Paredzams, ka projektu rezultāti veicinās šādus ieguvumus:

• Palielināta akadēmisko pētījumu rezultātu komercializācija, atvieglojot industrijai, jaunuzņēmumiem un strauji augošiem uzņēmumiem piekļuvi akadēmisko pētījumu intelektuālajiem aktīviem;
• Stiprināta sadarbība starp industriju un akadēmisko vidi, kas atspoguļojas palielinātā tehnoloģiju pārneses darījumu un kopīgu pētniecības un attīstības projektu skaitā, kuri rezultējas tirgum gatavās inovācijās;
• Ieviestas jaunuzņēmumiem draudzīgākas intelektuālo aktīvu pārneses/licencēšanas politikas universitātēs/pētniecības un augstākās izglītības iestādēs/RTO;
• Palielināts atvasināto uzņēmumu (spinoffs) skaits, dodot iespēju pētniekiem pārvarēt šķēršļus savu intelektuālo aktīvu komercializācijā;
• Samazinātas darījumu izmaksas, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) sarunām, izveidojot standartizētākas aktīvu pārneses politikas universitātēs/pētniecības un augstākās izglītības iestādēs/RTO;
• Optimizēti pārneses/licencēšanas procesi universitātēs/pētniecības un augstākās izglītības iestādēs/RTO, pamatojoties uz intelektuālo aktīvu grupēšanu portfeļos, kurus var komercializēt komplektos, kas ir pievilcīgāki industrijai un investoriem.

Akadēmiskās zināšanas radošās organizācijas (universitātes, pētniecības un augstākās izglītības iestādes un RTO) darbojas kā inovāciju dzinējspēki, nodrošinot jaunuzņēmumus un nozares ar jaunām zināšanām, tehnoloģijām un kvalificētiem speciālistiem. Šo potenciālu var attīstīt, izmantojot efektīvas intelektuālā īpašuma pārvaldības stratēģijas un lietderīgus tehnoloģiju pārneses birojus (TTO). Tomēr Eiropas pētniecības valorizācijas potenciāls netiek pilnībā izmantots.

Pašlaik rūpniecības dalībniekiem ir grūti identificēt un piekļūt akadēmiskajiem rezultātiem, kuriem ir komercializācijas potenciāls. No vienas puses, salīdzinoši sarežģītā un sadrumstalotā TTO vide rada augstas darījumu izmaksas, kas attur uzņēmumus, jo īpaši jaunuzņēmumus, no sadarbības vai akadēmiskās pētniecības rezultātu izmantošanas komercializācijas nolūkos. No otras puses, finansiālu un nefinansiālu stimulu trūkums akadēmiskajiem pētniekiem kavē viņu iesaisti. Patiešām, daudzos gadījumos pētnieki nevar pilnībā saņemt autoratlīdzību no intelektuālo aktīvu licencēšanas, un zināšanu valorizācijas aktivitātes netiek atzītas viņu karjeras izaugsmē.

Šajā sakarā Draghi ziņojumā^[1] Eiropas universitātēm/RTO ieteikts pieņemt koordinētāku, uz komercializāciju vērstu un jaunuzņēmumiem draudzīgu intelektuālo aktīvu pārvaldības pieeju^[2].

Iesaistītajiem labuma guvējiem jāveic šādas darbības:

• pieņemt jaunuzņēmumiem draudzīgas intelektuālo aktīvu pārvaldības stratēģijas;
• paātrināt akadēmiskās pētniecības rezultātu komercializāciju godīgos un pārredzamos apstākļos, kas ir pievilcīgi inovatīviem uzņēmumiem un investoriem, jo īpaši kritiskajās tehnoloģiju jomās, kas saistītas ar ES ekonomisko drošību;
• stiprināt labākās prakses ieviešanu intelektuālo aktīvu pārvaldībā ^[3], tostarp taisnīgu pētniecības un inovāciju (R&I) aktivitātēs radītās vērtības sadali;
• uzlabot atbalstu pētniekiem un studentiem pētniecības rezultātu komercializācijā;
• uzlabot intelektuālo aktīvu pārvaldības praksi, izveidojot portfeļa pieejas intelektuālo aktīvu tirgošanai komplektos;
• veicināt sadarbību starp pētniekiem, jaunuzņēmumiem un inovatīviem uzņēmumiem.

Konkrētāk, projektu dalībniekiem ir jā:

1. Identificēt un dalīties ar labāko praksi, kas izstrādāta zināšanu valorizācijas atbalstam ^[4];
2. Pamatojoties uz to, izveidot kopīgu rīku kopumu jaunuzņēmumiem draudzīgai licencēšanai/pārnesei ^[5], kas pielāgojams konkrētajam valsts/reģionālajam kontekstam, izmantojot veidnes, stratēģijas, veiksmīgus gadījumu pētījumus un biznesa modeļus. Rīkkopa varētu ietvert standartizētus noteikumus un procesus, kā arī elastīgus un pielāgojamus nosacījumus, lai atbalstītu licencēšanas līgumu sarunas, noslēgšanu un īstenošanu;
3. Izstrādāt kopīgu stimulu un ieguvumu sadales modeli, nodrošinot stimulus pētniekiem un studentiem iesaistīties komercializācijā ar taisnīgu no intelektuālajiem aktīviem gūto ieņēmumu sadali;
4. Testēt licencēšanas/pārneses rīkus un ieguvumu sadales modeļus, īstenojot vismaz trīs izmēģinājuma projektus ar pētniekiem vai studentiem, kuri iesaistās komercializācijas aktivitātēs.
5. Šo aktivitāšu rezultātiem jāļauj informēt par turpmāko plāna izstrādi licencēšanai, autoratlīdzību un ieņēmumu sadalei, kā arī kapitāla līdzdalībai akadēmiskajām iestādēm un to izgudrotājiem, komercializējot intelektuālo īpašumu (IP) un veidojot atvasinātus uzņēmumus (spinoffs)^[6]. Plānam būtu jāatbalsta efektīva intelektuālo aktīvu pārvaldība un intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) sarunu un licencēšanas prakse visā Eiropā.

Tiek atbalstīta inovāciju aģentūru un/vai valsts un reģionālo iestāžu līdzdalība, kas var palīdzēt universitātēm, pētniecības un augstākās izglītības iestādēm vai RTO pielāgot to intelektuālo aktīvu pārvaldības politiku un tās īstenošanu. Labuma guvējiem ir jānodrošina attiecīgo ieinteresēto personu, jo īpaši jaunuzņēmumu un SME, konsultēšana, lai īstenotu šo darbību. Viņi tiek arī mudināti izmantot attiecīgās papildu programmas, piemēram, EIT Higher Education Initiative^[7].

[1] The future of European competitiveness – A competitiveness strategy for Europe

[2] Piemēram, izmantojot virtuālās daļas vai licencēšanas nosacījumus, kas kompensē universitāti/pētniecības un augstākās izglītības iestādi/RTO tikai brīdī, kad tiek gūti pārdošanas ieņēmumi/peļņa no produkta vai pakalpojuma, kas komercializē intelektuālā īpašuma tiesības (IPR), vai kad investori iziet no uzņēmuma.

[3] Kā noteikts Labas prakses kodeksā par intelektuālo aktīvu pārvaldību zināšanu valorizācijai Eiropas pētniecības telpā.

[4] Dalībnieki tiek mudināti dalīties ar savu labāko praksi, cita starpā, Knowledge Valorisation Platform labākās prakses krātuvē.

[5] Projekts tiek mudināts sadarboties un, kur vien iespējams, balstīties uz citu ES finansētu projektu rezultātiem zināšanu valorizācijas jomā. Tas jo īpaši ietver projektus no uzsaukumiem HORIZON-CL4-2023-HUMAN-01-31 un HORIZON-CL4-2024-HUMAN-02-35.

[6] Īpaša plāna izveide ir daļa no Lab to Unicorn Initiative, kas izziņota saskaņā ar ES jaunuzņēmumu un izaugsmes uzņēmumu stratēģiju.

[7] EIT Higher Education Initiative