Šī tēma ir turpinājums līdzfinansētajai Eiropas partnerībai pētniecībai kodolmateriālu jomā (CONNECT-NM) un veido ES ieguldījumu 2026.–2027. gada budžeta periodā.

Šīs darbības mērķis ir nodrošināt papildu finansējumu līdzfinansētajai Eiropas partnerībai kodolmateriālu jomā, kas apvieno Eiropas vienības, kurām ir valsts mandāts pētniecībai materiālzinātnē un kuras strādā ar kodolmateriāliem. Tās mērķis ir apvienot resursus, lai sasniegtu kritisko masu un uzlabotu drošību, kā arī efektivitāti un lietderību, ieviešot materiālu risinājumus kodolenerģētikas jomā visā Eiropā.

Partnerības kodolmateriālu jomā darbības joma aptver visu to dalībvalstu un asociēto valstu pētniecības intereses, kuras nodarbojas ar kodolmateriālu pētniecību. Tā neaprobežojas tikai ar valstīm, kuras ražo kodolenerģiju.

Dotācija partnerībai veicinās sagaidāmos rezultātus, kas norādīti tēmā HORIZON-EURATOM-2023-NRT-01-04.

Konsorcijs, kas ieguva dotāciju saskaņā ar tēmu HORIZON-EURATOM-2023-NRT-01-04, ir unikālā situācijā, lai iesniegtu priekšlikumu iecerētās partnerības turpināšanai.

Šīs tēmas konsorcijā var iekļaut papildu partnerus, un ir paredzēts, ka tas papildinās darbības ārpus CONNECT-NM zinātniskās darbības jomas.

Saskaņā ar Kodoldrošības direktīvas mērķiem šai Eiropas partnerībai būtu jāveicina esošo un nākamo progresīvo kodoliekārtu, tostarp mazo modulāro reaktoru (SMR), droša darbība. Paplašinātā partnerība kodolmateriālu jomā turpmāk veicinās mijiedarbību un savstarpējo bagātināšanos starp valstu dalībniekiem attiecīgajās galvenajās jomās, kā arī nodrošinās uzlabotu zināšanu pārvaldību ES un dalībvalstu līmenī.

Paredzams, ka projekta rezultāti veicinās:

• turpmāku zināšanu padziļināšanu par galvenajiem kodolstruktūrmateriālu un kodoldegvielas veidiem, uzsvaru liekot uz pētījumiem par inovatīviem materiālu risinājumiem izstrādes stadijā esošajām reaktoru sistēmām (tostarp vieglā ūdens SMR un citiem progresīviem reaktoriem);
• holistiskas pieejas uzlabošanu simulācijai un prognozējošai modelēšanai attiecīgajiem materiāliem (saskaņā ar "materiālu pēc projekta" stratēģiju);
• drošu un drošumspējīgu atbalstu atomelektrostaciju (NPP) kalpošanas laika pagarināšanas programmām, integrējot iegūtās zināšanas attiecīgajās tehniskā novērtējuma un licencēšanas procedūrās;
• eksperimentālo spēju tālāku attīstību kodolmateriālu un kodoldegvielas kvalifikācijai (cita starpā veicinot neitronu apstarošanas eksperimentus);
• spēcīgu un funkcionālu zināšanu pārvaldības pieeju tālāku attīstību šajā jomā (tostarp veicinot nepieciešamo kodolprojektēšanas kodu izstrādi);
• pētāmo materiālu un kodoldegvielas loka paplašināšanu, salīdzinot ar tiem, kas jau ir aplūkoti CONNECT-NM Eiropas partnerībā (piemēram, polimēri).

Materiālzinātne ir viens no galvenajiem tehnoloģiskās attīstības un rūpnieciskās inovācijas virzītājspēkiem. Kodolenerģētikas jomā materiālu pētniecībai ir izšķiroša nozīme kodoliekārtu drošības, efektivitātes un ekonomiskuma uzlabošanā. Tā atbalsta tehnoloģiskos un drošības uzlabojumus esošajos kodolreaktoros un jaunbūvēs. Tā arī nodrošina progresīvu reaktoru koncepciju (tostarp SMR) izstrādi.

Materiālzinātne aptver arī vairākas materiālu klases. Tās ietver materiālus, kas ir būtiski kodolreaktoru aktīvajām zonām (piemēram, metālu sakausējumi un keramika; degvielas apvalki un degviela; vielas neitronu kontrolei; betons; un polimēri kabeļiem). Inovatīvi risinājumi pētniecībai šo kodolmateriālu izstrādes, ražošanas un kvalifikācijas jomā ir nepieciešami, ja ES kodolenerģētikas nozare vēlas ne tikai saglabāt visaugstākos drošības standartus, bet arī būt konkurētspējīga ar citām enerģijas ražošanas tehnoloģijām (kā arī ar virkni starptautisko dalībnieku šajā jomā).

Tādēļ ir sagaidāms, ka šī darbība sniegs būtisku ieguldījumu materiālu un saistīto progresīvo ražošanas metožu izstrādē un kvalifikācijā, tādējādi nodrošinot visaugstākos drošības standartus kodolkomponentiem un samazinot laiku līdz nonākšanai tirgū. Tas prasīs pāreju no tradicionālās materiālzinātnes pieejas "novērot un kvalificēt" uz mūsdienīgo "projektēt un kontrolēt" pieeju, kas jau tiek īstenota CONNECT-NM un kuras paplašinājumā tiek izvirzīti tālāki mērķi. Ir jāizstrādā arī precīzas materiālu stāvokļa uzraudzības metodes izmantošanai darbības laikā, kā arī progresīvas prognozēšanas metodoloģijas, kas ietver mūsdienīgas digitālās metodes, kuras apvienotas ar fizikāliem modeļiem^[1]. 

Balstoties uz CONNECT-NM jau izveidotajām konsultatīvajām struktūrām, partnerībai būtu jānostiprina sava izmantošanas un inovāciju grupa (kurā ietilpst pārstāvji no rūpniecības struktūrām un citām attiecīgām iestādēm), kā arī jābūt kompetencei inovāciju un rezultātu izmantošanas jomā. Turklāt partnerības darbībai noderēs CONNECT-NM izveidotās neatkarīgās starptautiskās zinātniskās konsultatīvās padomes konsolidācija.

Partnerībai jābūt uz mērķi orientētai un ar skaidri definētiem galvenajiem starpposma mērķiem, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību. Tās darbības jomai jāietver visas zinātniskās un tehniskās jomas, kā arī visas iepriekš aprakstītās horizontālās darbības, kas saistītas ar KM.

Pētniecības virzieni būtu jāturpina piedāvāt ar konkrētiem projektiem, kas aptver stratēģiskajā pētniecības programmā noteiktās zinātniskās un tehniskās prioritātes. Projektiem, kurus paredzēts uzsākt partnerībā, izmantojot jaunus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, attiecīgi jāaptver attiecīgajiem valsts mēroga dalībniekiem interesējošās jomas un jāļauj iesaistīt jaunus partnerus, ja tas ir lietderīgi. Projekti jādefinē pēc tehniskā tvēruma, un attiecīgajiem uzaicinājumiem jābūt atvērtiem jebkuram dalībniekam.

Projektu uzdevumu un finansējuma sadalījums partneriem būtu jāpārskata katru gadu, sagatavojot ikgadējo darba programmu. Šīs ikgadējās partnerības pārskatīšanas laikā būtu jāņem vērā jaunās pētniecības prioritātes, kas ir būtiskas Euratom programmai (ņemot vērā konsultatīvo padomju viedokli).

Lai maksimāli palielinātu KM (īpaši tās ietekmi uz mazākām un mazāk attīstītām valsts programmām), partnerības ietvaros būtu jāturpina izstrādāt un īstenot horizontālo darbību kopums zināšanu nodošanas, izglītības un apmācības jomā. Partnerībai jābūt atvērtai starptautiskai pētniecības un attīstības sadarbībai. Tās vadītājiem būtu jāpārstāv partnerība savas kompetences jomās starptautiskos pasākumos un forumos.

Sagaidāms, ka partneru saistības attiecībā uz to finansiālo un/vai natūrā sniegto ieguldījumu Eiropas partnerībā tiks nodrošinātas pārvaldības struktūrā (izmantojot atklātus uzaicinājumus un citus īpašus īstenošanas pasākumus un centienus valsts mēroga koordinācijai). Priekšlikumos būtu jāapvieno nepieciešamie finanšu un/vai natūrā sniegtie resursi no iesaistītajām valsts (vai reģionālajām) pētniecības programmām, lai īstenotu kopīgas pētniecības darbības, kas aprakstītas ierosinātajos pētniecības virzienos un/vai atklātajos uzaicinājumos iesniegt starptautiskus priekšlikumus, kas arī rezultējas dotācijās trešām personām.

Priekšlikumam jāatbilst kritērijiem Eiropas partnerību atlasei un īstenošanai, kā arī to uzraudzībai, novērtēšanai, pakāpeniskai izbeigšanai vai atjaunošanai (kā noteikts Horizon Europe regulas III pielikumā^[2]).

Sagaidāms, ka partnerību ietekme tiks sasniegta saskaņotā veidā visās ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs, ko citādi būtu grūti sasniegt ar valsts programmām.

Dotācijas piešķiršana partnerības turpināšanai saskaņā ar šo uzaicinājumu būtu jāpamato ar priekšlikumu, ko iesniedzis saskaņā ar GA.101165375 finansētā konsorcija koordinators, un papildu darbības (kas var ietvert papildu partnerus), kuras finansējamas ar dotāciju, ir jāpakļauj novērtēšanai. Šajā novērtējumā jāņem vērā esošais konteksts, sākotnējā novērtējuma tvērums (attiecīgā gadījumā) un visas saistītās saistības, kas noteiktas dotācijas nolīgumā.

Šī darbība ir HORIZON-EURATOM-2023-NRT-01-04 temata turpinājums, un tai ir nepieciešams grozījums esošajā dotācijas nolīgumā. Tādēļ priekšlikumā galvenokārt jāizklāsta papildu darbības (tostarp papildu partneri), uz kurām attieksies piešķīrums dotācijas nolīguma grozījumu veidā.

Finansiālais atbalsts trešām personām ir paredzēts darbībām, kas nodrošina galveno piekļuvi unikālām pētniecības infrastruktūrām un garantē to pieejamību, tādējādi stiprinot patiesu Eiropas lietotāju centru kodolpētniecībai.

Attiecīgā gadījumā Komisija iesaka konsorcijiem izmantot JRC pakalpojumus. JRC var piedalīties priekšlikuma sagatavošanā un iesniegšanā. JRC segtu darbības izmaksas par savu personālu un pētniecības infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas. JRC iekārtas un kompetence ir uzskaitītas šīs darba programmas vispārīgajā H pielikumā.

[1] https://cordis.europa.eu/project/id/899997

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Horizon Europe – pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013, OV L 170, 12.5.2021., 1.–68. lpp.