Šīs tēmas mērķis ir atbalstīt darbības, kas nodrošina vai veicina vienu vai vairākus paredzamos galamērķa „Cīņa pret slimībām un slimību sloga mazināšana” ietekmes veidus. Priekšlikumiem šajā tēmā būtu jātiecas sniegt rezultātus, kas ir vērsti uz visiem turpmāk minētajiem paredzamajiem rezultātiem, pielāgoti tiem un veicina to sasniegšanu:

• ES piedāvā vērtīgu klīnisko pētījumu vietu (gan intervences, gan novērošanas) darbības tīklu, kam ir kapacitāte īstenot labi koordinētus liela mēroga daudzvalstu kvalitatīvus klīniskos pētījumus dažādās mērķa populācijās, kuri spēj raiti pāriet uz intervencēm, kas ir būtiskas pārrobežu veselības apdraudējumiem, gatavojoties sabiedrības veselības ārkārtas situācijai vai reaģējot uz to.
• Galvenās ieinteresētās personas, tostarp attiecīgās ES un valstu iestādes, zinātniskās kopienas, politikas veidotāji un finansētāji, uzlabo savu sadarbību un koordināciju, lai stiprinātu pētniecību pandēmijas gatavības un reaģēšanas jomā, veidojot spēcīgu, strukturētu un visaptverošu ekosistēmu ar kopīgiem pierādījumiem, instrumentiem un metodoloģijām, kas aptver dažādas nozares.
• Pētniecības finansētāji, politikas veidotāji, attiecīgās ES un valstu iestādes, kā arī pētniecības kopiena atpazīst un strauji novērš būtiskas pētniecības un ar to saistītās infrastruktūras nepilnības un pārvar pastāvošo nozaru izolētību pandēmijas gatavības un reaģēšanas pētniecībā, pieņemot One Health pieeju.
• Veselības aprūpes iestādes, regulatīvās iestādes, politikas veidotāji un citas ieinteresētās personas izmanto pētījumu rezultātus, lai izstrādātu uz pierādījumiem balstītas stratēģijas un politiku pandēmijas gatavībai un reaģēšanai, kā arī ievieš labo praksi Eiropas valstīs un reģionos, un ārpus tiem, kad vien tas ir būtiski.
• Pētniecības kopiena gūst labumu no uzlabotas visaptverošas zināšanu sistēmas, kas integrē ES, valstu/reģionālās datu un informācijas infrastruktūras, lai uzlabotu transnacionālo pētniecību pandēmijas gatavības un reaģēšanas jomā, un izmanto to.
• ES tiek stiprināta kā starptautiski atzīts dalībnieks pandēmijas gatavības un reaģēšanas pētniecībā, tādējādi būtiski veicinot globālo sadarbību un koordināciju.

Šī tēma ir vērsta uz darbību saskaņā ar HE Regulation 24. panta 2. punktu, kuras mērķis ir pievienot papildu aktivitātes esošajiem dotāciju nolīgumiem kopā ar papildu partneriem (ja tas ir būtiski), kas īstenotu šīs aktivitātes. Dotācijas piešķiršanai partnerības turpināšanai saskaņā ar šo uzaicinājumu būtu jābalstās uz priekšlikumu, ko iesniedzis konsorcija koordinators, kurš finansēts saskaņā ar tēmu HORIZON-HLTH-2024-DISEASE-12-01: “European Partnership for Pandemic Preparedness”, un papildu aktivitātēm (kas var ietvert papildu partnerus), kuras jāfinansē ar dotāciju, piemēram, cieša koordinācija ar Clinical Trial Coordination Mechanism (CT-CM)^[1], būtu jāpakļauj izvērtēšanai. Partnerībai jābūt stingri nostiprinātai European Health Union package^[2] ietvaros un jānodrošina sinerģija ar European Health Emergency Preparedness and Response Authority (HERA) un citiem attiecīgajiem Komisijas dienestiem. Paredzams, ka partnerības aktivitātes būs galvenie EU Global Health Strategy^[3] virzītājspēki. Ņemot vērā, ka šī darbība ir tēmas HORIZON-HLTH-2024-DISEASE-12-01: “European Partnership for Pandemic Preparedness” turpinājums un paredz grozījumus esošajā dotācijas nolīgumā, priekšlikumā būtu jāizklāsta papildu aktivitātes (tostarp papildu partneri), uz kurām attiecas piešķīrums, galvenokārt saistībā ar dotāciju nolīgumu pārskatīšanu. Esošo darbību “Be Ready Now - European Partnership for Pandemic Preparedness” (BE READY NOW) var pamatoti uzlabot un paplašināt tikai uz esošā konsorcija pamata^[4], jo izveidoto līdzfinansēto sistēmu nevar vienkārši aizstāt bez būtiskiem traucējumiem, ņemot vērā šī konsorcija dalībnieku augstākās kvalitātes, ilgtermiņa pieredzi un plašo pārklājumu.

Partnerībai būtu jāsniedz ieguldījums darbībās, kas ierosinātas Joint Communication on the European Preparedness Union Strategy (JOIN(2025) 130 final^[5]), kurā atzīts pētniecības un inovācijas būtiskais ieguldījums, lai nodrošinātu “pastāvīgi pielāgotas, optimizētas un mūsdienīgas atbildes reakcijas uz krīzēm”. Tai būtu arī jāsniedz ieguldījums “Strategy for European Life Sciences”^[6]. Tiek veicināta sinerģija ar ES programmām, piemēram, EU4Health Programme (2021-2027)^[7] vai Digital Europe Programme^[8].

Līdzfinansētajai Partnership for Pandemic Preparedness būtu jāveicina uzlabota koordinācija un sadarbība valsts un Eiropas līmenī (un jāsniedz ieguldījums globālā mērogā), balstoties uz Strategic Research and Innovation Agenda (SRIA)^[9], kas izveidota partnerības pirmajā posmā. Partnerības īstenošana balstās uz transnacionālās pētniecības koordinēšanu un kopīgu finansēšanu, apvienojumā ar stingru fokusu uz integratīvām “iekšējām” aktivitātēm, galu galā stiprinot Eiropas pētniecības ekosistēmas gatavību. Kā esošas darbības turpinājums, priekšlikumā būtu jāizklāsta papildu aktivitātes (tostarp papildu partneri), uz kurām attiecas piešķīrums, galvenokārt saistībā ar dotāciju nolīgumu pārskatīšanu.

Partnerībai būtu jāaptver viss sagatavotības pētniecības apjoms, sākot no fundamentālās un preklīniskās pētniecības līdz klīniskajai, sabiedrības veselības, sociālo zinātņu un ieviešanas pētniecībai. Partnerība apsvērs mijiedarbību starp vides, ekoloģiskajiem un klimatiskajiem faktoriem un veselības apdraudējumu rašanos un izplatīšanos, un pieņems One Health pieeju, lai labāk izprastu un mazinātu infekcijas slimību uzliesmojumu riskus.

Īpaša interese ir par pastāvīgi aktīvā klīniskās pētniecības tīkla konsolidāciju un turpmāku attīstību, kas ietver gan novērošanas, gan intervences pētījumus, nodrošinot nepārtrauktu klīniskās pētniecības darbību dažādās vietās, ar iebūvētu kapacitāti ātri reaģēt uz sabiedrības veselības ārkārtas situācijām. Šajā sakarā partnerībai būtu jānodrošina, ka ir spēkā noteikumi par ciešu koordināciju ar CT-CM, kam i) būtu jāatvieglo zinātnisko konsultāciju sniegšana par klīniskās pētniecības vajadzībām sagatavotībā un reaģēšanā uz sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, un ii) jāveicina koordinēta pieeja identificēto klīniskās pētniecības vajadzību finansēšanai valsts un ES līmenī.

Partnerībai būtu jāstiprina European Research Area, atbalstot izcilību inovatīvā pētniecībā un kapacitātes veidošanā, paplašinot to valstu iesaisti, kuras vēl nav iesaistījušās. Kā savas pievienotās vērtības apliecinājumu, partnerībai vajadzētu spēt piesaistīt plašu ieinteresēto personu loku ārpus Eiropas veselības iestādēm un pētniecības finansētājiem, piemēram, privātus un filantropiskus dalībniekus un inovatorus.

Tiek veicināta jaunuzņēmumu, mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (SME)^[10] līdzdalība ar mērķi stiprināt to zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, uzlabot to inovācijas potenciālu un izpētīt iespējas komerciālai izmantošanai.

Attiecīgās European research infrastructures^[11] veselības jomā būtu jāizmanto pieejamajiem pakalpojumiem, ekspertīzei un digitālajiem rīkiem datu kopu izveidei, standartizācijai, datu atklāšanai, drošai piekļuvei, pārvaldībai, vizualizācijai, harmonizācijai, analīzei un citām funkcijām, kā tas ir piemēroti.

Definējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus kopīgi finansētas transnacionālās pētniecības kontekstā, partnerībai būtu jāņem vērā dzimuma un identitātes atšķirības. Ja tas ir būtiski, tai arī jāņem vērā sociālo un humanitāro zinātņu (SSH) disciplīnu efektīvs ieguldījums un SSH ekspertu, institūciju iesaiste, kā arī attiecīgās SSH ekspertīzes iekļaušana, lai radītu nozīmīgu un būtisku ietekmi, kas uzlabo saistīto pētniecības aktivitāšu sabiedrisko ietekmi. Būtu jāapsver iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības atbalsts un iesaiste.

Partnerība konsolidēs piemērotu veselības pētniecības datu ekosistēmu, kas saskaņota ar European Health Data Space (EHDS)^[12] un European Open Science Cloud (EOSC)^[13], atbalstot FAIR^[14] pētniecības datu harmonizāciju un standartizāciju, kā arī federatīvo piekļuvi pandēmijas sagatavotības un reaģēšanas kontekstā. Partnerības darbam jāatbilst atbilstošiem ētikas, regulatīvajiem un tiesiskajiem regulējumiem, un jānodrošina savlaicīga pētniecības rezultātu pārvēršana efektīvā klīniskās un sabiedrības veselības politikā un inovācijās.