Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos sagaidāmajos rezultātos:

• lauksaimniekiem un citiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu lēmumu pieņēmējiem ir labāka izpratne par konkurētspējas noteicošajiem faktoriem un mijiedarbību ar ilgtspējas dimensijām (ekonomisko, sociālo, vides, tostarp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām);
• lauksaimnieki, politikas veidotāji un citi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu lēmumu pieņēmēji gūst labumu no uzlabotas datu vākšanas un piekļuves tiem, kā arī analītiskajiem rīkiem, kas ļauj pieņemt pamatotākus lēmumus, saskaņojot konkurētspējas, ilgtspējas un noturības mērķus;
• politikas veidotāji ir labāk sagatavoti uz pierādījumiem balstītas politikas izstrādei.

Lauksaimniecības un pārtikas nozare ir svarīgs ES konkurētspējas pīlārs. To veido daudzveidīgi uzņēmumi, kas nodrošina aptuveni 15 % no kopējās ES nodarbinātības un sniedz būtisku ieguldījumu svarīgu pakalpojumu nodrošināšanā un stabilas un pieejamas pārtikas piegādes garantēšanā ES iedzīvotājiem. Lauksaimniecības konkurētspējas jēdziens ir sarežģīts, un zinātniskajā literatūrā tam pieiet no dažādām perspektīvām un metodoloģijām. ES politikas mērķis ir risināt arvien pieaugošu uzdevumu skaitu izaicinošā un mainīgā kontekstā (piemēram, klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, ģeopolitiskā spriedze, strauja digitalizācija). Ir nepieciešams atjaunināt zināšanas un rīkus par lauksaimniecības konkurētspēju. Tam būtu jāpalīdz uzlabot mūsu spēju izstrādāt un īstenot lauksaimniecības politiku, kas ir efektīva, lai orientētos un risinātu vairākus mērķus, vienlaikus nodrošinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, nemazinot mūsu konkurētspēju ilgtermiņā. Veiksmīgiem priekšlikumiem šajā jomā būtu jāatbalsta ES Vision for Agriculture and Food, Competitiveness Compass, Common Agricultural Policy, Green Deal ilgtspējas mērķi (tostarp klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā) un SDGs.

Priekšlikumiem būtu:

• jārisina analītiskās nepilnības konkurētspējas jomā, lai labāk ņemtu vērā to dažādos virzītājspēkus, ieguldījumus (tostarp zemi, darbaspēku, kapitālu), komponentus (piemēram, izmaksas, cenu, inovācijas spēju, investīciju spēju, tirgus daļu, tirgus pozīciju, noturību, zināšanas, prasmes, produktivitāti, produktu kvalitāti, diferenciāciju) un ietekmi (ekonomisko, vides un sociālo). Jāņem vērā dažādas vērtību ķēdes un lauksaimniecības sistēmas dažādos reģionos, no kurām vienai jābūt bioloģiskajai lauksaimniecībai. Šai darbībai būtu jāintegrē zināšanas no dažādām disciplīnām (piemēram, ekonomikas, vadības, agronomijas, vides zinātnēm);
• jāuzlabo spēja analizēt ar lauksaimniecību saistīto politiku, kas atbalsta un atzīst ilgtspējīgu praksi (piemēram, atbalstot klimata, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības mērķus) visā vērtību ķēdē (piemēram, uzticamības pārbaude, produkti, kas nav saistīti ar atmežošanu) un tirdzniecības nolīgumos, jo īpaši to spēju atbalstīt konkurētspējas un noturības mērķus, kā arī mazināt noplūdes efektus;
• jānodrošina pierādījumi par konkurētspējas sociālajiem, ekonomiskajiem un vides virzītājspēkiem, sinerģiju un kompromisiem starp ilgtspējas dimensijām vērtību ķēdes dažādos posmos un starp tiem (tostarp lauku saimniecību līmenī, ražotāju organizācijās, augšupējos un lejupējos operatoros utt.), kā arī telpiskā (no vietējā līdz globālajam) un laika mērogā (no īstermiņa līdz ilgtermiņam). Priekšlikumi tiek mudināti apsvērt dažāda garuma vērtību ķēdes (piemēram, īsas, vidēja līmeņa, globālas), biznesa stratēģijas (piemēram, apjomekonomiju, specializāciju un aglomerāciju pretstatā darbības jomas ekonomijai) un mārketinga stratēģijas (piemēram, kvalitātes diferenciāciju);
• jāidentificē, jāuzlabo un/vai jāizstrādā atbilstoši rādītāji un metrikas, kā arī jāvāc nepieciešamie dati, lai uzlabotu snieguma, ilgtspējas, noturības, produktivitātes un konkurētspējas mērīšanu analītiskajos rīkos. Šajā darbā jāņem vērā lēmumu pieņēmēju praktiskās vajadzības un to darbības konteksts (piemēram, starptautiskā pretstatā vietējai stratēģijai). Īpaša uzmanība jāpievērš prioritātes noteikšanai atbilstošiem, robustiem rādītājiem, kurus varētu replicēt dažādās valstīs;
• jāsniedz ieteikumi un jāpiedāvā sviras, lai paredzētu kompromisus un saskaņotu konkurētspējas, noturības un ilgtspējas mērķus biznesa stratēģijās un politikās, kā arī atbalstītu lauksaimniecības nozares ilgtermiņa labklājību.

Priekšlikumiem būtu jāizmanto esošie attiecīgie pētījumu rezultāti un rīki, kā arī jānodrošina papildināmība ar citiem attiecīgiem ES finansētiem projektiem. Priekšlikumiem arī jānodrošina sinerģija ar citiem attiecīgiem ES finansētiem pētījumiem, projektiem, iniciatīvām un procesiem (piemēram, konkurētspējas pārbaudi).

JRC dalība varētu ietvert ieguldījumu scenāriju novērtēšanā ar iMAP modelēšanas platformu, informācijas apmaiņu un ieguldījumu rezultātu izplatīšanā.

Priekšlikumiem ir jāīsteno daudzu dalībnieku pieeja ar konsorciju, kura pamatā ir līdzsvarots dalībnieku sastāvs ar papildinošām zināšanām, tostarp lauksaimnieki, pētnieki, uzņēmumi un citi attiecīgie dalībnieki no lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdēm.

Starptautiskā sadarbība tiek veicināta, jo īpaši ar Vidusjūras reģiona valstīm.

Šajā tēmā būtu jāiesaista sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu efektīvs ieguldījums.