Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• lauku kopienas kļūst noturīgākas, gūstot labumu no uzlabotas spējas paredzēt klimata, vides un sociālekonomiskos satricinājumus, sagatavoties tiem un atgūties no tiem;
• vietējā pārvaldība tiek stiprināta un kļūst iekļaujošāka, gūstot labumu no jauniešu aktīvas iesaistīšanās reaģēšanā uz dažāda veida satricinājumiem;
• lauku apvidu specifika krīzes gatavības un pārvaldības jomā tiek labāk izprasta visos pārvaldības līmeņos, ļaujot izstrādāt mērķtiecīgākus noteikumus krīzes gatavības un pārvaldības plānos.

Atbalstītajiem priekšlikumiem būtu jāveicina ilgtspējīga, līdzsvarota, taisnīga un iekļaujoša lauku apvidu attīstība, atbalstot ES lauku apvidu ilgtermiņa redzējuma īstenošanu un tā mērķus, kas paredz līdz 2040. gadam padarīt ES lauku apvidus spēcīgākus, savienotākus, noturīgākus un pārtikušākus. Atbalstītajiem priekšlikumiem būtu arī jāatbalsta lauksaimniecības un pārtikas redzējums un tā mērķis veicināt taisnīgus dzīves un darba apstākļus dinamiskos lauku apvidos, kā arī Komisijas prioritāte uzturēt mūsu dzīves kvalitāti, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām, sagatavotību un solidaritāti.

Ģeopolitiskā situācija un klimata pārmaiņas rada jaunus izaicinājumus, ar kuriem cilvēkiem jāsaskaras vietējā līmenī. Pētniecība un inovācijas var atbalstīt lauku kopienas ar pierādījumiem un līdzdalības metodoloģijām, lai paredzētu dažāda veida satricinājumus, sagatavotos tiem un atgūtos no tiem, vienlaikus veidojot noturību.

Priekšlikumiem būtu:

• jānovērtē dažāda veida satricinājumi (saprotami kā pēkšņi traucējumi), kas var ietekmēt lauku kopienu iztiku, labklājību, ar dzimumu saistītās atšķirības un noturību. Šie satricinājumi var ietvert kritiski svarīgas infrastruktūras traucējumus (piemēram, enerģijas trūkumu, transporta traucējumus, sakaru kļūmes), kā arī ekonomiskus (piemēram, darbvietu zaudēšanu, finanšu un ekonomiskās krīzes, tirgus nestabilitāti), sociokulturālus un demogrāfiskus (piemēram, sociālos konfliktus, veselības krīzes, migrāciju) un vides fenomenus (piemēram, dabas katastrofas, klimata pārmaiņas, ekstremālus laikapstākļus, ekosistēmu traucējumus);
• jāmēra lauku kopienu noturība ar atbilstošiem rādītājiem, izvērtējot satricinājumu sākotnējo ietekmi un spēju atgūties;
• jāveicina iekļaujoša, līdzdalīga un paredzoša pārvaldība, aktīvi iesaistot sievietes, jauniešus un cilvēkus neaizsargātā situācijā katastrofu riska samazināšanas un pārvaldības plānu izstrādē un īstenošanā, tādējādi stiprinot vietējo pārvaldību un nodrošinot, ka viņu vajadzības un perspektīvas tiek pilnībā integrētas plānošanā un lēmumu pieņemšanā;
• jāidentificē un jāmobilizē vietējie resursi, lai stiprinātu uz kopienu balstītu pielāgošanos un noturību, un jāatbalsta tādu risinājumu kopīga izstrāde, kas palīdz paredzēt vides un sociālekonomiskos satricinājumus, sagatavoties tiem un atgūties no tiem;
• jāatbalsta visu līmeņu pārvalde (vietējā, reģionālā, valsts, Eiropas un starptautiskā) lauku ievainojamības izpratnē pret klimata, vides un sociālekonomiskajiem satricinājumiem, kā arī efektīvu reaģēšanas un atveseļošanas stratēģiju izstrādē, novērtēšanā, īstenošanā un izvērtēšanā;

Paredzams, ka priekšlikumi balstīsies uz jau esošajiem rezultātiem un sadarbosies ar citām darbībām, kas finansētas šīs tēmas ietvaros, kā arī ar citiem attiecīgiem projektiem, kas finansēti Horizon Europe ietvaros. Priekšlikumos būtu jāiekļauj uzdevums un atbilstoši resursi, lai nodrošinātu šo sadarbību.

Priekšlikumiem būtu arī jāsniedz ieguldījums lauku apvidu noturības pārbaudē, izmantojot Resilience Dashboards^[1], ko izstrādājis Joint Research Centre (JRC).

Šī tēma ir starpdisciplināra un ietver dažādu ekspertīzes jomu iesaisti, tostarp teritoriālo plānošanu, katastrofu riska pārvaldību, ārkārtas reaģēšanu un līdzdalības pārvaldību. Šī tēma prasa efektīvu sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu iesaisti.

Priekšlikumos jāizmanto daudzu dalībnieku pieeja: pētniekiem, vietējām iestādēm, lauku kopienām un citām ieinteresētajām personām, kas darbojas vietējā līmenī (piemēram, civilā aizsardzība), būtu jāsadarbojas, lai kopīgi radītu un izstrādātu stratēģijas un risinājumus, kas risina vietējās vajadzības un prioritātes.

Starptautiskā sadarbība tiek veicināta, lai sekmētu zināšanu apmaiņu un savstarpēju mācīšanos starp valstīm.

[1] https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/strategic-foresight/2020-strategic-foresight-report/resilience-dashboards_en