Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• lauksaimnieki gūst arvien lielāku labumu no drošu, efektīvu, praktisku un pieejamu uzlabotu vai jaunu barības piedevu un saistīto prakšu ieviešanas, kas samazina SEG un gaisa piesārņotāju emisijas, līdz minimumam samazina ietekmi uz vidi un nerada nelabvēlīgu ietekmi ne uz dzīvnieku produktivitāti, ne uz dzīvnieku labturību;
• lauksaimnieki un lauksaimniecības konsultanti iegūst labāku piekļuvi zināšanām, resursiem un izplatīšanas kanāliem barības piedevām, kas veicina šo risinājumu integrēšanu ikdienas praksē;
• tiek sniegtas uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas ES politikas un stratēģiju īstenošanai, tostarp attiecībā uz CAP, kas ir būtiskas ilgtspējīgām lopkopības sistēmām, vienlaikus kalpojot arī kā resurss regulatīvajām iestādēm.

Projekti šajā tematiskajā jomā ir saistīti ar ES politiku, kas attiecas uz EU Green Deal mērķiem attiecībā uz noturīgām un ilgtspējīgām lauksaimniecības un pārtikas sistēmām, ES klimata politiku, metāna stratēģiju, Vision for Agriculture and Food, kā arī ES rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai^[1].

Lopkopība būtiski veicina SEG emisijas un resursu patēriņu, tāpēc ir būtiski uzlabot barības izmantošanas efektivitāti un samazināt ietekmi uz vidi. Enteriskā fermentācija atgremotājiem rada ievērojamas metāna emisijas, savukārt neefektīva barības konversija palielina pieprasījumu pēc barības, zemes izmantošanu un piesārņojumu. Efektīvu barības piedevu izstrāde un ieviešana var samazināt metāna ražošanu, uzlabot barības vielu izmantošanu un samazināt slāpekļa izdalīšanos, atbalstot ilgtspējīgu lopkopību, lauksaimnieku rentabilitātes uzlabošanu un globālos klimata mērķus.

Metāna emisiju samazināšana no atgremotājiem veicina vides ilgtspēju, mazinot lopkopības ietekmi uz klimatu un vidi, vienlaikus atbalstot lauksaimnieku ekonomisko ilgtspēju, izmantojot uzlabotu produktivitāti un izmaksu ietaupījumus. Tikai nedaudzas piedevas ir uzrādījušas būtisku efektivitāti metāna emisiju samazināšanā vai kļuvušas komerciāli pieejamas. Uzticamu risinājumu ierobežotā pieejamība un problēmas, ko rada nekonsekventa efektivitāte un piemērojamība dažādās ražošanas sistēmās, ir ierobežojošs faktors. Priekšlikumiem jāattiecas uz dažādām sauszemes lopkopības sistēmām, sākot no konvencionālām līdz ekstensīvām sistēmām, ņemot vērā reģionālās barošanas sistēmas. Priekšlikumiem jāattiecas vismaz uz lielo atgremotāju audzēšanu.

Priekšlikumiem jāietver visas turpmāk minētās darbības:

• izstrādāt un pārbaudīt plašu piedevu klāstu, kas samazina emisijas darbības vidē (sasniedzot TRL 7), to sinerģiju un optimālas piegādes stratēģijas dažādām sauszemes lopkopības sistēmām, tostarp ekstensīvām un uz zālājiem balstītām sistēmām, gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā ražošanā. Jāpievēršas ietekmei uz dzīvnieku veselību, labturību, ražīgumu, produktu kvalitāti un neto SEG emisijām un gaisa piesārņotājiem, kā arī iespējamajiem kompromisiem starp šiem faktoriem;
• noteikt skaidrus galapunktus barības piedevu riska novērtēšanai, lai pierādītu to drošumu, un definēt komplementaritātes kritērijus, lai pierādītu to efektivitāti un ietekmi uz vidi, ko pamato zinātniski pierādījumi;
• pārbaudīt barības piedevu izmantošanas praktiskumu, piemērojamību, mērogojamību un sociālekonomisko un vides ietekmi, tostarp kompromisus ar citiem vides un sociālajiem aspektiem, dažādās ražošanas sistēmās un dažādos barošanas scenārijos;
• veicināt un atvieglot standartizētu datu vākšanas sistēmu kvalitātes kontroles procedūrām un uzskaites praksei, kas nodrošina konsekvenci starp ieinteresēto personu grupām un atbilst precīzas ziņošanas prasībām, paturot prātā ES^[2] un EFSA regulatīvo satvaru no paša sākuma un attiecībā uz barības piedevām;
• identificēt stratēģijas, piemēram, uzlabotus izplatīšanas tīklus, lauksaimnieku izglītības programmas un iespējamās subsīdijas vai stimulus, lai padarītu jaunas inovatīvas barības piedevas, kas samazina lopkopības emisijas, pieejamākas;
• novērtēt patērētāju uztveri, lai izprastu attieksmi pret barības piedevu izmantošanu emisiju samazināšanai lopkopībā un identificētu galvenos faktorus, kas ietekmē viņu lēmumus.

JRC līdzdalība varētu ietvert ieguldījumu scenāriju novērtēšanā ar integrēto agroekonomiskās modelēšanas platformu (iMAP), informācijas apmaiņu un ieguldījumu rezultātu izplatīšanā.

Lai ievērotu principu „nenodarīt būtisku kaitējumu” (DNSH), priekšlikumiem ir pienācīgi jārisina un jāizslēdz jebkāds iespējamais barības piedevu risks videi, dzīvnieku vai cilvēku veselībai.

Priekšlikumos ir jāīsteno daudzu dalībnieku pieeja un jānodrošina galveno lopkopības nozarē iesaistīto ieinteresēto personu, tostarp lauksaimnieku, konsultantu, privātā sektora/rūpniecības (piem., pārstrādātāju, barības ražotāju), politikas veidotāju, patērētāju u.c., atbilstoša iesaiste.

Priekšlikumiem jāizmanto pētījumu rezultāti un rīki, tostarp tie, kas izstrādāti iepriekšējos un pašreizējos attiecīgajos pētniecības projektos. Priekšlikumiem jāsadarbojas ar attiecīgām struktūrām vai organizācijām Eiropas līmenī un ārpus tā, piemēram, FAO, Livestock Environmental Assessment and Performance Partnership (LEAP, FAO)^[3], Global Research Alliance on Agricultural Greenhouse Gases^[4].

Lai labāk izpildītu temata prasības, tiek veicināta starptautiskā sadarbība.