Paredzams, ka projektu rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• lauksaimnieki spēj pāriet uz diversificētām, noturīgām un inovatīvām kultūraugu audzēšanas sistēmām, palielinot to ilgtspēju, konkurētspēju un veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;
• lauksaimniecības rentabilitāte tiek palielināta, ieviešot diversificētas kultūraugu audzēšanas sistēmas un attīstot vietējās vērtību ķēdes, kā arī izmantojot kultūraugu blakusproduktus;
• tiek palielināta izpratne un zināšanu/datu apmaiņa starp iesaistītajām pusēm par diversificētu kultūraugu audzēšanas sistēmu priekšrocībām lauksaimniekiem un pakārtotajām vērtību ķēdēm visā Eiropā.

Kultūraugu dažādošana veicina lauksaimnieku noturību pret ārējiem satricinājumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir ekonomiski, klimatiskie vai ar tirgu saistīti. Samazinot atkarību no viena kultūrauga audzēšanas, lauksaimnieki var stiprināt savu konkurētspēju pastāvīgi mainīgajā lauksaimniecības vidē. Kultūraugu laika un telpiskā dažādošana, piemēram, izmantojot augu seku un asociācijas, ir dzinējspēks mazietilpīgām, resursu ziņā efektīvām lauksaimniecības sistēmām, kas spēj nodrošināt vajadzību pēc pārtikas, lopbarības, rūpniecības produktiem (piemēram, bioenerģijas, biomateriāliem, bioķīmiskām vielām) un citiem ekosistēmu pakalpojumiem. Šīs dažādotās un mazietilpīgās lauksaimniecības sistēmas izveidosies, ja tiks pierādīti skaidri ieguvumi lauksaimniekiem un sabiedrībai, kā arī ja tiks pienācīgi organizētas turpmākās vērtību ķēdes.

Priekšlikumiem jāveic šādi uzdevumi:

• izstrādāt, testēt un demonstrēt inovatīvus risinājumus, kā arī uzņēmējdarbības un sadarbības modeļus, koncentrējoties uz darbībām, kas risina problēmas, lai atbalstītu lauksaimniekus kultūraugu ražošanas dažādošanā, rentabilitātes, noturības un ilgtspējas uzlabošanā;
• novērtēt piedāvāto inovāciju praktiskās ieviešanas dzīvotspēju un ietekmi uz lauksaimnieku darbības un uzņēmumu vispārējo ilgtspēju (ekonomisko, sociālo un vides). Jāanalizē piedāvāto inovāciju potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un atjaunošanā;
• aprakstīt izstrādātajām inovācijām pielāgotu izmantošanas ceļu, veicot dažādus nepieciešamos soļus (piemēram, tirgus izpēti, regulatīvos apstiprinājumus un licencēšanu, intelektuālā īpašuma pārvaldību u.c.), lai paātrinātu rezultātu izmantošanu;
• sniegt atbalstu lauksaimniekiem pārejā uz kultūraugu dažādošanu, risinot nozares specifiskās problēmas un izstrādājot stratēģijas to pārvarēšanai. Radīt daudzveidīgus, uz praksi orientētus izplatīšanas materiālus, piemēram, audiovizuālos materiālus, brošūras, prezentācijas, kas radošā veidā demonstrē inovācijas, iekļaujot mākslinieciskus elementus saistošai stāstīšanai.

Darbībām jāatbilst daudzpusējas iesaistes pieejas koncepcijai un jānodrošina atbilstoša SME, tehnoloģiju izstrādātāju, lauksaimnieku un patērētāju iesaiste. Lauksaimnieku un SME iesaiste ir izšķiroša, un tā būtu jāveicina, izmantojot mērķtiecīgus uzaicinājumus un finansiālu atbalstu trešajām personām, jo īpaši SME, kas izstrādā un testē piedāvātos inovatīvos risinājumus. Priekšlikumos jāpievēršas dažādām lauksaimniecības sistēmām/pieejām, no kurām vienai jābūt bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Priekšlikumos jāparedz atbilstoši resursi sadarbībai ar tematiskiem projektiem, kas finansēti saskaņā ar citiem šīs darba programmas tematiem, jo īpaši "HORIZON-CL6-2027-02-FARM2FORK-03". Priekšlikumos skaidri jāizskaidro, kā tie balstīsies uz iepriekšējām un pašreizējām ES finansētām pētniecības un inovāciju darbībām, nevis dublēs tās, tostarp attiecīgos projektus un darbības, kas finansētas saskaņā ar Horizon Europe partnerību "Agroecology" un EU Mission Soil.

Projekti šajā tematā ir saistīti ar ES politiku, kas attiecas uz ES vīziju par lauksaimniecību un pārtiku, ES rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai^[1] un Kopējo lauksaimniecības politiku.

[1] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52021DC0141R%2801%29