām un rīkiem, ko izstrādājuši citi attiecīgi (ES finansēti) projekti, stiprināt attiecīgo ieinteresēto personu kapacitāti un veicināt plašu jaunu vai uzlabotu tehnoloģiju, procesu vai pakalpojumu pielietojumu, kas atbalsta veiksmīgu zemes apsaimniekotāju, sertifikācijas shēmu un sertifikācijas institūciju līdzdalību;
• veidot izpratni par CRCF starp visiem potenciālajiem oglekļa lauksaimniecības lietotājiem, pircējiem vai finansētājiem (piemēram, bioekonomikas uzņēmumiem, valsts un reģionālajām lauksaimniecības un vides iestādēm, finanšu institūcijām), apkopot informāciju par to datu vajadzībām un atvieglot piekļuvi šiem datiem CRCF sertifikācijas un reģistra kontekstā;
• sistemātiski vākt un analizēt atsauksmes un gūtās atziņas no oglekļa lauksaimniecības dalībniekiem, kas iesaistīti CRCF īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz šķēršļiem CRCF sertifikācijas ieviešanā un paplašināšanā;
• identificēt un novērst – izmantojot tehnoloģiskas, ekonomiskas vai sociālas inovācijas – atlikušos šķēršļus efektīvai liela mēroga dalībai CRCF sertifikācijā, kā arī ierosināt iespējamos uzlabojumus labvēlīgu apstākļu radīšanai, sertifikācijas metodikām, verifikācijas noteikumiem un stimulu struktūrām.

Priekšlikumos jāīsteno daudzu dalībnieku pieeja (multi-actor approach) un jānodrošina atbilstoša attiecīgo ieinteresēto personu iesaiste, tostarp potenciālo oglekļa lauksaimniecības praktiķu (lauksaimnieku, mežsaimnieku un citu zemes apsaimniekotāju), citu tirgus dalībnieku, sertifikācijas institūciju un attiecīgo publisko iestāžu līdzdalība.

Priekšlikumos jāiekļauj īpašs uzdevums, atbilstoši resursi un plāns par to, kā tie sadarbosies ar citu(-iem) projektu(-iem), kas atlasīts(-i) šīs tēmas ietvaros, un ar projektiem citās attiecīgās Horizon Europe darba programmu tēmās, tostarp misijas 'A Soil Deal for Europe' un EU Soil Observatory (EUSO) ietvaros.

Šajā tēmā dzimumu dimensijas (dzimuma un dzimumlomas analīzes) integrēšana pētniecības un inovācijas saturā nav obligāta prasība.