Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu šādos iznākumos:

• Palielināt filantropisko organizāciju sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm, TTO, inovatīviem uzņēmumiem un riska kapitāla (VCs) fondiem, atbalstot inovatīvus projektus un uzņēmumus to attīstībā un izaugsmē;
• Atbalstīt akadēmisko pētījumu un inovāciju pāreju no augstākās izglītības iestādēm uz tirgum gataviem risinājumiem.

Pašlaik Eiropā darbojas vairāk nekā 33 000 filantropisku organizāciju, kuru ikgadējie filantropiskie izdevumi sasniedz 50 miljardus EUR, bet filantropisko aktīvu kopējais apjoms — 567 miljardus EUR^[1]. Filantropiskās organizācijas un augstākās izglītības iestādes jau daudzus gadus sadarbojas, atbalstot revolucionāru pētījumu un tehnoloģiju attīstību. Tajā pašā laikā ES joprojām saskaras ar grūtībām tehnoloģiju ieviešanā tirgū. Tāpēc šīs darbības mērķis ir balstīties uz šiem izveidotajiem sadarbības modeļiem, lai atbalstītu izstrādāto tehnoloģiju nodošanu tirgum, atbalstot infrastruktūru (piemēram, dzīvās laboratorijas un izmēģinājumu stendus) un/vai iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas tehnoloģiju tālākai komercializācijai ar konkrētu kopīgu mērķi.

Šīs tēmas mērķis ir stimulēt filantropisko organizāciju atbalstu projektiem ar augstu potenciālu ne tikai ar finanšu resursu palīdzību, bet arī nodrošinot piekļuvi ekspertīzei un līdzīgi domājošu ieinteresēto personu un investoru tīkliem, kā arī pašām kļūstot par jauno tehnoloģiju pirmajām lietotājām, tādējādi ļaujot tās testēt.

Augstākās izglītības iestādēm ir jāiesniedz plāns, kurā izklāstīts, kā tās plāno virzīt un komercializēt savus izstrādātos pētījumus un tehnoloģijas. Šajā plānā būtu jāprecizē, kā tās sadarbosies ar filantropiskām organizācijām un/vai riska kapitāla investoriem, lai atbalstītu agrīnas stadijas uzņēmumus, kā arī ar uzņēmumiem, kas varētu ieviest universitātēs izstrādātās tehnoloģijas. Tajā jāiekļauj arī stratēģijas citu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanai, kuras var palīdzēt šīs inovācijas ieviest tirgū. Sadarbība var notikt reģionālā, nacionālā vai Eiropas līmenī, piedaloties vismaz vienai augstākās izglītības iestādei vai šādu organizāciju tīklam, RTO un vienai filantropiskai organizācijai vai filantropisko organizāciju tīklam. Konsorcijos var iekļaut arī akseleratoru vai investoru tīklus un valdības organizācijas un/vai citas attiecīgās inovāciju ieinteresētās personas.

Filantropiskās organizācijas loma konsorcijos var ietvert, bet neaprobežojas ar:

• Piekļuves nodrošināšanu citiem investoriem un līdzīgi domājošu ieinteresēto personu tīkliem;
• Projekta atpazīstamības palielināšanu attiecīgo ieinteresēto personu vidū;
• Izstrādāto tehnoloģiju ieviešanas un pieņemšanas paātrināšanu citu ieinteresēto personu vidū;
• Kļūšanu par jauno izstrādāto tehnoloģiju pirmajām lietotājām, ļaujot tās testēt.

Saņēmēju sadarbībai ir jāsniedz konkrēti rezultāti, un darbības var ietvert, bet neaprobežojas ar vienu vai vairākām no šīm jomām:

• Dažādu pētniecības un inovāciju dalībnieku apvienošana, lai kopīgi izstrādātu tehnoloģiju vai tehnoloģiju kombināciju. Līdz projekta beigām konsorcijam ir jāpierāda izstrādātās tehnoloģijas vai tehnoloģiju pielietojums — vai apstiprināta interese par pielietojumu — jaunu produktu un/vai pakalpojumu radīšanā vai esošo uzlabošanā, ko veic vismaz viens jaunuzņēmums, strauji augošs uzņēmums vai korporatīva vienība;
• Eksperimentu telpu un testēšanas vides, piemēram, dzīvo laboratoriju, izmēģinājumu stendu, inkubatoru vai akseleratoru, izveides atbalstīšana;
• Sadarbībā ar tehnoloģiju pārneses birojiem (TTO) atbalstīt vairāku atvasinātu uzņēmumu (spin-offs) izveidi, kas veiksmīgi piesaista riska finansējumu. Finansējumam jābūt saņemtam no vismaz viena no šādiem investoru veidiem: biznesa eņģeļiem, akseleratoriem, riska kapitāla firmām, korporatīvajiem investoriem, filantropiskām organizācijām vai nacionālajām attīstības bankām. Rezultātā ir sagaidāms noteikts skaits parakstītu darījumu;
• Viena vai vairāku akseleratoru izveide ar mērķi piesaistīt vairākus jaunuzņēmumus riska finansējumam.

Projekta ilgums ir atkarīgs no piedāvātā projekta, taču, lai sasniegtu kvalitatīvus rezultātus, tiek paredzēts, ka tas būs no viena līdz trim gadiem.

Šī uzaicinājuma vajadzībām atbilstošai filantropiskai organizācijai ir jāatbilst Philea noteiktajiem kritērijiem "sabiedriskā labuma fondam". Konkrēti, ir kolektīvi definēti pieci kritēriji, lai organizāciju uzskatītu par sabiedriskā labuma fondu:

1. Tās ir neatkarīgas, atsevišķi izveidotas bezpeļņas struktūras.
2. Tām nav biedru vai akcionāru.
3. Tām ir savs izveidots un uzticams ienākumu avots, parasti, bet ne tikai, no fonda kapitāla.
4. Tām ir sava pārvaldes padome.
5. Tās sadala savus finanšu resursus izglītības, kultūras, reliģiskiem, sociāliem vai citiem sabiedriskā labuma mērķiem, vai nu:
   1. Atbalstot asociācijas, labdarības organizācijas un izglītības iestādes vai indivīdus; vai,
   2. Īstenojot savas programmas.

Dalībnieki tiek arī mudināti izmantot attiecīgās papildu programmas, piemēram, EIT Higher Education Initiative^[2].

Lai atbalstītu augstākās izglītības iestāžu darbu atbilstošu filantropisko organizāciju identificēšanā sadarbībai, Komisija arī uzsāks pētījumu, lai kartētu un profilētu attiecīgās filantropiskās organizācijas, kas darbojas pētniecības un inovāciju jomā Eiropā.

[1] McKinsey un Philea. Šajā tēmā filantropija attiecas uz fondiem, korporatīvajiem finansētājiem un privātpersonām, kas izmanto savus finanšu un nefinanšu resursus sabiedrības labā.

[2] EIT Higher Education Initiative