Eiropas lauksaimnieku noturības stiprināšana, uzlabojot spējas tikt galā ar riskiem un krīzēm

Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• ir integrētā veidā uzlabota lauksaimnieku un citu lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku spēja novērst dažādus riskus un krīzes, sagatavoties tām, tikt ar tām galā un tās pārvaldīt, ņemot vērā iespējamo klimata pārmaiņu radīto kombinēto un pastiprinošo ietekmi un to sekas;
• politikas veidotāji gūst labumu no pierādījumiem un labākas izpratnes par to, kā nodrošināt efektīvākas stratēģijas tādu dažādu risku un krīžu novēršanai un pārvaldībai, kas skar lauksaimniekus, ņemot vērā klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās kombinēto un pastiprinošo ietekmi;
• zināšanas un risinājumi lauksaimniecības sistēmu noturības uzlabošanai ir pieejami lauksaimniekiem un citiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, izmantojot aktīvas un efektīvas izplatīšanas un iesaistes darbības.

Lauksaimnieki ir pakļauti daudziem un pieaugošiem dažāda rakstura un mēroga riskiem un krīzēm, kas rada spiedienu uz viņu labklājību, uzņēmējdarbības dzīvotspēju un ienākumiem. Līdz šim pieejamie risku un krīžu pārvaldības rīki nav bijuši pietiekami, lai risinātu pieaugošās vajadzības pēc noturības spēju stiprināšanas. Ir nepieciešamas plašākas zināšanas un risinājumi, kas pielāgoti lauksaimniecības sistēmu un kontekstu daudzveidībai. Tas ļautu nodrošināt integrētāku risku un krīžu pārvaldību, kas ilgtermiņā veicinātu efektīvāku reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī atbilstošu profilaksi un pārvaldību. Projekta pieteikumos būtu jāpievēršas vienam vai vairākiem riskiem un krīzēm (piemēram, sanitārajiem, vides, ekonomiskajiem, ģeopolitiskajiem, ekoloģiskajiem, demogrāfiskajiem, tehnoloģiskajiem), kas rada vai var radīt nozīmīgu sociālekonomisko ietekmi, tieši vai netieši skarot ES lauksaimniekus, cita starpā ņemot vērā iespējamo kombinēto un pastiprinošo ietekmi klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma kontekstā.

Šīs tēmas ietvaros finansētajām darbībām būtu jāatbalsta ES politikas, kas saistītas ar ES lauksaimniecības un pārtikas vīziju un Kopējo lauksaimniecības politiku.

Projekta pieteikumos:

• jāuzlabo izpratne par lauksaimnieku individuālajām un kolektīvajām iespējām, stratēģijām, stimuliem, uzvedību un lēmumu pieņemšanu saistībā ar nenoteiktību, risku un krīžu pārvaldību. Šajā darbā būtu jāaptver konteksts, kurā darbojas lauksaimnieki, tostarp mijiedarbība ar citiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, kritiskās atkarības, kā arī tirgus apstākļi un politikas;
• jānovērtē saimniecību paredzamības, robustuma un adaptācijas spējas, rīcības un bezdarbības izmaksas un ieguvumi, kā arī mijiedarbība starp risku pārvaldību, krīžu pārvaldību un preventīvo prakšu ieviešanu saimniecībās, ainavas līmenī un/vai visā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Šajā darbā būtu arī jāanalizē saimniecību pārveidojošās spējas, reaģējot uz izaicinājumiem, kuru dēļ ierastā uzņēmējdarbība nav dzīvotspējīga vai iespējama;
• jāpiedāvā iekļaujoši risinājumi, jāuzlabo un jāizstrādā integrētas risku un krīžu pārvaldības stratēģijas saimniecības un ainavas līmenī un/vai visā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, lai uzlabotu lauksaimniecības sistēmu noturību. Piedāvātajos risinājumos būtu jāņem vērā dažādi ražošanas veidi un praktiķu riska uztvere, un tiem būtu jābūt pielāgotiem praktiķu riska preferencēm un noturības prasībām. Šajā darbā būtu jāiekļauj arī risinājumu izmaksu un ieguvumu novērtējums;
• jāpiedāvā kritēriji un pasākumi, lai uzlabotu godīgu risku sadali visā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē un risku mazināšanu, lai mazinātu ekonomiskos riskus lauksaimniekiem;
• jāpārbauda piedāvātās stratēģijas un/vai pasākumi, izmantojot eksperimentālu pieeju. Projekta pieteikumos ir vēlams šim nolūkam izmantot esošās līdzdalības infrastruktūras (piemēram, demonstrācijas vietas, dzīvās laboratorijas u.c.);
• jāatbalsta iekļaujoša un pieejama kapacitātes stiprināšana, apmācība un izglītība par risku un krīžu pārvaldību lauksaimniekiem un citiem attiecīgajiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem ("risku pratība");
• visās darbībās, kad tas ir piemēroti un būtiski, jāņem vērā klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma kombinētā un pastiprinošā ietekme uz cita veida riskiem un krīzēm.

Projekta pieteikumos jānovērtē un jāsalīdzina iespējas un stratēģijas, ko izstrādājuši lauksaimnieki, kuri īsteno dažādas lauksaimniecības pieejas, no kurām vienai jābūt bioloģiskajai lauksaimniecībai.

JRC var piedalīties finansējumam atlasītajā konsorcijā. JRC dalība varētu ietvert ieguldījumu lauksaimnieku riska preferenču izpratnē, riska sadales alternatīvu mērīšanā un izstrādē lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdei, kā arī alternatīvu testēšanā, izmantojot eksperimentālas metodes.

Projekta pieteikumos jāizmanto esošie attiecīgie pētījumu rezultāti un rīki. Tāpat jānodrošina papildināmība ar citiem attiecīgiem ES finansētiem projektiem, tostarp no ES misijām par pielāgošanos klimata pārmaiņām un par augsni. Projekta pieteikumos jānodrošina arī sinerģija ar citiem attiecīgiem ES finansētiem pētījumiem (piemēram, fi-compass pētījumiem), iniciatīvām un procesiem.

Projekta pieteikumos jāiekļauj īpašs uzdevums, atbilstoši resursi un plāns par to, kā tie sadarbosies ar citiem šīs tēmas ietvaros atlasītajiem projektiem (piemēram, piedaloties kopīgās aktivitātēs, semināros, kā arī kopīgās komunikācijas un izplatīšanas aktivitātēs). No atlasītajiem projektiem arī tiek sagaidīta sadarbība ar attiecīgiem projektiem, kas atlasīti tēmas HORIZON-CL6-2027-02-CLIMATE-03: Uz pierādījumiem balstītas politikas stiprināšana Eiropas lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī saistīto piegādes ķēžu noturībai pret krīzēm un sistēmiskiem riskiem ietvaros.

Projekta pieteikumos obligāti jāīsteno daudzpusēja pieeja, izveidojot konsorciju, kura pamatā ir līdzsvarots dalībnieku kopums ar savstarpēji papildinošām zināšanām, tostarp lauksaimnieki, pētnieki, valdības pārstāvji, lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki (piemēram, pārstrādātāji) un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Šajā tēmā jāiesaista efektīvs sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu ieguldījums.

Starptautiskā sadarbība ir vēlama.