Saskaņā ar ES kopējo zivsaimniecības politiku un pārskatīto ES zivsaimniecības kontroles regulu, Eiropas okeānu paktu, Zivsaimniecības un akvakultūras vīziju ar 2040. gada perspektīvu, stratēģiskajām vadlīnijām ilgtspējīgai un konkurētspējīgai akvakultūrai, ES aļģu iniciatīvu, stratēģiju "No lauka līdz galdam", ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam un politikas satvaru "Pārtika 2030", ir paredzams, ka projektu rezultāti veicinās visus turpmāk minētos sagaidāmos rezultātus:

• tiek veicināta ekonomiskā labklājība piekrastes, lauku un pilsētu kopienās, izmantojot uzlabotus uzņēmējdarbības modeļus, vērtības ķēdes integrāciju un tirgus pieejamību mazajiem ražotājiem, kas var palīdzēt piedāvāt pievilcīgas darbavietas;
• patērētāji gūst labumu no lokāli ražotas, uzturvielām bagātas un drošas ūdens pārtikas pieejamības, ievērojot augstus vides un sociālos standartus;
• noturīgākas un spēcīgākas kopienas vietējā un reģionālā līmenī, veicinot inovācijas ūdens pārtikas vērtības ķēdē un risinot tādus izaicinājumus kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un resursu pārvaldība;
• konkurētspējīgāka un ilgtspējīgāka ūdens pārtikas nozare, attīstot uz ekosistēmām balstītas pārvaldības prakses, digitalizāciju un tehnoloģiskās inovācijas, kas balstītas uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem.

Maza mēroga ūdens produktu ražošana ietver maza mēroga zvejniecību, atpūtas zveju un akvakultūras saimniecības, kas klasificētas kā SME. 2021. gadā maza mēroga zvejniecība nodrošināja 49 % no nodarbinātības ES zvejniecības nozarē. Kopā ar citām jūrlietu aktivitātēm maza mēroga zvejniecībai ir būtiska loma vietējā ekonomikā, jo īpaši Vidusjūras reģionā, kur koncentrēta vairāk nekā puse no šīs nozares. Atpūtas zveja ir nekomerciālas zvejas aktivitātes, kurās jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti atpūtai, tūrismam vai sportam. Lai gan atpūtas zvejā iegūto lomu tirdzniecība vai pārdošana ir aizliegta, pienācīgi uzraudzīta un pārvaldīta, tā var veicināt saglabāšanas centienus un atbalstīt kopienas attīstību. Saskaņā ar Zinātnisko, tehnisko un ekonomisko zvejniecības komiteju, akvakultūras nozari ES galvenokārt veido mazi un ģimenes uzņēmumi – īpaši gliemju audzētavu gadījumā. Tomēr maza mēroga dalībnieki bieži saskaras ar grūtībām inovatīvu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā.

Izraudzītajiem priekšlikumiem ir jāpaplašina zināšanas un jāizstrādā rīki, tostarp uz dabu balstīti risinājumi, maza mēroga ūdens produktu ražošanas pārvaldībai un tālākai attīstībai. Tajos, kur tas ir būtiski, jāiekļauj gan dabaszinātņu, gan tehniskās zinātības aspekti, lai uzlabotu maza mēroga ūdens produktu ražošanu, kā arī jautājumi, kas saistīti ar sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnām, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, uzlabojot saistīto inovāciju aktivitāšu ietekmi uz sabiedrību. SSH ietvaros var iekļaut kultūras elementus, piemēram, vietējās tradīcijas, kas saistītas ar ūdens produktu ražošanu un patēriņu. Temata tvērums ietver zvejniecības un akvakultūras aktivitātes, kas norisinās saldūdeņos, iesāļos ūdeņos un jūrās, piemēram, maza mēroga zvejniecību, maza mēroga gliemju, jūraszāļu un zivju audzētavas, atpūtas zveju, pilsētvides akvakultūru un akvaponiku.

Izraudzītajiem priekšlikumiem ir jāizstrādā inovatīvas metodoloģijas, lai novērtētu attiecīgo maza mēroga dalībnieku ieguldījumu vides un sociālekonomiskajā jomā vietējo kopienu labklājībā plašākā ūdens produktu sistēmā, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu un mazaizsargāto grupu īpašās vajadzības. Tas varētu, piemēram, ietvert dažādus datu avotus (piem., pilsonisko zinātni, sociālos medijus) un uzlabotus datu apstrādes, validācijas un savietojamības risinājumus, izmantojot, piemēram, AI, mašīnmācīšanos un lielo datu analīzi, lai sniegtu praktiski izmantojamas atziņas.

Ir jārisina klimata pārmaiņu ietekme uz maza mēroga ūdens produktu ražošanu, kā arī maza mēroga ūdens produktu ražošanas potenciālais ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās procesā. Turklāt jāizpēta potenciāls vides pakalpojumu sniegšanai un ekoloģiskās pēdas nospieduma uzlabošanai. Attiecīgos gadījumos jāņem vērā ūdens dzīvnieku labturības jautājumi.

Izraudzītajiem priekšlikumiem jau no to izstrādes sākuma, visā to attīstības un īstenošanas gaitā ir jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas un galalietotāji, kā arī jārada rezultāti, kurus tie var viegli izmantot. Īpaša uzmanība jāpievērš zināšanu pārnesei, apmācībai un kapacitātes stiprināšanas aktivitātēm, lai nodrošinātu pētniecības rezultātu un inovāciju praktisku ieviešanu, ko veic maza mēroga dalībnieki un politikas veidotāji.