Paredzams, ka projekta rezultāti sniegs ieguldījumu dažu turpmāk minēto sagaidāmo rezultātu sasniegšanā.

• Drošības novērtējuma un ilgtermiņa darbības atbilstības turpināšana, risinot tehniskos izaicinājumus, regulatīvās prasības un ekonomiskās konkurētspējas mērķus. Licences turētāji un regulatori nodrošinās sekmīgu prasību īstenošanu saskaņā ar Kodoldrošības direktīvu ^[1], Pamatdrošības standartu direktīvu ^[2], Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas direktīvu ^[3] un tematiskajiem salīdzinošajiem izvērtējumiem ^[4] esošajām un plānotajām atomelektrostacijām un pētniecības reaktoriem.
• Novecošanas pārvaldības programmu drošības novērtējums un drošības risinājumu optimizācija, kā arī progresīvu rīku izstrāde un validācija novecošanas pārvaldībai un reaktoru drošības rezervju novērtēšanai. Mērķis ir novērst un mazināt riskus (tostarp tos, kas saistīti ar smagām avārijām), izmantojot inovatīvas starpnozaru tehnoloģijas (piemērojamas vairākām reaktoru tehnoloģijām), digitālos uzlabojumus, digitālos dvīņus, AI/ML atbalstītu defektu noteikšanu, progresīvu daudzfizikālo (tostarp šķidruma un struktūras mijiedarbības) un/vai daudzmērogu modelēšanu un simulāciju, kā arī PSA atjauninājumus pagarinātām darbībām.
• Iekšējo un ārējo apdraudējumu drošības novērtējums, lai izvērtētu kodoliekārtu drošību (piemērojams vairākām reaktoru tehnoloģijām un kodoldegvielas cikla iekārtām), novērstu un mazinātu avārijas situācijas, kā arī uzlabotu un validētu progresīvus modelēšanas rīkus (tostarp uz AI balstītas pieejas).
• Progresīvu materiālu testēšanas, kā arī komponentu un strukturālās integritātes novērtēšanas metožu tālāka izstrāde un validācija, lai kvantitatīvi noteiktu materiālu degradāciju (tostarp betona konstrukcijas, metāla nogurumu, koroziju, apstarošanas izraisītu trauslumu, defektu toleranci, progresīvas NDE metodes un drošības rezerves novecojušās un potenciāli degradētās iekārtās).
• Reaktoru ilgtermiņa darbības (LTO) degvielas un aktīvās zonas drošības pārvaldība, lai novērtētu augstas izdegšanas pakāpes degvielas un apvalka integritāti; kā arī alternatīvās degvielas, aktīvās zonas fizikas un neitronu plūsmas pārdales efektu novērtējums, un LTO ietekme uz izlietotās degvielas krājumiem un starpuzglabāšanu.
• Augstāko kodoldrošības standartu nodrošināšana alternatīvās kodoldegvielas izmantošanai padomju projektējuma pētniecības reaktoros ES dalībvalstīs un Ukrainā. Tas varētu veicināt konsekventas pieejas šīs alternatīvās degvielas licencēšanai un izmantošanai.
• Labas prakses vadlīniju izstrāde izstrādātajām novērtēšanas metodēm, zināšanu trūkumu identificēšana drošības rezervju jomā, projekta rezultātu izplatīšana un atbilstošas apmācības nodrošināšana izstrādāto novērtēšanas metožu izmantošanā. LTO stratēģiju piemēru apmaiņa, lai veicinātu mācīšanos un pieredzes apmaiņu.
• Atbalsts starptautiskās sadarbības etalonu izveidei; konsekventu un saskaņotu pieeju apmaiņa starp regulatoriem dažādu kodoltehnoloģiju drošības novērtējumos (piemēram, regulāras apmaiņas starp licences turētājiem un regulatīvajām iestādēm un/vai to tehniskā atbalsta organizācijām); drošības tālāka uzlabošana visā Kopienā, ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Šādai rīcībai būtu jānodrošina papildināmība ar nesen uzsākto grantu shēmu, kas atbalsta kompetentās valstu regulatīvās iestādes koordinētās pieejās jauniem regulatīvajiem izaicinājumiem kodoldrošības jomā.^[5]
• Kompetenču attīstība un pēctecības nodrošināšana īstermiņa un ilgtermiņa pētniecībā. Tas atbalstīs ieinteresēto dalībvalstu enerģētikas un klimata stratēģijas, izceļot LTO lomu to enerģijas ražošanas padarīšanā klimatneitrālāku (saskaņā ar ES tehnoloģiskās neitralitātes principu un ievērojot to), tādējādi palielinot gan ES, gan dalībvalstu energoapgādes drošību.

Euratom pētniecību virzīs pieaugošā ilgtermiņa darbības (LTO) nozīme un fakts, ka pašreizējā un plānotā inovatīvā flote galvenokārt sastāvēs no ūdens dzesēšanas reaktoriem.

Priekšlikumos jārisina problēmas, kas saistītas ar novecošanas pārvaldību un/vai pašreizējās un plānotās reaktoru flotes drošības rezervju novērtēšanu. Šādi izaicinājumi attiecas uz vairākiem punktiem, tostarp metožu un rīku izstrādi un validāciju, lai palielinātu drošību un sistēmu, kā arī uzticamai un drošai darbībai un pārvaldībai nepieciešamo struktūru un komponentu pieejamību. Citas fokusa jomas ietver betona konstrukciju novecošanu, kodolfiziku un termohidrauliku, iekšējos un ārējos apdraudējumus (piemēram, ugunsgrēku un sprādzienu parādības), inspekcijas, stāvokļa un strukturālās veselības uzraudzību, digitalizāciju (tostarp AI), mašīnmācīšanos, lietu internetu un digitālos dvīņus, modelēšanu un simulāciju (piemēram, izmantojot augstas veiktspējas skaitļošanas un inženiertehniskās modelēšanas kombināciju), kā arī profilakses un mazināšanas stratēģijas paredzētajai LTO.

Atbilstošas drošības rezerves, agrīna degradācijas atklāšana un spiediena robežkomponentu atteiču novēršana ir augsta prioritāte, lai nodrošinātu svarīgo trešo fizisko barjeru ūdens dzesēšanas reaktoros. Kodolspēkstaciju ilgajā darbības laikā (40 līdz 80 gadi) to tērauda spiediena robežkomponentus apdraud nelineāri procesi, piemēram, novecošana, dažādi degradācijas mehānismi un slodzes vēstures ietekme. Tas izceļ pētniecības darbību nozīmi (tostarp eksperimentālos centienus nodrošināt pareizu bojājumu tolerances, degradācijas analīzi, nomaināmo komponentu uzlabošanu, izmantojot materiālu un degvielas izstrādi, slodzes un drošības rezerves), kā arī atbilstošu programmu izstrādi inspekcijām, remontiem, komponentu nomaiņai (tostarp progresīvām ražošanas tehnoloģijām šo komponentu ražošanai) un nepārtrauktai pielāgošanai drošības regulatīvajiem standartiem (pat tiem, kas izriet no klimata pārmaiņām).

Šīs tēmas tvērums ietver arī alternatīvās kodoldegvielas drošību gadījumos, kad ir apdraudēta degvielas piegādes drošība (piemēram, padomju projektētie pētniecības reaktori).

Attiecīgos gadījumos Komisija iesaka konsorcijiem izmantot JRC pakalpojumus. JRC var piedalīties priekšlikuma sagatavošanā un iesniegšanā. Tas segtu darbības izmaksas par savu personālu, kā arī pētniecības infrastruktūras darbības izmaksas. JRC iekārtas un kompetence ir uzskaitītas šīs darba programmas Vispārīgajā pielikumā H.

[1] Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu kodoliekārtu kodoldrošībai (OV L 219, 25.7.2014., 42. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2014/87/Euratom (2014. gada 8. jūlijs).

[2] Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvas 89/618/Euratom, 90/641/Euratom, 96/29/Euratom, 97/43/Euratom un 2003/122/Euratom, OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.

[3] Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai, OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.

[4] https://www.ensreg.eu/.

[5] Piešķirts saskaņā ar lēmumu C(2024)8345, kas publicēts https://energy.ec.europa.eu/topics/funding-and-financing/financing-decisions_en