Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• uzlabota daudznozaru zinātniskā izpratne par Dienvidu okeāna un Antarktikas kriosfēras darbību un saistīto ekosistēmu dinamiku tuvākajā laikposmā (∼2030. gads), vidējā termiņā (2050.–2060. gads) un ilgtermiņā (pēc ∼2060. gada), tostarp par to savstarpējo mijiedarbību ar reģionālo un globālo klimata sistēmu citām sastāvdaļām, ietekmi uz tām un neaizsargātību pret pašreizējām un turpmākajām pārmaiņām tajās;
• svarīgs ieguldījums galvenajos okeāna, kriosfēras, klimata un bioloģiskās daudzveidības uzraudzības rādītājos, kas atbalsta starptautiskus, reģionālus un globālus novērtējumus. Veicināta reģionālās pieejas attīstība polārā okeāna, klimata un bioloģiskās daudzveidības novērojumiem, uzraudzībai un ziņošanai;
• informēta politika vides aizsardzības un klimatnoturības jomā un nodrošināta uz pierādījumiem balstīta reģionālā, Eiropas un globālā lēmumu pieņemšana par polārā okeāna pārvaldību; uzturēta Eiropas vadošā loma okeāna, klimata, bioloģiskās daudzveidības un kriosfēras zinātnē; sniegts nozīmīgs ieguldījums globālajos zinātniskajos novērtējumos (piemēram, IPCC, IPBES un WOA), kā arī ANO Okeāna zinātnes (2021–2030) un Kriosfēras zinātnes (2025–2034) desmitgadēs, Antarctica InSync programmā (2027. un 2030. gads), Starptautiskajā polārajā gadā (2032–2033), ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos 13 un 14, kā arī Eiropas polārās zinātnes koordinācijas centienos.

Priekšlikumiem būtu:

• jānovērš neskaidrības, jāuzlabo reģiona nākotnes prognozes un kvantitatīvie novērtējumi, aplūkojot izmaiņas tuvākajā, vidējā un ilgtermiņā (neatgriezeniskas, pēkšņas un neizbēgamas izmaiņas), to varbūtību, laiku, ātrumu, amplitūdu un ietekmi uz Zemes sistēmu (decennālās līdz tūkstošgades klimata prognozes, globālais jūras līmenis, okeāna cirkulācija, globālais oglekļa budžets);
• jāveicina izpratne par sarežģīto mijiedarbību un atgriezenisko saiti starp okeānu, atmosfēru, jūras ledu, šelfa ledājiem un sauszemes ledus dinamiku, vienlaikus ņemot vērā vairākus mērogus un procesus, koncentrējoties uz Antarktikas kontinentālajiem šelfiem, kur apstākļi mainās vai mainīsies strauji, kā arī uz dibena ūdeņu veidošanās reģioniem;
• jāpaplašina zināšanas par Dienvidu okeāna dinamiku un jūras ledus dinamiku tuvākajā, vidējā un ilgtermiņā. Labāk jāizprot izmaiņu izplatība, pamatmehānismi un ietekme Dienvidu okeānā un jūras ledū, lai samazinātu neskaidrības par prognozētajām liela mēroga okeāna cirkulācijas un transporta nākotnes izmaiņām, tostarp pēkšņām, neatgriezeniskām izmaiņām/lūzuma punktiem un sliekšņiem, apgrozījuma cirkulācijas sabrukumu, reģionālajām un globālajām klimata un laikapstākļu sistēmām. Tam būtu jāietver ekstremāli notikumi un vidējo platuma grādu laikapstākļi; plūsmas starp ledus segu un okeānu; okeāna oglekļa krātuvju nākotnes dinamika;
• jāizpēta Dienvidu okeāna ekosistēmu neaizsargātība, tostarp klimata pārmaiņu, piesārņojuma un citu antropogēno darbību ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu dinamikas izmaiņām tuvākajā (ap 2030. gadu), vidējā (2050.–2060. gads) un ilgtermiņā (pēc apm. 2060. gada). Tas ietver uzlabotus kontroles mainīgos visu dzīvības formu daudzveidībai, iekļaujot arī mikrobiomu un funkcijas (funkcionālā daudzveidība), kā arī biokompleksitāti, kas piemērota biosfēras integritātes mērīšanai dažādos aspektos. Priekšlikumiem būtu arī jāveicina ilgtermiņa, nepārtrauktu Dienvidu okeāna bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu darbības uzraudzības sistēmu izstrāde vai stiprināšana sinerģijā ar esošajām novērošanas infrastruktūrām;
• jāizstrādā mehānismi, lai atšķirtu cilvēka izraisītas vides izmaiņas no dabiskajām, un jāizstrādā stratēģijas Dienvidu okeāna trauslās vides aizsardzībai no cilvēka darbības un klimata pārmaiņām, kā arī vispusīgi jānosaka Dienvidu okeāna saglabāšanas pasākumu efektivitāte evolucionārā potenciāla un to īpašību saglabāšanai, kas vislabāk paredz izmaiņas;
• turpmāk jāuzlabo galvenie okeāna, kriosfēras, klimata un bioloģiskās daudzveidības uzraudzības rādītāji, kas atbalsta starptautiskos, reģionālos un globālos novērtējumus, un jāveicina reģionālās pieejas izstrāde polārā okeāna un klimata novērojumiem, uzraudzībai un ziņošanai, kā arī jāveicina daudzmēroga mijiedarbības atspoguļojums Zemes sistēmas modeļos (ESMs) un reģionālajos savienotajos atmosfēras–okeāna–jūras ledus–sauszemes modeļos, kas atspoguļo galvenos fizikālos, bioģeoķīmiskos un bioloģiskos procesus polārā okeāna reģionos;
• jāuzlabo spējas sniegt pierādījumus, pamatotus priekšlikumus un ieteikumus samērīgai politikai un aizsardzības, atjaunošanas un ilgtermiņa ilgtspējīgas pārvaldības pasākumiem, lai novērstu Dienvidu okeāna un tā ekosistēmu un kriosfēras nonākšanu punktā, no kura nav atgriešanās.

Darbībām būtu jāveicina EU Digital Twin of the Ocean un Destination Earth attīstība, kā arī jānodrošina saskarne ar Southern Ocean Observing System (SOOS). Visiem in-situ datiem, kas iegūti, izmantojot šajā tēmā finansētās darbības, jāatbilst INSPIRE principiem un jābūt pieejamiem, izmantojot European Commission atbalstītās atvērtās piekļuves krātuves (Copernicus un EMODnet). Jāpieliek konkrētas pūles, lai nodrošinātu, ka finansēto projektu kontekstā radītie dati ir FAIR (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami). Priekšlikumi tiek aicināti, attiecīgā gadījumā, ņemt vērā European research infrastructures^[1] piedāvātos datus, zināšanas un pakalpojumus, kā arī saistītos projektus vides jomā, piemēram, POLARIN^[2]. Starptautiskā sadarbība tiek stingri atbalstīta, īpaši ar All-Atlantic Ocean Research and Innovation Alliance (AAORIA) partnervalstīm^[3]. Šī tēma ir daļa no ESA un European Commission koordinācijas iniciatīvas par Zemes sistēmu zinātni, un šajā nolūkā tajā jāiekļauj pietiekami līdzekļi un resursi efektīvai koordinācijai ar attiecīgajiem ESA Polar Science Cluster projektiem, tostarp izmantojot jaunus satelītu Earth Observation datu kopas un kopīgas pētniecības darbības. Turklāt šī tēma atbalsta Eiropas polārās zinātnes koordinācijas centienus, tostarp sinerģiju ar European Polar Coordination Office (EPCO) mērķiem un darba plānu un to atbalstu.

[1] European Strategy Forum on Research Infrastructures (ESFRI) pētniecības infrastruktūru portfeļa katalogu var pārlūkot ESFRI tīmekļa vietnē https://ri-portfolio.esfri.eu/

[2] POLARIN – Polar Research Infrastructure Network.

[3] Home - All Atlantic Ocean Research and Innovation Alliance