Šī tēma ir līdzfinansētās Eiropas partnerības pētījumiem radiācijas aizsardzības un jonizējošā starojuma noteikšanas jomā (PIANOFORTE) turpinājums un veido ES ieguldījumu 2026.–2027. gadam. Partnerības izveide veicinās tēmas HORIZON-EURATOM-2021-NRT-01-09 noteikto sagaidāmo rezultātu sasniegšanu.

Paredzams, ka partnerība sniegs ieguldījumu visos turpmāk minētajos rezultātos:

• uzlabotu riska novērtējumu izstrāde prakses pamatošanai un radioloģiskās aizsardzības optimizēšanai sabiedrības locekļiem, pacientiem, darbiniekiem un videi visās iedarbības situācijās (medicīniskā, dabiskā, profesionālā un nejaušā – tostarp kombinētā iedarbība un pārklājošies riski), lai atbalstītu Pamatdrošības standartu direktīvas īstenošanu;
• izpratnes par saikni starp iedarbības raksturlielumiem (starojuma kvalitāte, deva, devas jauda un devas ietekme attiecībā pret gravitāciju) un vēža un ne-vēža izraisītiem efektiem (tostarp optimizēta noteikšana un dozimetrija) pilnveidošana līdz mūsdienīgam līmenim;
• zināšanu bāzes un analītisko rīku izstrāde galvenajām radiācijas reakcijas mainīguma pazīmēm (tostarp audu reakcijas, vēzis un šūnu novecošanās, kā arī radio-inducētā imūnreakcija) cilvēkiem un ekosistēmās;
• integratīvās radiobioloģijas attīstīšana, sākot no pamatmehānismiem līdz klīniskajai praksei un epidemioloģijai (tostarp humanitārās un sociālās zinātnes), lai turpmāk raksturotu un novērtētu jonizējošā starojuma ietekmi;
• zinātniskā pamatojuma nodrošināšana un prioritāšu noteikšana jonizējošā starojuma medicīniskajam pielietojumam (izmantojot plašu pieeju ietekmei uz sabiedrības veselību), lai novērstu lēmumu pieņemšanai būtiskus zināšanu trūkumus; riska/ieguvuma analīzes pastiprināšana; individuālās pacientu dozimetrijas attīstīšana, izmantojot radiobioloģijas pētījumu rezultātus; ieteikumu, procedūru un rīku izstrāde pacientu radiācijas aizsardzības uzlabošanai; un atbalsts jaunu un optimizētu medicīnisko procedūru efektīvai ieviešanai klīniskajā praksē;
• zinātniskā pamatojuma nodrošināšana ieteikumiem, procedūrām un rīkiem darbinieku un sabiedrības radiācijas aizsardzības uzlabošanai saskaņā ar Pamatdrošības standartu direktīvu;
• zinātniskā pamatojuma nodrošināšana ieteikumiem, procedūrām un rīkiem, lai nodrošinātu un uzlabotu gatavību kodolavārijām un radioloģiskām ārkārtas situācijām un to seku likvidēšanai (tostarp uzlabotas zināšanas par to, kādas vērtības jāņem vērā, iesaistot ieinteresētās personas); tieša iedzīvotāju radioloģiskā uzraudzība un netieša uzraudzība, izmantojot vides paraugu ņemšanu un mērījumus (arī pamatojoties uz skaitļošanas metodēm, kurās izmanto lielo datu analīzi un AI); un slimnīcu spēju uzlabošana ārkārtas situāciju atbalstam;
• kvalitātes nodrošināšana visiem mērījumiem. Tas ietver izsekojamību un nenoteiktību piešķiršanu rezultātiem;
• apmācības stiprināšana, izmantojot pētniecību radiācijas aizsardzības jomā, un nepārtrauktas apmācības un karjeras izaugsmes veicināšana;
• piekļuves atvieglošana pētniecības infrastruktūrai un datu integrācijas un FAIR principu ieviešanas procesu (atrodami, pieejami, savietojami un atkārtoti izmantojami) veicināšana;
• sabiedrības iesaistes un izpratnes par sabiedrības uztveri attiecībā uz radiācijas riskiem uzlabošana; dažādu mērķgrupu identificēšana ieinteresēto personu vidū; un komunikācija ar sabiedrību un tās iesaistīšana jautājumos par radiācijas riskiem un aizsardzības pasākumiem, lai veicinātu sabiedrības akceptu.

Komisija aicina iesniegt priekšlikumus Eiropas partnerības izveidei pētījumiem par radiācijas aizsardzību un jonizējošā starojuma noteikšanu. Ierosinātajām partnerībām ir jāizpilda šajā temata sadaļā noteiktās prasības, kā arī jāatbilst kritērijiem par Eiropas partnerību atlasi, īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu, darbības izbeigšanu vai atjaunošanu, kā noteikts Horizon Europe regulā.

Šīs partnerības ietvaros finansētajiem radiācijas aizsardzības pētījumiem būtu jāsniedz risinājumi un ieteikumi cilvēku un vides aizsardzībai no jonizējošā starojuma potenciāli kaitīgās ietekmes (kā to pieprasa Pamatdrošības standartu direktīva). Ir nepieciešama pastiprināta daudznozaru pieeja pētniecībai, inovācijām un iedzīvotāju iesaistei, lai turpinātu attīstīt zināšanu bāzi un nodrošinātu inovāciju ieviešanu saistībā ar riskiem, ko rada dažāda veida starojuma iedarbība, tādējādi ļaujot šīs zināšanas izmantot tiešiem ieguvumiem radiācijas aizsardzības kultūrā un praksē. Individuālo īpašību (piemēram, dzimuma un vecuma) ietekme un mijiedarbība ar citiem riska faktoriem būs jārisina kā daļa no pētījumiem par individuālo jutīgumu, uzņēmību un deģeneratīvo trauslumu. Tas ir būtisks jautājums medicīniskajā pielietojumā, kam jābūt pamatotam un optimizētam, balstoties uz drošiem pierādījumiem un zinātniskiem rezultātiem.

Šīs partnerības īstenošanai būtu nepieciešama visas Eiropas pētniecības kopienas sadarbība, lai izmantotu dažādu zinātnes nozaru sinerģiju. Tas nozīmē visu pētniecības iestāžu un universitāšu potenciālu iesaisti, aptverot gan fundamentālos, gan lietišķos pētījumus, kā arī humanitārās un sociālās zinātnes. Partnerībai būtu jāņem vērā pašreizējais zināšanu stāvoklis un prioritātes, kas noteiktas MELODI (mazas devas starojums), ALLIANCE (radioekoloģija), European Metrology Network for Radiation Protection (EMN RP), EURADOS (dozimetrija), NERIS (kodolavārijas gatavība), EURAMED (medicīniskā iedarbība), SHARE (sociālās un humanitārās zinātnes) un SNETP (ilgtspējīgas kodolenerģijas tehnoloģiju platforma) stratēģiskajās pētniecības programmās.

Turklāt iedzīvotājiem arī turpmāk būtu jāiesaistās, atbalstot atvērtas un līdzdalības pieejas pētniecībai un inovācijām radiācijas aizsardzības jomā. Labiem lēmumiem ir nepieciešams, lai sabiedrības jautājumi un iedzīvotāju iesaiste tiktu ņemti vērā, izvērtējot ar starojuma iedarbību saistītos riskus.

Lai sasniegtu gaidītos rezultātus, partnerība balstītos uz savu stratēģisko pētniecības un inovāciju programmu (SRIA) un to tālāk attīstītu. Partnerībai būtu arī jāņem vērā Euratom Zinātniskās un tehniskās komitejas atzinums par pētniecības ceļvedi, SAMIRA iniciatīvu un ceļvedi^[1] jonizējošā starojuma medicīniskajam pielietojumam, kas izstrādāts Euratom finansētajā EURAMED rocc-n-roll ^[2] projektā.

Partnerībai būtu jārisina identificētās pētniecības un inovāciju prioritātes, izmantojot vismaz vienu atklātu uzaicinājumu. Uzaicinājuma prioritātes būtu jānosaka ciešā saistībā ar ieinteresētajām personām. Partnerības pārvaldības struktūrai būtu jānodrošina pārredzami, atklāti uzaicinājumi, projektu pieteikumu izvērtēšana un atlase.

Tiek veicinātas saiknes ar citām partnerībām un starptautiskā sadarbība ārpus Euratom (īpaši ar starptautiskām organizācijām). Citas sinerģijas starp programmām (piemēram, Horizon Europe veselības klasteris un ierosinātā vēža misija) tiks turpinātas pētīt, izmantojot īpašas darba grupas. Tāpat būtu jāsadarbojas ar nozari tehnoloģiskās attīstības jomā un zinātnisko un tehnoloģisko sasniegumu tuvināšanā tirgum iedzīvotāju un sabiedrības labā.

Partnerībai būtu jānodrošina pieejamība un jāatvieglo piekļuve modernām pētniecības infrastruktūrām, kas nepieciešamas SRIA īstenošanai. Tas būtu jādara saskaņā ar darbību HORIZON-EURATOM-2026-01-04 (Eiropas kodolpētniecības iekārta).

Partnerībai būtu arī jāattīsta kompetences radioloģiskās aizsardzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot radioloģiskās aizsardzības kultūrai. Būtu jāpiedāvā risinājumi problēmai, kā paziņot rezultātus radioloģiskās aizsardzības jomā un iesaistīt nespeciālistu auditoriju (piemēram, politikas veidotājus un plašu sabiedrību).

Konsorcija partneriem ir jāuzņemas finansiālas saistības un ieguldījumi natūrā, lai atbalstītu pārvaldības struktūru, kopīgus uzaicinājumus un citus īpašus īstenošanas pasākumus un centienus valsts līmeņa koordinācijai.

Pieteikuma iesniedzēji varētu apvienot nepieciešamos finanšu resursus no iesaistītajām valsts (vai reģionālajām) pētniecības programmām, lai īstenotu kopīgus uzaicinājumus starptautiskiem priekšlikumiem, kas rezultētos dotācijās trešajām pusēm.

Komisija arī aicina konsorcijus piedāvāt inovatīvus risinājumus un pētniecības pieejas (papildus iepriekš uzskaitītajām), lai sasniegtu gaidītos rezultātus.

Dotācijas piešķiršanai partnerības turpināšanai saskaņā ar šo uzaicinājumu būtu jābalstās uz priekšlikumu, ko iesniedzis saskaņā ar GA 101061037 finansētā konsorcija koordinators. Papildu darbības, kuras var ietvert papildu partnerus un kuras finansējamas ar dotāciju, ir jāizvērtē. Šajā izvērtējumā būtu jāņem vērā esošais konteksts un sākotnējā izvērtējuma darbības joma (attiecīgā gadījumā), kā arī saistītās saistības, kas noteiktas dotācijas nolīgumā.

Šī darbība ir HORIZON-EURATOM-2021-NRT-01-09 temata turpinājums, un tajā ir paredzēti grozījumi esošajā dotācijas nolīgumā. Tāpēc priekšlikumā būtu jāizklāsta papildu darbības (tostarp papildu partneri), uz kurām attiecas piešķīrums, galvenokārt dotācijas nolīguma pārskatīšanas veidā.

Komisija iesaka konsorcijiem attiecīgā gadījumā izmantot JRC pakalpojumus. JRC var piedalīties priekšlikuma sagatavošanā un iesniegšanā. JRC segtu darbības izmaksas par savu personālu un pētniecības infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. JRC iekārtas un kompetence ir uzskaitītas šīs darba programmas Vispārīgā pielikuma H daļā.

[1] Ceļvedis jonizējošā starojuma medicīniskajam pielietojumam labākai pacientu dzīvei. Ceļvedis ir Eiropas Komisijas Stratēģiskās programmas medicīniskajam jonizējošā starojuma pielietojumam (SAMIRA) rezultāts, kas izveidots kā ieguldījums Eiropas Vēža apkarošanas plānā.

[2] EURAMED Rocc-N-Roll – Eiropas medicīniskā pielietojuma un radiācijas aizsardzības koncepcija, https://cordis.europa.eu/project/id/89999