Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• lauksaimniekiem ir uzlabota piekļuve digitālajiem rīkiem un konsultācijām, lai uzlabotu viņu noturību pret ūdens un barības vielu trūkumu;
• lauksaimnieki ir labāk sagatavoti Zaļajam kursam un ES jaunajam plānam ilgtspējīgai labklājībai un konkurētspējai;
• bioloģiskā daudzveidība gūst labumu no ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma samazināšanas, vienlaikus mazinot Eiropas atkarību no minerālmēsliem.

Būtisks izaicinājums lauksaimniecības nozarei ir nodrošināt pārtiku apstākļos, kad pieaug pasaules iedzīvotāju skaits, notiek klimata pārmaiņas un cenu svārstības, vienlaikus samazinot piesārņojumu un saglabājot dabas resursus un bioloģisko daudzveidību nākamajām paaudzēm. Lauksaimniekiem jāspēj ieviest inovatīvus risinājumus, lai palielinātu noturību pret ūdens un barības vielu trūkumu. Digitālās un datu tehnoloģijas piedāvā risinājumus parametru (piemēram, augsnes stāvokļa, ūdens un gaisa kvalitātes, barības vielu satura un pieejamības) uzraudzībai izmaksu ziņā efektīvā veidā, vienlaikus atbalstot lēmumu pieņemšanu par resursu pārvaldību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī veicinot tīrāku gaisu un bioloģisko daudzveidību.

Projektu pieteikumos jāveic šādas darbības:

• uzlabot zināšanas par sarežģīto mijiedarbību starp augiem, augsni, ūdeni, gaisu un barības vielām (slāpekli, fosforu), ņemot vērā klimata pārmaiņas ES un to ietekmi uz lauksaimniecības produkciju, lauksaimniecības sistēmām (tostarp augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu) un vidi, reprezentatīvā skaitā dažādu pedoklimatisko reģionu;
• izstrādāt un testēt uzraudzības ierīces un sistēmas, kas var ņemt vērā iepriekšējā punktā aprakstītās mijiedarbības atziņas, apsverot to vieglu integrāciju citās saimniecības pārvaldības informācijas sistēmās (FMIS) vai lēmumu atbalsta sistēmās (DSS), kā arī to pieejamību un cenas atbilstību lauksaimniekiem (piemēram, zems savienojamības līmenis noteiktos lauku apvidos, digitālās zināšanas, veselības traucējumi/invaliditāte utt.);
• izstrādāt un testēt ar AI iespējotas lēmumu atbalsta sistēmas, lai labāk uzraudzītu un novērtētu lauksaimniecības prakses un zemes apsaimniekošanas pasākumu ietekmi uz ūdens un barības vielu izmantošanu, ņemot vērā dažādas pedoklimatiskās zonas, vietējos apstākļus un saimniecību īpatnības, to ietekmi uz piesārņojumu (ūdens, augsne) un ieguvumus bioloģiskajai daudzveidībai;
• izveidot augstas kvalitātes AI apmācības datu kopas, lai atbalstītu DSS izstrādi ar mērķi uzlabot dažādu lauksaimniecības sistēmu noturību pret ūdens un barības vielu trūkumu, un padarīt tās publiski pieejamas, ievērojot juridisko skaidrību, ilgtspējīgu piekļuvi, pārredzamu dokumentāciju un metadatus, kā arī saskaņotus un standartizētus protokolus;
• apzināt iespējamos šķēršļus un veicinošos faktorus šo R&I izstrādņu tulkošanai praktiskos un komerciālos digitālajos rīkos un to ieviešanai galalietotāju vidū (īpaši saistībā ar uzticēšanos un pārredzamību, kā arī personu ar invaliditāti vajadzībām, piemēram, informācijas pieejamību), kā arī raksturot atlikušās zināšanu, apmācības un/vai konsultāciju nepilnības un vajadzības pēc atgriezeniskās saites politikas veidošanai.

Projekti šajā jomā ir saistīti ar ES politiku, kas attiecas uz ES vīziju par lauksaimniecību un pārtiku, ES rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai^[1], digitālajam laikmetam piemērotu Eiropu, Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju, Nulles piesārņojuma rīcības plānu, Tīra gaisa direktīvām, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam un Eiropas ūdens noturības stratēģiju.

Projektu pieteikumos jāīsteno daudzu iesaistīto pušu pieeja, izveidojot konsorciju, kura pamatā ir līdzsvarots dalībnieku kopums ar savstarpēji papildinošām zināšanām, tostarp lauksaimniekiem, pētniekiem, konsultantiem, tehnoloģiju nodrošinātājiem un biznesa partneriem.

Šī tēma prasa efektīvu SSH disciplīnu ieguldījumu un SSH ekspertu, institūciju iesaisti, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušanu, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, kas uzlabotu saistīto pētniecības darbību sabiedrisko ietekmi.

Projektu pieteikumos jāpievēršas dažādām lauksaimniecības sistēmām/pieejām, no kurām vienai jābūt bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Attiecīgā gadījumā projektu pieteikumos jāizmanto un jāpapildina Digital Europe Program ietvaros izveidotās kapacitātes un infrastruktūras (tostarp European Data Spaces, EDIHs), kā arī EURO HPC un EU AI Factory infrastruktūras. Projektu pieteikumiem jāatbilst arī spēkā esošajam ES regulējumam un stratēģijām, un jābalstās uz koncepcijām un risinājumiem, kas izstrādāti citās ES iniciatīvās, kuru mērķis ir veicināt datu koplietošanu, piemēram, Common European Agricultural Data Space (CEADS).

Projektu pieteikumi tiek mudināti iesaistīties starptautiskā sadarbībā un balstīties uz to attiecīgo projektu rezultātiem, kas finansēti Horizon 2020 un Horizon Europe ietvaros, kā arī nodrošināt sadarbību ar attiecīgiem pašreizējiem un turpmākajiem projektiem PRIMA un Agriculture of Data partnerību, JRC un European Soil Observatory (EUSO) ietvaros.