Ja saraksts.lv tev šodien noderēja, atbalsti tā uzturēšanu — arī daži eiro palīdz. Atbalstīt

Granti — projektu finansējums, kas nav jāatmaksā

Atvērtie un gaidāmie grantu konkursi vienuviet: 🇪🇺 ES Finansējuma un konkursu portāls (Apvārsnis Eiropa, LIFE, Erasmus+, Digitālā Eiropa u.c.) un 🇱🇻 Sabiedrības integrācijas fonds. ES konkursu nosaukumi latviski ir 626 no 626; tie ir mašīntulkojumi, un katrā konkursā ir poga uz oriģinālu. 346 konkursiem ir tieša saite uz pieteikuma iesniegšanu.

Atvērti: 353 Gaidāmie: 266 Izsludinātais finansējums: 16 mljrd. € Atjaunots: 2026-09-12 22:20 UTC ES dati: 2026-09-12 22:20 UTC
← Atpakaļ uz sarakstu
Apvārsnis Eiropa 🇪🇺 ES portāls 🌾 Lauksaimniecība, pārtika un bioekonomika gaidāms

Eiropas lauksaimnieku noturības stiprināšana, uzlabojot spējas tikt galā ar riskiem un krīzēm

3. uzsaukums – vienpakāpes (2027) · HORIZON-CL6-2027-03

Atvērt ES portālā ↗ Pieteikšanās vēl nav atvērta. Iesniegšanas sistēma parādās, kad konkurss atveras. Rādīt oriģinālu angliski

Termiņš2027-05-11 — vēl 240 dienas
atvērs 2027-02-04
Kam der👥 Vajag konsorciju
pētniecības un inovācijas darbība
Finansējums12 milj. €
≈ 2 granti
Viens grants6 milj. €
💶 vienreizējs maksājums

Ko projektam jāsasniedz

Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

  • ir integrētā veidā uzlabota lauksaimnieku un citu lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku spēja novērst dažādus riskus un krīzes, sagatavoties tām, tikt ar tām galā un tās pārvaldīt, ņemot vērā iespējamo klimata pārmaiņu radīto kombinēto un pastiprinošo ietekmi un to sekas;
  • politikas veidotāji gūst labumu no pierādījumiem un labākas izpratnes par to, kā nodrošināt efektīvākas stratēģijas tādu dažādu risku un krīžu novēršanai un pārvaldībai, kas skar lauksaimniekus, ņemot vērā klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās kombinēto un pastiprinošo ietekmi;
  • zināšanas un risinājumi lauksaimniecības sistēmu noturības uzlabošanai ir pieejami lauksaimniekiem un citiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, izmantojot aktīvas un efektīvas izplatīšanas un iesaistes darbības.

Ko jādara

Lauksaimnieki ir pakļauti daudziem un pieaugošiem dažāda rakstura un mēroga riskiem un krīzēm, kas rada spiedienu uz viņu labklājību, uzņēmējdarbības dzīvotspēju un ienākumiem. Līdz šim pieejamie risku un krīžu pārvaldības rīki nav bijuši pietiekami, lai risinātu pieaugošās vajadzības pēc noturības spēju stiprināšanas. Ir nepieciešamas plašākas zināšanas un risinājumi, kas pielāgoti lauksaimniecības sistēmu un kontekstu daudzveidībai. Tas ļautu integrētāk pārvaldīt riskus un krīzes, nodrošinot efektīvāku reaģēšanu ārkārtas situācijās, kā arī atbilstošu profilaksi un pārvaldību ilgtermiņā. Priekšlikumiem jābūt vērstiem uz vienu vai vairākiem riskiem un krīzēm (piemēram, sanitāriem, vides, ekonomiskiem, ģeopolitiskiem, ekoloģiskiem, demogrāfiskiem, tehnoloģiskiem), kas rada vai var radīt nozīmīgu sociālekonomisko ietekmi, tieši vai netieši skarot ES lauksaimniekus, ņemot vērā, cita starpā, iespējamo kombinēto un pastiprinošo ietekmi klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma apstākļos.

Šajā tematiskajā jomā finansētajām darbībām būtu jāatbalsta ES politikas, kas saistītas ar ES Vision for Agriculture and Food un Common Agricultural Policy.

Priekšlikumiem:

  • jāuzlabo izpratne par lauksaimnieku individuālajām un kolektīvajām iespējām, stratēģijām, stimuliem, uzvedību un lēmumu pieņemšanu saistībā ar nenoteiktību, risku un krīžu pārvaldību. Šajā darbā jāaptver konteksts, kurā darbojas lauksaimnieki, tostarp mijiedarbība ar citiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, kritiskās atkarības, kā arī tirgus apstākļi un politikas;
  • jānovērtē saimniecību paredzamības, robustuma un adaptācijas spējas, rīcības un bezdarbības izmaksas un ieguvumi, kā arī mijiedarbība starp risku pārvaldību, krīžu pārvaldību un preventīvo prakšu ieviešanu saimniecībās, ainavas līmenī un/vai visā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Šajā darbā jāanalizē arī saimniecību transformācijas spējas, reaģējot uz izaicinājumiem, kuru dēļ ierastā uzņēmējdarbība nav dzīvotspējīga vai iespējama;
  • jāpiedāvā iekļaujoši risinājumi, jāuzlabo un jāizstrādā integrētas risku un krīžu pārvaldības stratēģijas saimniecības un ainavas līmenī un/vai visā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, lai uzlabotu lauksaimniecības sistēmu noturību. Piedāvātajos risinājumos jāņem vērā dažādi ražošanas veidi un praktiķu riska uztvere, un tiem jābūt pielāgotiem praktiķu riska preferencēm un noturības prasībām. Šajā darbā jāiekļauj arī risinājumu izmaksu un ieguvumu novērtējums;
  • jāpiedāvā kritēriji un pasākumi, lai uzlabotu godīgu risku sadali visā lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē un risku mazināšanu, lai mazinātu ekonomiskos riskus lauksaimniekiem;
  • jāpārbauda piedāvātās stratēģijas un/vai pasākumi, izmantojot eksperimentālu pieeju. Priekšlikumi tiek mudināti šim nolūkam izmantot esošās līdzdalības infrastruktūras (piemēram, demonstrējumu vietas, dzīvās laboratorijas u.c.);
  • jāatbalsta iekļaujoša un pieejama kapacitātes celšana, apmācība un izglītība par risku un krīžu pārvaldību lauksaimniekiem un citiem attiecīgajiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem (“risku pratība”);
  • visās darbībās, kad tas ir piemēroti un būtiski, jāņem vērā klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma kombinētā un pastiprinošā ietekme uz cita veida riskiem un krīzēm.

Priekšlikumos jānovērtē un jāsalīdzina iespējas un stratēģijas, ko izstrādājuši lauksaimnieki, kuri īsteno dažādas lauksaimniecības pieejas, no kurām vienai jābūt bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Joint Research Centre (JRC) var piedalīties finansējumam atlasītajā konsorcijā. JRC dalība varētu ietvert ieguldījumu lauksaimnieku riska preferenču izpratnē, risku sadales alternatīvu mērīšanā un izstrādē lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdei, kā arī alternatīvu testēšanā, izmantojot eksperimentālas metodes.

Priekšlikumiem jāizmanto esošie attiecīgie pētījumu rezultāti un rīki. Tiem jānodrošina arī papildināmība ar citiem attiecīgiem ES finansētiem projektiem, tostarp no EU Missions on Adaptation to Climate Change un on Soil. Priekšlikumiem jānodrošina arī sinerģija ar citiem attiecīgiem ES finansētiem pētījumiem (piemēram, fi-compass pētījumiem), projektiem, iniciatīvām un procesiem.

Priekšlikumos jāiekļauj īpašs uzdevums, atbilstoši resursi un plāns par to, kā tie sadarbosies ar citiem šajā tematiskajā jomā atlasītajiem projektiem (piemēram, piedaloties kopīgās aktivitātēs, semināros, kā arī kopīgās komunikācijas un izplatīšanas aktivitātēs utt.). Paredzams, ka atlasītie projekti sadarbosies arī ar attiecīgiem projektiem, kas atlasīti tēmas HORIZON-CL6-2027-02-CLIMATE-03: Strengthening evidence-based policies for the resilience of European agriculture and forestry and related supply chains against crises and systemic risks ietvaros.

Priekšlikumos jāīsteno daudzu dalībnieku pieeja ar konsorciju, kura pamatā ir līdzsvarots dalībnieku sastāvs ar savstarpēji papildinošām zināšanām, tostarp lauksaimnieki, pētnieki, valdības pārstāvji, lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki (piemēram, pārstrādātāji) un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Šajā tematiskajā jomā jāiesaista efektīvs sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu ieguldījums.

Starptautiskā sadarbība tiek atbalstīta.

Īpašās prasības pieteikuma iesniedzējam

⚑ JRC var piedalīties

  • JRC var piedalīties. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs var būt konsorcija dalībnieks bez finansējuma.

Ir spēkā šādi papildu atbilstības kritēriji: priekšlikumos jāizmanto daudzu dalībnieku pieeja. Skatīt daudzu dalībnieku pieejas definīciju šajā darba programmas daļā.

JRC var piedalīties finansējumam atlasītajā konsorcijā kā saņēmējs bez finansējuma vai kā saistītais partneris. JRC nepiedalīsies priekšlikuma sagatavošanā un iesniegšanā – skatīt Vispārīgo pielikumu B.

aprakstīts B pielikumā Darba programmas vispārīgajos pielikumos.

Kvalifikācija un finansiālā spēja

Konkursa tekstā šī prasība netiek aprakstīta — tā ir vienāda visai programmai (darba programmas C pielikums). Praksē: finansiālo spēju pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja pieprasītais ES ieguldījums pārsniedz 500 000 €; publiskajām iestādēm, augstskolām un starptautiskām organizācijām to nepārbauda. Darbības spēju vērtē pēc pieteikumā aprakstītās komandas un pieredzes. Tas ir vispārējs skaidrojums, ne šī konkursa teksts.

Avots un licence. Oriģinālais konkursa teksts ↗ — © Eiropas Savienība, 1995–2026, CC BY 4.0. Teksts šeit ir sakārtots pa sadaļām un attīrīts no noformējuma (grozīts). Latviskojums ir mašīntulkojums un arī skaitās grozījums; kļūdas tulkojumā ir mūsu, ne Eiropas Komisijas. Juridiski saistošs ir tikai oriģināls.